Sociālā palīdzība

Nepieciešamība pēc sociālās aprūpes centriem jeb pansionātiem arvien palielinās, turklāt klienti ir arvien gados jaunāki, tāpēc pansionātā pavada ilgāku savas dzīves daļu. Savukārt veselības stāvoklis, kādā iemītnieki nonāk pansionātā, arvien pasliktinās. Ir cilvēki, kuri saviem spēkiem vairs nevar pārvietoties un ir pilnībā kopjami. Tādēļ tiem, kuri rūpējas par klientu emocionālo un fizisko veselību, darbs kļūst fiziski grūtāks. Lai gan visbiežāk sociālās aprūpes centros strādā cilvēki, kuriem tas ir sirds aicinājums, lai šādu darbu varētu darīt ilgstoši, būtisks ir arī atbilstošs atalgojums.

No šī gada valstī noteiktā minimālā mēneša alga ir 740 eiro, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pērn. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc algu apmēru pārskata arī pansionātu darbiniekiem. Tas savukārt nozīmē, ka tiek pārskatīta arī klientu uzturēšanās maksa sociālās aprūpes iestādē.

Pilsētā liela sociālo darbinieku mainība

Cēsu pilsētas pansionātā šobrīd ir 126 klienti, vidēji puse no tiem paši vai piederīgā radinieki maksā par uzturēšanos, bet pusei maksu sedz pašvaldība. Nemainīgi līdz piecpadsmit cilvēkiem gaida uz uzņemšanu iestādē.

“Pansionātu Latvijā pietrūkst, cilvēku, kuriem nepieciešams šis pakalpojums , ir vairāk, nekā ir pieejamo vietu,” teic iestādes direktore Inga Gunta Paegle.

Pansionātā strādā 24 aprūpes darbinieki. Direktore pastāsta, ka, piemēram, šobrīd septiņas darbinieces ir slimas, vienai aprūpētājai jārūpējas vairāk par 20 klientiem. Lai gan darba apjoms dubultojas, piemaksa nedrīkst pārsniegt 30%. “Viens klients dienā jāaprūpē trīs četras reizes.Arī strādājot saslimušā kolēģa vietā, pienākumus nevar veikt tikai par 30%, saprotams, ka visi jāapkopj pilnībā. Ņemot vērā klientu veselības stāvokli, darbs ir apjomīgs un smags, ne visi to spēj izturēt. Un, ja par tik smagu darbu nevar saņemt atbilstošu atalgojumu, darbinieki dodas prom. Tikko arī saņēmu atlūgumu. Kadru mainība ir bieža,” situāciju ieskicē I.G.Paegle.

Pērn novembrī bijusi vienošanās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, ja darbiniekiem algas var palielināt par 10%, tad maksa par uzturēšanos pansionātā šogad netiek mainīta un arvien ir 999,99 eiro mēnesī. “Nākamgad gan noteikti cena būs lielāka, jo viss ir arvien dārgāks. Tomēr šogad ceram iekļauties plānotajos rādītājos. Ja tomēr situācija kļūs kritiska, vērsīšos paš­valdībā pēc palīdzības,” tā I.G. Paegle.

Direktorei dome algu lēmusi paaugstināt par 7%. Inga Gunta Paegle retoriski vaicā, vai tas nozīmē, ka viņa strādā vissliktāk. “Esmu atbildīga par 200 cilvēkiem, nevaru pēc pieciem vakarā neatbildēt uz zvaniem, arī naktī telefonu nevaru izslēgt, ja nu kas notiek. Bet visvairāk mums sāp, ka citiem pašvaldības darbiniekiem alga tiek pacelta par krietni vairāk procentiem. Tas šķiet netaisnīgi, ir sajūta, ka pansionāta darbinieki tiek uzskatīti par nesvarīgiem. Darbinieki jautā, ar ko viņi ir sliktāki par citiem, kāpēc ir novērtēti vismazāk. Jau esam pieredzējuši, ka pansionāta darbiniekus sāk novērtēt tikai tad, kad pašiem piederīgie nonāk sociālās aprūpes iestādē.”

Inga Gunta Paegle kliedē arī publiski izskanējušās runas, ka algas pansionāta darbiniekiem par 7% palielinātas jau 2024. gadā: “Tas nebija pašvaldības lēmums, bet gan minimālās algas palielināšana, ko arī pērn, tāpat kā šogad, noteica Ministru kabinets. Turklāt, tā kā algas nav lielas, arī ar visu pielikumu tie būtībā ir tikai graši.” Par novada domes izpilddirektores publiski pausto skaidrojumu, ka algu pielikums ir atkarīgs no amatu kataloga, direktore ir neizpratnē, jo pēc izpilddirektores vārdiem sanākot, ka pansionāta darbinieki ir pielīdzināmi mazatalgotiem darbiniekiem, piemēram, sētniekiem. “Bet tas taču nav salīdzināms!” sašutusi Inga Gunta Paegle. Viņa piebilst: “Vēlamies tikties ar izpilddirektori Līgu Medni uz sarunu pansionātā, lai aci pret aci saņemtu paskaidrojumus. Esam gatavi runāt un cīnīties. Arī es kā direktore cīnīšos par saviem darbiniekiem. Cilvē­kiem, kuri strādā tik smagu darbu, ir jābūt atbilstošam atalgojumam. Manas darbinieces ir pārgurušas, veselību sabojājušas un izdegušas, tā nav normāla situācija.”

Arī domes sēdē paustais arguments, ka par pansionāta darbinieku algām lemj direktors, nav īsti korekts, atzīst I.G.Paegle. “Tādas tiesības man nav dotas, viss ir jāsaskaņo ar domi. Turklāt pansionāta budžets mums ir jāsalāgo ar visām vajadzībām, jārisina daudzi saimnieciskie jautājumi, kas šādā ēkā, kādā esam, ir ne mazums. Mums visiem – neatkarīgi, vai strādājam pansionātā, sociālajā dienestā, slimnīcā vai skolā, – ir jāstrādā cilvēkam, lai viņam būtu labāk. Bet, redzot daudzās nebūšanas, sirds ir pilna un šķiet, ka viss notiek ačgārni.”

Gatartas pansionāts iekļauts aģentūrā

Pērn Gatartas pansionāts spēra soļus pārmaiņu virzienā, ko atbalstīja arī Smiltenes novada dome.

Vasarā novada domes sēdē tika nolemts veidot jaunu paš­valdības kapitālsabiedrību SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra”, kas iecerēta kā sociālais uzņēmums. Tās vadītājs ir Aivars Damroze. Kapitālsabiedrībā ir trīs struktūrvienības – no 1. decembra tai pievienots Gatartas pansionāts, no 1. janvāra – “Kārklu” pakalpojumi – grupu māja un specializētās darbnīcas.

“Turpinām savas gaitas, izejot no situācijas. Pārtapšanas darbi ir komplicēti un darbietilpīgi. Tie prasīja vairāk laika, nekā sākotnēji paredzēts, bija jāiegulda daudz enerģijas, un esam no tā saguruši. Tomēr soli pa solim darām. Pagaidām vēl nav iespējams kārtīgi novērtēt ieguvumus no šīm pārmaiņām, vēl nelidināmies jaunās brīvības plašumos. No pavasara varēsim vairāk domāt par visām iespējām, kas paveras, tad ar entuziasmu varēšu pastāstīt vairāk. Noteikti esam ar gaišu skatu nākotnē,” teic A.Damroze.

“Darbiniekiem samaksu atbilstoši paceļam, cik iespējams, bet visiem tā noteikti ir lielāka par minimālo algu,” skaidro A.Damroze. Viņš vērtē, ka, tā kā darbavieta ir stabila, ar sociālām garantijām, tad kadru mainība ir samērā maza.

Ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanu, kā arī dzīves dār­dzību, bija nolemts no šī gada pacelt pakalpojumu sniegšanas maksu, bet līdz ar visām izmaiņām to bija iespējams izdarīt ar 1. februāri. Šobrīd maksa par uzturēšanos pansionātā ir 1050 eiro mēnesī, kas ir par 100 eiro vairāk nekā pērn. Pansionātā uzturas 63 iemītnieki. Tikai ar trešdaļu iemītniekiem ir privātpersonu līgumi, par pārējo uzturēšanos “Gatartā” ir līgumi ar pašvaldībām. Gaida arī cilvēki rindā. “Dažkārt, kamēr rindu sagaida, ir jau atrasta cita vieta, vai arī Dieviņš situāciju ir atrisinājis,” secina A.Damroze un piebilst, ka “ir tikai pāris brīvu vietu cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ ir guļoši”.

Alga darbiniekiem atkarīga no stāža un darba apjoma

Sociālās aprūpes iestādes “Sērmūkši” un “Mārsnēni” apsaimnieko biedrība “Labāka rītdiena”.

“Mārsnēnos” uzturas 60 klientu, “Sērmūkšos” 73. Tāpat kā citās sociālās aprūpes iestādēs, arī šajā rindā gaida cilvēki, kuriem būtu nepieciešama ikdienas aprūpe.

Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone, vaicāta par izmaiņām uzturēšanās maksā, skaidro, ka Cēsu novada iedzīvotājiem tā šogad vēl nemainās, bet citu pašvaldību iedzīvotājiem gan ir augstāka. Mūsu novadniekiem cena arvien ir 34 eiro par diennakti jeb 1020 eiro par mēnesi, kurā ir 30 dienas. “Patlaban ar cenas palielināšanu tieši Cēsu novada iedzīvotājiem esam piebremzējuši, bet nevar zināt, kādas būs cenas elektrībai, cik vajadzēs citiem izdevumiem. Ja tomēr izdevumi būtiski palielināsies, var nākties cenu politiku pārskatīt.”

Arī “Sērmūkšos” un “Mārsnēnos” darbinieku algas šogad palielinātas. Bet Evija Jēkabsone skaidro, ka samaksa ir atkarīga gan no darbinieka stāža, gan no tā, ar cik smagi aprūpējamiem klientiem katram ir jāstrādā. “Darbinieki pie mums strādā ilgstoši, “Sērmūkšos” ir cilvēki, kuri strādā no pašiem pirmsākumiem.”