Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Perfekcijas "niķis" pārmaiņu vadībā

Andris Vanadziņš
17:48
27.12.2024
216
Lddk Gadabalva2024 253

Eva Sietiņsone.

“Druvā” jau rakstījām, ka “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone gada nogalē saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas prestižo balvu “Gada tautsaimnieks 2024”.

Kategorijā “Izcilība uzņēmējdarbībā 2024” “Cēsu alus” novērtēts par ieguldījumu uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā. Savukārt Cēsu uzņēmēju forumā dzērienu ražotājs godināts kā lielākais novada nodokļu maksātājs.

Par balvām, jaunām virsotnēm un atziņām, kas gūtas, vadot lielu uzņēmumu, saruna ar “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni.

-“Gada tautsaimnieks”, ko jums nozīmē tāds profesionāļu vērtējums?

-Saņemt šādu balvu ir patīkami un pagodinoši. Man šogad apritēja 20 gadi, kopš vadu “Cēsu alu”, tāpēc šāds novērtējums ir īpaši svarīgs. Tā ir atzinība par uzņēmumā paveikto un ilgtspējas nodrošināšanā daudzu gadu garumā. Uzņēmumā tas noteikti nav tāds modē nācis termins, bet konsekventi īstenota politika, kas aptver darba organizāciju, vidi, darbinieku labsajūtu, sadarbību ar partneriem, sociālos projektus.

Ilgtspējas jautājumiem pievērsāmies, vēl pirms to aktualizēja “Olvi”, un “Dimanta kategorija” ilgtspējas ekspertu novērtējumā ir ievērojams rādītājs. Tas nozīmē, ka visās jomās mūsu paveiktā vērtējums pārsniedza 96% no maksimāli iespējamā.

-Kā ilgtspēja izpaužas praksē, un ko tā dod uzņēmumam?

-Pirmkārt, mēs rūpējamies lai “Cēsu alū” strādā laimīgi darbinieki. Ko tas nozīmē? Strādājošo apmierinātību nosaka virkne faktoru: stabila, konkurētspējīga darba alga, skaidrība lēmumu pieņemšanā un iespēja pašam atbildēt par savu jomu un pieņemt lēmumus. Svarīgi, lai darba vide būtu iekļaujoša. Piemēram, pie mums strādā samērā daudz ukraiņu, kuri Latvijā patvērušies no kara, un gādājam, lai viņi te labi justos un integrētos. Ļoti svarīga ir drošība, atbilstošs darba apģērbs. Mērķis ir nulle nelaimes ga­dījumu, kas nozīmē nepārtrauktas rūpes par drošu un ērtu darba vidi. Savukārt sakārtota, droša un pievilcīga darba vide iedvesmo sasniegt labākus rezultātus.

Virzība uz ilgtspēju atspoguļojas arī mūsu produkcijas klāstā. Ievērojami palielinās atspirdzi-nošo, bezalkoholisko dzērienu klāsts, tostarp bezalkoholiskais alus, sidrs. Īstenojam izglītojošus projektus jauniešiem alkohola atkarības profilaksei. Šo uzskaitījumu es varētu vēl ilgi turpināt, jo vārds “ilgtspēja” ir ļoti ietilpīgs.

-Par 20 gadiem uzņēmuma vadībā. Kā tas nāca, ka jūs, jauna speciāliste, ienācāt tādā klasiskā veču biznesā un visiem izgriezāt pogas, izveidojot lielāko un modernāko alus darītavu Latvijā?

-Mans gadījums rāda, ka sieviešu veiksme biznesā nav izslēgta (smejas). Un, ja runājam par dzimumu vienlīdzību augstos amatos, tad tā joprojām nav līdz galam sasniegta ne Latvijā, ne arī Eiropā un ne tikai biznesa vidē.

Bet laikā, kad kļuvu par “Cēsu alus” direktori, man bija laba izglītība, pieredze starptautiskos uzņēmumos, bet izpratne par uzņēmuma vadību tikai teorētiska. Tolaik biju izlasījusi grāmatu “No labas uz izcilu”, no tās iedvesmojoties, tā stingri apņēmos – es vadīšu izcilu kompāniju! Protams, izpratne par to, kas tad ir izcilība, gadu gaitā mainās, to ietekmē mērķi biznesā, apkārtējās norises… Tomēr būtībā sākotnējais uzstādījums, virzība uz to, lai visi procesi būtu perfekti, lai mēs katru gadu mācāmies, pilnveidojamies, augam, ir palicis.

Mēs ļoti sekojam novitātēm nozarē, tās apgūstam, ieviešam, lai uzturētu nepārtrauktu virzību uz priekšu. Tāpēc tiem, kas vēlas pievienoties “Cēsu alus” komandai, rāmas dienas es nesolu, mūsu stabilitāte ir pārmaiņās un jaunos izaicinājumos. Un gada nogalē, kā tagad, mēs izvērtējam paveikto, priecājamies par sasniegtajiem mērķiem, labi saprotot, ka tas nozīmē tikai vienu – nākamajā gadā latiņa būs novietota vēl augstāk…

-Un ko kolēģi saka par jūsu perfekcionismu? Tikko, smagi elšot, esi vienā virsotnē uzrāpies, varētu mierīgi iedzert alu vai limonādi…, bet nē, atkal jāvelk naglu zābaki un jāņem virve, lai kāptu nākamajā virsotnē. Vai tas nav kaitinoši?

-Iespējams, sadzīvē pefekcionisms var būt kaitinošs, bet profesionālā vidē, manuprāt, tas ir noteikti nepieciešams. Mums ir ļoti noturīga gan vadības, gan darbinieku komanda. Kolēģi labi zina un pieņem to, ka viduvējas idejas vai viduvējs izpildījums te neder. Mēs labi saprotamies, un es ļoti uzticos kolēģiem. Esam uz viena viļņa, tāpēc intensīvs darbs neiztukšo, tieši pretēji, tas dod papildu enerģiju!

Jā, man ir niķis iedziļināties tēmās, situācijās, turklāt tā pamatīgi ne tāpēc, lai kādu kontrolētu, bet tāpēc, lai izprastu un piedāvātu savus risinājumus. Agrāk diezgan daudz skatījāmies un ietekmējāmies no tā, ko dara konkurenti, un centāmies tos pārspēt. Tagad ir posms, kad paši sevi izaicinām un cenšamies sevi pārspēt. Tāda pieeja provocē jaunas idejas ar potenciālu kļūt par pieprasītu produktu.

-Vai tas nozīmē, ka dzērienu tirgus ir tik mainīgs, ka visu laiku jāpiedāvā kādi jauninājumi?

-Atspirdzinošo dzērienu, arī kokteiļu tirgus ir dinamiskāks un tendēts uz inovācijām. Savukārt alus tirgus ir ļoti konservatīvs, ir ilgi, pacietīgi jāstrādā, lai iegūtu patērētāju uzticību jaunam produktam. Šogad mums tas izdevās ar, sauksim tā, nostalģisko, oriģinālo “Senču alu”, kas izskatā un garšas īpašībās sasaucas ar mūsu darītavā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos brūvēto alu. Izdevies tiešām labs un patērētāju novērtēts dzēriens ar viegli nostalģisku piesitienu.

-Tā kā “Cēsu alus” ir ne vien lielākā, bet arī senākā darītava Latvijā, jūsu iespējas nostalģisko dzērienu lauciņā ar dažādu gadsimtu garšu akcentiem ir teju neizsmeļamas! “Piebalgas alus” iegāde bija solis etnogrāfiskā alus segmentā?

-Tas ir labs uzņēmums Jaunpiebalgā, kurā ar atvērto raudzēšanas metodi dara kvalitatīvu un pieprasītu alu. Šogad nosvinējām uzņēmuma 35 gadu jubileju. Piebalgas ražotne no ģimeniska uzņēmuma kļuvusi par starptautiskas kompānijas kolorītu sastāvdaļu ar savām tradīcijām, garu. Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt saražoto nogādāt līdz patērētājam, pārējo piebaldzēni lemj un dara patstāvīgi.

-Kāds kopumā bijis šis gads?

-Labs. Gada nogalē jūtams, ka ekonomika valstī bremzējas, līdz ar to arī patēriņš. Bet siltā sezona bija gara, mūsu piedāvājums slāpju remdēšanai pietiekami kvalitatīvs un interesants. Gada rezultāti priecē, izvirzītos mērķus esam sasnieguši, un nākamajam gadam būs jauni, augstāki mērķi. Gada nogalē parasti kolektīvā izvērtējam paveikto, pasakām paldies un tad pievēršamies tam, kā sevi pārspēt jaunajā cēlienā. Tā ir tāda iekšēja intriga, jo visi gaida, kādas ieceres un pārsteigumi sekos…

Tāpēc uzņēmuma kolektīvam un arī cēsniekiem Jaunajā gadā novēlu neapstāties, nepagurt un pārmaiņas, ko tas neizbēgami nesīs, uztvert bez čīkstēšanas! Censties pārspēt sevi lielās un mazās lietās, gūstot no tā prieku un enerģiju!

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi