Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Sniedz padomu nevalstiskajām organizācijām

Sarmīte Feldmane
00:00
06.02.2018
65
Konsultanti 1

Turpinot tradīciju, Valmieras novada fonds Vidzemes nevalstiskajām organizācijām rīko bezmaksas konsultācijas par ikdienā svarīgiem jautājumiem. Cēsīs viesojās fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš un speciāliste grāmatvedības jautājumos Dzintra Blaua.

Cēsīs uzzināt ko jaunu, prasīt padomu bija ieradušies desmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji no Cēsu un Amatas novada. Valmieras fonda pārstāvji atzīst, ka par interesi bijuši pārsteigti, jo parasti, kad fonds izsludina projektu konkursus, Cēsu puses biedrības tajos nepiedalās.

“Katru reizi ir vismaz pāris organizāciju pārstāvji, kam ir šķetināmi kādi sarežģījumi: vai nu kaut ko nokavējuši atskaitēs, vai mainījušies darbinieki un jaunie nezina, kā rīkoties. Ja visu gadu par finanšu jautājumiem daudzi nedomāja, tagad tas ir jādara. Ja organizācijā nav profesionāla grāmatveža, nav viegli sagatavot gada pārskatu. No šī gada ir izmaiņas uzņēmumu līgumā, autoratlīdzības samaksā, un tas noteikti skar NVO,” stāsta Dzintra Blaua.

Ansis Bērziņš pārliecinājies, ka ik reizi uz konsultācijām pēc padoma nāk cilvēki, kuri jau darbojas kādā NVO, bet nolēmuši dibināt vēl kādu biedrību. “Mērķi, kāpēc kāds grib dibināt nevalstisko organizāciju, ir ļoti dažādi. Piemēram, cilvēkam ir zeme vai māja, viņš domā, kā to izmantot. Var biznesā, var arī sabiedriskajai darbībai. Dažs domā, kā varētu piesaistīt finansējumu, ko, darbojoties biznesā, nevarētu,” pastāsta Valmieras fonda vadītājs.

Ansis Bērziņš atzīst, ka Vidzemē organizāciju skaits nemainās, taču ir daudzas biedrības, kuras nedarbojas un arī netiek likvidētas, tikai iesniedz gada atskaites.
Ikvienas NVO darbība lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības atbalsta. “Katrā novadā, pagastā ir savas tradīcijas, izveidojusies attieksme pret biedrībām, to aktivitātēm. Cik vienā novadā NVO ir atbalstīta – ja tikai ir ideja, būs arī nauda -, citur stās­ta, ka viss ir ļoti sarežģīti, pašvaldība neatbalsta,” saka A.Bērziņš un pauž pārliecību, ka bieži vien biedrības nespēj sevi parādīt, pārliecināt par savu darbošanos. “Ne mazums ir cilvēku, kuri uzskata – mēs izveidojām biedrību, ko mums pašvaldība dos. Bet kāpēc jādod? Biedrību izveidoji, pats arī domā, kur ņemt naudu. Bied­rības izveidošana nenozīmē, ka pašvaldībai tā jāuztur. Paš­valdība var būt tikai viens no atbalstītājiem. Vairumā gadījumu pašvaldības sedz komunālos maksājumus par biedrības telpām. Diemžēl ne vienmēr organizācijas to novērtē, jo tas šķiet pašsaprotami. Pašvaldības nauda domāta teritorijas attīstībai, var atbalstīt, ja organizācija dod labumu sabiedrībai. Ikviens var pajautāt, kāpēc pašvaldība atbalsta vienu vai otru organizāciju. Ir novadi, kur domes speciālisti palīdz ar savu padomu, jo NVO rīcība taču vērsta novada attīstībai,” pārdomās dalās Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs.
Dzīve rāda, ka laukos NVO atrast telpas nav problēmu. Pilsētās situācija ir sarežģītāka. Un būtiski – NVO ir sevi jāpierāda, ko tā dara sabiedrības labā. “Ir vērts biedrībām parēķināt, cik tām varētu maksāt īre, ja pašvaldība to nesegtu,” bilst A.Bērziņš.

NVO darbību lielākoties veido dažādu projektu īstenošana. Pē­dējos gados pašvaldības aizvien biežāk biedrībām deleģē kādas funkcijas. “Bieži vien NVO var izdarīt labāk, jo ir elastīgākas, tās reizē paplašina pakalpojumu tīklu, un pašvaldības labprāt finansē kādu funkciju veikšanu,” vērtē Valmieras fonda vadītājs.

Daudzas NVO, gan piesaistot finansējumu, gan ar pašvaldības līdzfinansējumu veic kādu sabiedrībai vajadzīgu darbu – labiekārto atpūtas vietu, iekārto sporta laukumu vai izdara ko citu paliekošu. Par to darītāji tiek slavēti, taču pēc laika nav, kas par šo objektu rūpējas. Tad organizācija un pašvaldība skatās viena uz otru, kuram tas būtu jādara. “Nav nokārtota pēctecība. Tam jābūt skaidram vēl pirms projekta sākuma. Kad Valmieras fonds kādas idejas īstenošanai piešķir naudu, ja kaut kas tiek izveidots, uzreiz ir jautājums, kas notiks pēc tam. Bieži jau ir skaidrs, ka pašvaldība šo objektu ņems savā pārziņā, dažkārt atbildību uzņemas pati biedrība. Taču ir gadījumi, kad abas puses vērtē – gan jau laiks rādīs,” pārdomās dalās A. Bērziņš un uzsver, ka vairumā gadījumu infrastruktūras objektus biedrības nodod apsaimniekošanā pašvaldībai, ja vien to uzturēšana nav ļoti dārga.

Valmieras novada fonds pavasarī Vidzemē izsludinās Kultūras ministrijas finansētu projektu konkursu Vidzemes NVO. Vir­zieni vēl tiek precizēti. “Vis­vairāk biedrību ir saistītas ar sportu, sociālo jomu, kultūru. Valmieras pusē, piemēram, nav nevienas nevalstiskās organizācijas, kuras uzmanības lokā būtu vides aizsardzības, vides izglītības jautājumi. Šos jautājumus un problēmas risina individuāli entuziasti,” pastāsta A.Bērziņš un uzsver, ka nevalstisko organizāciju iespējas un nozares ir ļoti plašas. Svarīgākais, lai būtu cilvēki, kuri vēlas darboties, un mērķis, ko vēlas sasniegt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi