Var dekriminalizēt sīkās zādzības

Pērn sīko zādzību, kas fiksētas Valsts policijā, bija par 1684 vairāk nekā gadu iepriekš. 2024.gadā reģistrētas 11 024 zādzības, krāpšanas un piesavināšanās nelielā apmērā, 2023.gadā -9422, 2022.gadā – 7944, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Informējot sabiedrību par 2024. gada darbu, gan Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, gan ģenerālprokurors Juris Stukāns pauduši, ka maznozīmīgi noziegumi noteikti būtu dekriminalizējami, paredzot par tiem administratīvo atbildību. Kā piemēru J.Stukāns minēja veikalā nozagtu šķīstošās kafijas kārbiņu, par ko varētu piemērot administratīvu sodu, ne uzsākt kriminālprocesu. Tas ļautu tiesībsargājošām institūcijām vairāk resursu koncentrēt bīstamāko noziegumu virzienā, īpaši ņemot vērā kadru trūkumu, ko uzsvēris ģenerālprokurors.

Taču sīko zādzību dekriminalizācija mazinās potenciālā zagļa bailes izdarīt noziegumu, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija. Veikalu apzagšana aizvien palielinās, uzsver organizācija, un administratīvā atbildība samazinās arī iespēju vainīgos notvert. Kā situāciju vērtē mūspuses tirgotāji?

Kā nosargāt veikala plauktus?

Garnadži veikalos ir ikdiena. Taču nedrīkst uzskatīt, ka ar to jāsamierinās.

Preču zagšana veikalos diemžēl ir izplatīta parādībā. Arī tirdz­niecības uzņēmumi, kas darbojas Cēsu novadā, atzīst, ka situācija ir bēdīga un pagaidām īstu risinājumu tai neredz. SI “Beātus” īpašnieks Uldis Kvants, kura “Solo” veikalu iecienījuši gan cēsnieki, gan iebraucēji, atzīst, ka lielākas vai mazākas zādzības no veikala plauktiem tiek piedzīvotas ļoti bieži. “Un tur gandrīz neko nevar izdarīt, zagļi nebaidās, nav tādu īstu metožu, kā ar viņiem tikt galā,” atzīt U.Kvants. Uz­ņēmējs pastāsta, ka mēdz būt gadījumi, kad vienā reizē nozog preces pat simts un vairāk eiro vērtībā, kaut zagli pieķer, īstu sodu viņš nesaņem. “Mēs faktiski jau esam pieraduši pie šīm zādzībām kā kaut kā tāda, ar ko nevar tikt galā. Tā ir liela problēma, manu­prāt, kaut kas juridiski nav pareizi, kaut kas jāmaina,bet neesmu jurists,lai pateiktu, kas darāms,” atzīst U.Kvants. Jautāts, kā situ­ācija mainītostos tad, ja dekriminalizētu zādzības par, piemēram, simts divsimt eiro, uzņēmējs vērtē, ka zagšana no veikalu plauktiem pat varētu palielināties.

Piecu lauku veikalu īpašniece skujeniete Baiba Juk­ņe­­viča atzīst, ka sīkās zādzības veikalos ir nepatīkama ikdiena. “Diemžēl zog ļoti. Laukos jau pārdevējs pircējus pazīst, zinām tos, kas zog preces, bet pierādīt nevaram neko. Pret zagļiem mums ir citāda attieksme, bet nelaist veikalā, neapkalpot jau laikam nedrīkst,” saka B.Jukņeviča.
Uzņēmēja norāda, kā tirgotāji sev aizsargāt tā īsti nekā nevar. Preču zagšana ir problēma visiem veikalu saim­niekiem. Nav citas izejas, kā preces cenai pielikt klāt kādu procentu, lai segtu zaudējumus. Tas nozīmē, ka par nozagto faktiski samaksā godīgais pircējs.

Varbūt nelielos veikalos, kādi ir laukos, kaut ko iebāzt aiz apģērba vai somā ir grūtāk nekā lielos veikalos? B.Jukņēviča vērtē, ka situācija ir pretēja. “Domāju, lielajos veikalos sargāties no zagšanas ir vairāk iespēju, apgrozījums ļauj uzturēt videonovērošanu. Per­sonāls monitoros vēro, kas notiek tirdzniecības zālē, zagli var ātri pieķert. Mazajos veikalos, arī mūsu gadījumā, ir viena pārdevēja, kurai daudz dažādu pienākumu, vēl pamanīties sekot, ko klients paņem, ko ne, fiziski nav iespējams,” atklāj skujeniete. Viņa pastāsta, ka veikalos ir pietiekami dārgas un mazas preces. “Tādu iznest no veikala ir ļoti viegli. Cenšamies šādas lietas neizlikt tālāk zālē, bet ne vienmēr to var izdarīt. Ja godīgi – tad maizi un pienu, putraimus nezog. Zagļus visvairāk pievelk alkohola pudeles, ko var iebāzt kabatā, zog sadzīves ķīmiju, ķermeņa kopšanas preces. Bērni nemaksājuši iznes no veikala rotaļlietas, saldumus. Manā darba mūžā ne reizi neesmu piedzīvojusi, ka nozagts maizes kukulis. Ja zagtu to, es paskatītos uz otru pusi un ļautu kukulīti iznest ārā,” tā B.Jukņeviča.

Runājot, ka varētu dekrimanalizēt atbildību par zādzībām, kur zaudējumi eiro izteiksmē ir mazi, pat sīki, B.Jukņeviča atzīst, ka saprot – policijai un citām tiesībsargājošajām institūcijām nepietiek resursu, lai izskatītu visas sīkās zādzības. “Tur jābūt lielam štatam, lai katru tādu nelielu noziegumu izmeklētu, policijai tā ir ļoti liela slodze. Taču nevaram izlikties, ka šādas problēmas nav. Ir jāmeklē risinājums, iespējams, kāds vienkāršāks veids, kā uzņēmējiem sevi aizstāvēt. Nu, piemēram, varbūt mēs, tirgotāji, drīkstētu cits citu informēt par cilvēkiem, kurus zinām kā veikalu zagļus. Lai uzņēmējs var sevi aizsargāt, ja ne tieši ar policija palīdzību, pieļauju, būtu jāmeklē kāds sabiedrisks veids,” domā Baiba Jukņeviča.

Svarīgi neatvērt vārtus regulārajām sīkajām zādzībām

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvid­zemes iecirkņa priekšniece In­ga Randare saka, ka visas Eiropas valstis virzās uz sīko zādzību dekriminalizāciju un, domājams, arī Latvijas tiesībsargājošā sistēma ies šajā virzienā. “Patlaban tas ir Latvijas Republi­kas prokuratūras uzstādījums. Valsts policijai līdz šim bija tāda neformāli noteikta summa, par kuru mazāku mēs tā kā varētu neveikt kriminālizmeklēšanu, bet, tā kā tas likumā nav ierakstīts, izmeklētas tiek visas zādzības neatkarīgi no zaudējumu summas,” norāda I.Randare, paskaidrojot, ka tomēr tiek ņemtas vērā situācijas detaļas. “Protams, ja veikalā zagta maize, tad tiešām par diviem eiro nodarīto zaudējumu vainīgajai personai kriminālprocesu nesākam, izrunājamies ar cilvēku, lai tādas situācijas neatkārtotos. Bet, ja zagts alkohols vai citas preces, kas nav pirmās nepieciešamības, sākam kriminālprocesu par jebkuru summu.

Strādājot policijā, esmu pārliecinājusies, ka ir cilvēki, kuriem sīkās zādzības ir gandrīz vai paradums, viņi to dara bieži, katru reizi nozogot, piemēram, preces par 10 līdz 15 eiro. Ja dekriminalizēs zādzības līdz summai 200 un pat nedaudz vairāk, tad ir risks, vai neatvērsim vārtus sīkajām regulārajām zādzībām. Ja cilvēks regulāri izdara zādzības, neatkarīgi no nozagtās summas viņš ir jāapstādina un ir saucams pie atbildības. Un tāpēc sīko zādzību dekriminalizācija ir vērtējama dažādi.

Ņemot vērā noziegumu un kriminālprocesu skaitu, dekriminalizācija vairāk ir domāta, lai atvieglotu tiesību sargājošo iestāžu darbu. Daudzi iesniegumi, ko saņem par zādzībām, mēdz būt par divu līdz četru eiro nodarījumu. Kriminālprocesa likums paredz ekonomisko principu, bet, ja parēķinām, cik izmaksā zādzības izmeklēšana, kur nodarījums par četriem eiro.. .Tā summa ir simtos – patērētais darba laiks, transporta izmaksas – no šī viedokļa saprātīguma nav.

