Līdzdalība. Biedrība pēta, kā atbalstīt seniorus

Vēloties uzlabot senioru dzīves kvalitāti, atvieglot ikdienu un mazināt sociālo atstumtību, biedrības “Amatas novada attīstības fonds” pārstāvji sociālās jomas projektā “Sadzirdēt senioru” ciemojušies pie Cēsu novada Amatas un Drabešu pagasta senioriem, lai labāk izprastu, kā katrs jūtas, kas patlaban svarīgākais un kāds atbalsts nepieciešams. Aptauja veikta sadarbībā ar Amatas apvienības pārvaldi, finansējumu biedrība ieguvusi paš­valdības Sociālā dienesta projektu konkursā.

Aptaujā piedalījušies teju simts senioru, tajā skaitā cilvēki, kas dzīvo gan vieni, gan divatā ar dzīvesbiedru, gan lielākā ģimenē. Atšķirīgas arī dzīvesvietas, aptaujāti viensētās, individuālās mājās ciematā, dzīvokļos un sociālās aprūpes iestādē dzīvojoši. In­for­māciju apkopoja, ar to un secinājumiem seniorus iepazīstināja biedrības rīkotā saietā. Iegūtie dati palīdzēs plānot pasākumus un nodarbības, kas iespējami tuvu atbilst senioru vajadzībām.

Būtisks jautājums – kā tu jūties

Biedrības “Amatas novada attīstības fonds” valdes priekšsēdētāja Rita Bukovska pasākumā, kurā seniorus iepazīstināja ar    aptaujas rezultātiem, uzsvēra, ka ļoti nozīmīgs jautājums senioriem ir – kā tu jūties. Viņa norādīja, ka daži seniori atzina, ka šo jautājumu nav dzirdējuši vairākus gadus. “Aptaujā vaicājām, kā viņi jūtas, cik droši jūtas un kāda ir transporta pieejamība, bet ar to mūsu saruna nebeidzās. Seniori nereti rādīja albumus, dalījās    dzīvesstāstos, būtībā tā viņiem bija iespēja parunāties, paust arī savas vēlmes un vajadzības. Viņi saņēma ikdienišķu, bet tik būtisku pakalpojumu – sarunu ar līdzcilvēku,” teic R. Bukovska.

Arī “Druvai” valdes priekšsēdētāja norādīja, ka ir seniori, kas, pat dzīvojot ģimenē, jūtas vientuļi, nevēlas traucēt ģimenes locekļus, tādēļ ikdienu aizvada savā nodabā, vientulībā. “Aptaujas senioriem bija iespēja aizpildīt bibliotēkās, braucām pie vecļaudīm arī personīgi. Mūs uzņēma un dalījās ar savu sāpi arī cilvēki, kas nevienu no mums nepazina. Ir seniori, kuri veselības problēmu dēļ nevar iziet no mājas, bet sabiedrība tāpat ir vajadzīga. Secinājām, ka pašvaldībā būtu vajadzīgs cilvēks – labbūtības speciālists, kurš vismaz reizi mēnesī, bet vēlams vēl biežāk,    aizbrauktu pie senioriem tieši parunāties.”

Vērtējot, kad gados vecie visvairāk izjūt vientulību, secināts, ka visbiežāk to piedzīvo rudenī un ziemā. “Tas ir jāpatur prātā, par to jāpiedomā, plānojot un organizējot turpmākās aktivitātes senioriem,” uzsver Rita Bukovska. Senioriem, kas dzīvo vienatnē, vissvarīgākais ir tuvinieku apmeklējums. Tāpēc ir svarīgi, ka ģimene tam atrod laiku. Palīdzēt var draugi, paziņas, kaimiņi: “Ja kaimiņš apjautājas, vai kaut ko nevajag, aprunājas, arī tas senioram nozīmē daudz. Tāpēc draudzējieties, veidojiet draugu loku,” iesaka R. Bukovska, “seniors var ikdienā nejusties vientuļš, bet, ja dzīvesbiedrs nokļūst slimnīcā, ir satraukums, reizēm apjukums, tad ir nozīmīgs apkārtējo atbalsts.” Aptaujās labus vārdus dalībnieki sacījuši par pensionāru biedrību, kas palīdz veidot draudzību, rada interešu grupas. Ja līdzekļi ļauj, seniori vientulību kliedē, apmeklējot arī kino, kultūras pasākumus, koncertus. Bet tieši tāpat seniori norādījuši, ka izmanto bibliotēkas pakalpojumus, izvēlas grāmatu un arī parunājas. Seniori, kuriem nav tuvinieku, labprāt rūpējas par kādu mājdzīvnieku. Tikai tad, ja vecums ir lielāks, mēdz mājdzīvnieku neņemt, jo satraucas, kas ar to notiks, ja saimnieks saslims, dosies mūžībā. Bet liela daļa senioru ir arī aktīvi    – labprāt dodas pastaigās, nūjo, dara to savā kompānijā.

