Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde, Ulrika
weather-icon
+-1° C, vējš 4.92 m/s, R-ZR vēja virziens

Centralizētā siltumapgāde lauku ciematos - izaicinājumi un nākotnes ieceres

Andris Vanadziņš
17:21
31.01.2025
59
Orleans Ligatne

Uzdevums izpildāms. Paš­val­dības kapitālsabiedrības “Līgatnes komunālserviss” valdes loceklis Ronalds Orleāns vērtē, ka vienotas centralizētās siltumapgādes sistēmas izveide novada lauku pārvaldēs, ejot soli pa solim, ir izpildāms uzdevums.

Savulaik “Līgatnes komunālserviss” izveidots kā pašvaldības uzņēmums, kura pārziņā ir kanalizācijas un ūdenssaimniecības, teritorijas labiekārtošanas un centralizētās siltuma apgādes nodrošināšana toreizējā Līgatnes novadā, pēc administratīvi teritoriālās reformas – apvienībā.

Ligatne Katli
Apkalpot ērti. Automatizēti gāzes apkures katli ir apkalpošanā ērti un mazprasīgi, tomēr riska faktors ir kurināmā cenu svārstības un piegāžu drošums.

Pagājušā gada sākumā situācija mainījās, pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augš­lī­gatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Savukārt “Līgat­nes komunālserviss” rūpējas par siltuma ap­gādi Līgatnē un kopš pagājušā gada rudens arī Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā.

Notiek virzība uz to, lai “Lī­gatnes komunālserviss” pakāpeniski pārņemtu siltumapgādi visās novada lauku pārvaldēs, pastāstīja pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis Rolands Orleāns, bet Cēsīs, kā līdz šim, centralizēto siltumapgādi nodrošinās uzņēmums “Adven”.

“Līgatnē apsaimniekojam trīs katlumājas: Sakļupēs, Gaujas ielā Līgatnē un Dārza ielā Augšlī­gatnē. Pagājušā gada oktobrī un novembrī kļuvām par siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju Vec­piebalgā un Jaun­pie­balgā,” stāsta R. Orleāns. “Plānots, ka 2025. – 2026. gadā pārņemsim Priekuļu un Liepas, bet 2026. – 2027. gadā arī Stalbes, Ģikšu, Taurenes un Dzērbenes siltumapgādi. Pa­gājušajā gadā veicām katlumāju apsekošanu lauku pārvaldēs, lai novērtētu situāciju un izstrādātu nepieciešamo investīciju plānu stabilas ciematu sil­tum­apgādes sistēmas izveidei. Jā­piebilst, plāns paredz, ka “Lī­gat­nes komunālserviss” nepārņems kultūras namu, pansionātu vai citu publisku ēku mazo katlumāju apsaimniekošanu, mūsu pārziņā būs tikai centralizētā ciematu siltumapgāde.

Kāds kopumā ir katlumāju stāvoklis lauku pārvaldēs? Līgatnē visās trīs katlumājās par kurināmo izmantojam dabas gāzi. Bi­jām tālredzīgi un patēriņam nepieciešamo apjomu no “Elek­trum” iepirkām jau vasarā, tāpēc gāzes cenas kāpums, kāds ir tagad, ziemā, siltuma tarifu neietekmē. Gaujas ielas un Augšlī­gatnes katlumājās ir samērā jauni katli, labā darba kārtībā. Skaļupēs tie ir vecāki, kalpo jau 20 gadus, bet tie ir divi. Siltuma nodrošināšanai vajadzīgs viens, tāpēc, ja nu kas notiek, spējam nodrošināt stabilu siltumapgādi. Katli strādā automātiskā režīmā, un ar to apkalpi tiek galā viens operators.

Apkalpošanas ziņā gāze neapšaubāmi ir ērts kurināmais, taču izaicinājumus rada cenu svārstības un piegāžu neprognozējamība. Piemēram, vasarā dabas gāzes cena bija 41 eiro par megavatstundu, tagad gandrīz divas reizes vairāk. Savukārt šķeldai, kas ir vietējās izcelsmes kurināmais, cena visu sezonu turas 25 – 30 eiro robežās par megavatstundu. Siltuma tarifu veido ne tikai kurināmā izmaksas, bet arī trašu stāvoklis, pieslēgumi. Līgatnē ir veiktas investīcijas arī šajās sadaļās, katrā mājā ir automatizēti siltummezgli un tarifs ir 97 eiro par megavatstundu. Aktīvi notiek namu siltināšana, un tas jūtami ietekmē patēriņu. Augšlīgatnē nesen siltinātās daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji rudenī siltumu lūdza pieslēgt divas nedēļas vēlāk nekā nesiltinātajās mājās.

Jaunpiebalgā ir 2022. gadā uzstādīts apkures katls, Vecpiebalgā gluži jauns, uzlikts aizvadītajā rudenī. Abos ciematos par kurināmo izmantojam sašķidrināto gāzi, ko pieved tvertnēs. Sašķi­dri­nātā gāze ir nedaudz dārgāka nekā dabas gāze.