Tirgotājiem atgādinātu: ja tiek iesniegts video ieraksts, kur redzama persona un zādzības moments, ja persona noskaidrota, vienmēr veicam izmeklēšanu. Pat ja kriminālprocesu izbeidzam, persona ir pratināta, ar viņu runāts. Tirgotāji mēdz piekrist izlīgumam, ja vainīgā persona atlīdzina zaudējumus. Tas nav policijas darba mērķis, jo diezin vai tas mazina sīko zādzību skaitu. Lielie veikalu tīkli tagad sāk atteikties no tādas prakses.”

I.Randare uzsver, ka, protams, arī tirgotājam pašam ir jādomā par drošību, uzraudzību veikalā. Noteikti vajadzīga video novērošana. Ja pēc video ieraksta policija var identificēt vainīgo personu, var sākt izmeklēšanu, ja ieraksta nav, nav jau, pie kā pieķerties.

Jautāta, kā policija rīkojas gadījumos, ja veikalā pieķertais garnadzis ir nepilngadīgs, I.Randare atgādina, ka bērniem līdz 14 gadu vecumam kriminālatbildība neiestājas, policija situāciju pārrunā ar bērna vecākiem. “Kopumā pret nepilngadīgo nodarījumiem ir atšķirīga attieksme, tās ir individuālas sarunas un citi pasākumi. Attiecībā uz nepilngadīgo noziedzību mērķis ir resocializācija, domāšanas procesu un uzvedības maiņa. Tas ir komplekss darbs, kurā iesaistās vairākas institūcijas.”

Dažu pieķer ar kabatā iebāztu dezodorantu, citu ar konjaka pudeli

Par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā Krimināllikuma izpratnē tiek uzskatīti noziedzīgi nodarījumi, kuros nodarītais zaudējums nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, no šī gada tie ir 740 eiro. Krimināl­likuma 180.pants par to paredz šādu sodu (ar dažiem izņēmumiem): brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.

Noziegumu, uz kuriem attiecināms termins “nelielā apmērā”, tiek izdarīts daudz. Pagājušajā gadā kopumā no prokuratūras pabeigtajiem 9811 kriminālprocesiem visvairāk – 2489 – bija pēc 180.panta, liecina Latvijas Republikas prokuratūras informācija. Tas ir tas pants, pēc kura soda arī veikala apzadzējus. Latvijas Tiesu portālā publicētajā apskatā par pērn izskatītajām lietām arī norādīts, ka visvairāk lietu ir par zādzībām. “Ko mūsdienās zagļi zog? Īsā atbilde – zog sīkumus un arī mantas lielā vērtībā,” vēsta portāls, pastāstot, ka “kāds gatavs riskēt tikt pieķerts dezodoranta, liķiera pudeles, nozagto mākslīgo zobu vai pat sīka šotiņa dēļ”.

Zagšanas iemesli var būt ļoti atšķirīgi. Bijis gadījums, kad puisi zadzis, lai izrādītos meitenei. Portālā lasāms, ka viņš veikalā nozadzis mantas 80 eiro vērtībā: pre­zervatīvus, biezpiena bumbiņu iepakojumu, bageti ar tunci, laša un foreles filejas, citronus, valriekstu eļļu, dušas želejas komplektus. Savukārt cits zaglis veikalā zaga skūšanās kasetes, četras pudeles konjaka, nodarot 186 eiro zaudējumus.

Taču arī zādzības par nelielām, pat sīkām summām kopumā rada tirgotājiem lielus zaudējumus. Latvijas Tir­gotāju asociācija sīko zādzību dekriminalizāciju salīdzina ar nesodāmību un atzīst: “(..)noziedzības līmenis valstī ar šādu rīcību netiks samazināts. Turklāt administratīvās atbildības regulējums nav pilnīgs, lai personas sauktu pie atbildības un panāktu pēc iespējas taisnīgāku sodu. Iekšlietu ministrija pirms vairākiem gadiem realizēja ES projektu, kura rezultātā tika ieviesta paātrināta procedūra zādzību izskatīšanā. Tir­gotāju asociācija ar policiju atbalsta šādu risinājumu. Vien­laikus divu gadu laikā policijai vēl arvien nav nodrošināta pieeja pie personu datu bāzes (PMLP), tāpēc meklēšana notiek viena policijas iecirkņa ietvaros pēc foto apskates un principa: “Vai esi redzējis šo tipu?” Administratī­vās atbildības ieviešana ne tikai samazinās bailes zagt, bet arī sarežģīs vainīgo pieķeršanu un sodīšanu. Jāturpina un jāpilnveido ES projekta ieviestā kārtība, neliedzot policijai efektīvi meklēt vainīgos.”