Vaicāti, ko paši ierosina, lai mazinātu vientulību, lielākā daļa norāda, ka noderīgi ir bezmaksas pasākumi. Turklāt tālāk no centriem dzīvojošajiem būtiski, lai ir pieejams transports, ar ko nokļūt uz pasākumu. Seniori rosina, ka vērtīgs būtu pašvaldības organizēts bezmaksas transports reizi vai divas mēnesī, kas aizvestu uz pilsētu, lai nopirktu to, kā vietējā veikalā nav. Daļai vecākā gadagājuma iedzīvotāju ir sava automašīna, bet daudzi izmanto sabiedrisko transportu vai    lūdz draugus, kaimiņus. Ja uz veikalu ir vieglāk nokļūt, turklāt alternatīva ir autoveikals, tad lielāka problēma ir iespēja tikt līdz aptiekai, bet vēl    vairāk līdz ģimenes ārstam, kurš pieņem noteiktā laikā. Turklāt var gadīties, ka sabiedriskā transporta reisu laiki grūti saskaņojami ar ārsta pieņemšanu. Savukārt teju 15% no aptaujātajiem ir jau grūtības izkļūt pašiem no sava mājokļa, piemēram, ja viņi dzīvo otrajā vai trešajā stāvā,    tas ir iemesls, kāpēc viņi ikdienu pavada telpās.

Par pasākumiem seniori uzzina dažādos veidos, bet Rita Bukovska atzīst, ka bija pārsteigta, cik daudzi izmanto sociālos tīklus. Protams, arī dažādus plašsaziņas līdzekļus. Tomēr vietējie iedzīvotāji atzīst, ka tad, kad bija Amatas novads, pašvaldības izdevumā informācija bija personiskāka, tiešāk vērsta uz viņu interesēm. Aptaujā rosināts, ka pašvaldības biļetenā varētu būt ne tikai domes priekšsēdētāja uzruna, bet arī apvienību pārvalžu vadītāju teiktais, kas vietējiem iedzīvotājiem būtu personiskāka.

Savukārt atbildot uz aptaujas jautājumu, kādos pasākumos paši būtu gatavi iesaistīties, daļa labprāt piedalītos pārgājienos, mūž­izglītības nodarbībās, interešu pulciņos, brīvprātīgajā darbā.

Lai gan daudzi aptaujātie atzinuši, ka jūtas droši, vairāk tie, kuri dzīvo viensētās, ne viens vien atbildējis, ka visvairāk satrauc notikumi pasaulē, bet tāpat arī raizes sagādā notikumi Latvijā, dažkārt arī ciemā notiekošais.

UZZIŅAI

• Aptaujāti 27 vīrieši un 69 sievietes vecumā no 55 gadiem. Visvairāk aptaujāto grupā 70-74 gadi, 65-69 gadi.
• Vientulību izjūt -12%, daļēji izjūt – 22%, 60% – neizjūt un 6% – nav atbildes. Vientulību izjūt kā sievietes, tā vīrieši. Aptauja parāda, ka vientuļš var justies arī tad, ja nedzīvo viens vai nedzīvo viensētā.
• Vientulības sajūtu vislabāk palīdz pārvarēt    bērni un mazbērni; pastaiga dabā; draugi un paziņas; pasākumi; kaimiņi; došanās uz bibliotēku; sazināšanās citiem sociālajos tīklos; atrašanās sabiedriskās vietās; piedalīšanās nevalstisko organizāciju organizētās aktivitātēs; dalība senioru kolektīvos. Transporta pieejamība ir svarīga ikdienā– pārtikas iegādē, nokļūšanā uz aptieku vai pie ārsta.

Biedrībai svarīga labdarība, iedzīvotāju iesaiste un kultūra

Biedrība “Amatas novada attīstības fonds” ir dibināta 2008. gadā, un no 2011. gada tai ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Biedrības mērķis ir praktiski veicināt sociālas, ekonomiskas, tehnoloģiskas, kultūras un izglītības, vides kā kopuma attīstību, iesaistot un apvienojot vietējo sabiedrību. Darbības jomas: labdarība; pilsoniskas sabiedrības attīstība un līdzdalība; kultūras veicināšana. No 2010. gada to vada Rita Bukovska.

“Darbojamies labdarībā, kultūras veicināšanā un pilsoniskajā līdzdalībā. Mums svarīgs ir Melānijas Vanagas muzejs un aktivitātes tajā, tāpat realizējam dažādus projektus. Attiecībā uz labdarību agrāk vairāk vērsām uzmanību daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, ir bijusi sadarbība ar “Ziedot.lv”, bet pašlaik nav tik lielas kapacitātes. Esam organizējuši dažādus pasākumus, sportiskās aktivitātes, arī iekārtojām trenažieru zāli kultūras namā, izveidojām volejbola laukumu. Senioriem pievērsāmies jau aizvadītajā gadā, rīkojām izglītojošus pasākumus, lai rosinātu šo vecuma grupu būt aktīviem, sadarboties, veidot organizācijas. Esam palīdzējuši Nītaurē izveidot senioru biedrību. Ja ir cilvēks, kuram ir interese, ideja,    atbalstām,” pastāsta Rita Bukovska.

R.Bukovska vērtē, ka vietējā sabiedrība aizvien vairāk noveco: “Pasākumus pārsvarā apmeklē seniori. Bērni izaug un aiziet, izvēlas dzīvot pilsētā. Uz pirkstiem var saskaitīt, cik te palikuši. Un jaunās ģimenes, kas te dzīvo, interešu izglītības nodarbības, pulciņus izvēlas Cēsīs, jo tur ir plašs piedāvājums. Jaunie cilvēki, kas izvēlas dzīvot laukos, vairāk ir paši par sevi, nereti strādā attālināti un dzīvo klusi savā draugu, paziņu lokā. Turklāt jauniem cilvēkiem vieglāk nokļūt uz pasākumiem, kas notiek citviet.”