Šķeldas katlumājas ir Prie­ku­ļos un Liepā. Šajos ciematos ir no­vadā lielākais daudzdzīvokļu namu blīvums un siltuma patēriņš. Piemēram, viena Priekuļu katlumāja sezonā saražo trīs reizes vairāk siltuma nekā visas trīs Līgatnes katlumājas kopā, bet Liepā siltuma patēriņš ir pat lielāks nekā Priekuļos. Problēma ir tā, ka abi šķeldas katli ir savu laiku nokalpojuši, bieži jāremontē un nodrošināt stabilu siltuma piegādi ir grūti. Šķeldas katliem ir lielākas apkalpošanas izmaksas, jo vajag četrus kurinātājus, tehniku. Vēlamais risinājums Prie­kuļos un Liepā – uzstādīt jaunus, modernus automatizētos šķeldas katlus, bet tā ir ļoti nopietna investīcija, kas ietekmēs arī siltuma tarifu. Jaunam katlam ir augstākas amortizācijas izmaksas. Prie­kuļu pārvaldē siltuma izmaksas ir samērā zemas, ap 50 eiro par kilovatstundu.

Šķeldas katlumāja ir arī Dzērbenē, Taurenē un Stalbē. Domājot par vienoto siltumapgādes sistēmu Cēsu novada apvienību pārvaldēs, respektējam zaļo kursu un bioreģiona izveides ieceri. Tāpēc ciematos, kur būs nepieciešams uzstādīt jaunus apkures katlus, noteikti vērtēsim atjaunināmā un vietējā kurināmā izmantošanas iespējas. Kā jau minēju, modernajiem šķeldas apkures katliem kurināmā padeve un iebēršana ir automatizēta, tādēļ nevajag četrus kurinātājus. Taču rūpīgi jāvērtē arī modernizācijas investīciju ietekme uz tarifu.”

Zaļā enerģija privātmāju apkurē

Zaļā kursa prasības un iespējas izmantot atjaunināmo enerģiju siltuma apgādē vērtē ne tikai pilsētu un ciemu centralizēto katlumāju apsaimniekotāji. Šis jautājums ir aktuāls arī privātmāju un viensētu saimniekiem.

Lai sekmētu zaļās enerģijas izmantošanu siltuma apgādē, Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams valsts atbalsts Vides investīciju fonda īstenotā programmā – atjaunojamo energoresursu ražojošo iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Iedzīvotāji var pieteikties atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savos īpašumos sau­les paneļus, siltumsūkņus, granulu katlus vai izveidotu pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Programma “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” paredz atbalstu šādiem pasākumiem:

  • esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW;
  • saules kolektoru sistēmu uzstādīšanai ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 400 l;
  • siltumsūkņa (gaiss, ūdens, zeme) ar kopējo jaudu līdz 50 kW uzstādīšanai;
  • papildus varēs arī uzstādīt jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas (mikroģeneratorus), sau­les elektrostacijas (saules paneļi un invertors), vēja elektrostacija (vēja ģenerators un invertors).

Projektu Vides investīciju fondam var iesniegt fiziska persona, Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kuram Zemesgrāma­tā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju. Var pieteikties arī dzīvojamo māju iedzīvotāji ar vairākiem īpašniekiem ar nosacījumu, ka visi mājas īpašnieki piekrīt projekta iesniedzēja plānotajām aktivitātēm kopīpašumā. Piekrišanas vēstulei jābūt notariāli apliecinātai vai parakstītai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir 15 000 eiro, un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveides izmaksām.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
285

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
140

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
36

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Intervija. Novecot kopā ar pašvaldībām

16:46
28.02.2025
82

Cēsnieks Aino Salmiņš ir Latvijas mēroga pašvaldību eksperts ar iespaidīgu pieredzi un zināšanām par vietvaru saimniecisko darbību. Sācis Cēsīs leģendārā pilsētas mēra Jāņa Beikmaņa komandā, bet nu jau vairākus gadu desmitus strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, kur ir padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Pārstāvēt pašvaldības diskusijās ar valdības pārstāvjiem, ministriju vadību, politiķiem un gadu no gada skaidrot būtībā […]

Saglabāt vēsturi arhitektūrā

16:39
28.02.2025
36

Pastaigājoties Cēsīs pa Rožu laukumu, Torņa ielu, ikviena uzmanību piesaista celtnieku darba radītais troksnis. Šogad jāpabeidz atjaunošanas darbi Konrāda namā, Mācītāja un Ratu mājās, kā arī Draugu nama būvniecība. Konrāda kvartālā būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres dzīvokļi, kā arī telpas darbam un pasākumiem. Ik pa laikam vietu izpētē kādu pārsteigumu atklāj arheologi, bet tikmēr ēku […]

Intervija. Zīmoli stāsta par Cēsīm un novadu

19:52
21.02.2025
220
1

Vienkāršais uzrunā un paliek atmiņā Ne tikai novadnieki ievērojuši zīmes “Cēsis 2025”, tūrisma logo “Cēsis pievelk”, “Rainis”. Tās piesaista uzmanību, rosina painteresēties un kaut neviļus, bet paliek atmiņā. Šīs zīmes veidojis grafikas dizainers Jānis Bremmers. Par vizuālā tēla veidošanu, sajūtām, dzīvi laukos, Cēsu novada stiprumu, ar ko jālepojas, saruna ar mākslinieku. -Strādāju aģentūrās Rīgā, esmu […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
13
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
23
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
22
6
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi