Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Aktualizējam. Seniori

Iveta Rozentāle
12:40
01.10.2024
173
Seniori

Ar idejām uz dzīvesprieku. Sarunā piedalījās Līgatnes senioru kluba “Spēkavots” koordinatore Rasma Johansone (pirmajā rindā no kreisās), Stalbes, Straupes un Raiskuma pagasta pensionāru biedrības “Dzīvotprieks” pārstāve Ilze Rudzīte, pensionāru kluba “Randiņš” Taurenē vadītāja Sarmīte Lielā (otrajā rindā no kreisās), Cēsu pensionāru biedrības “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāja Māra Virskule un Augšlī gatnes senioru kluba “Možums” koordinatore Ina Čudare. FOTO: Iveta Rozentāle

Tikties un sadarboties, gūt dzīvesprieku un enerģiju

Šodien ir Starptautiskā senioru diena. “Druva” uz diskusiju aicināja novada vairāku senioru biedrību pārstāvjus, lai runātu, kā seniori jūtas, ko biedrības dara, kādi sasāpējuši jautājumi risināmi pašvaldības un valsts līmenī, un vai paši seniori vēlētos būt vairāk iesaistīti, līdzdalīgi pasākumos un lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar sociālo jomu.

Sarunā piedalījās Līgatnes senioru kluba “Spēkavots” koordinatore Rasma Johan­sone, Augšlīgatnes senioru kluba “Možums” koordinatore Ina Čudare, pensionāru kluba “Randiņš” Taurenē vadītāja Sarmīte Lielā, Stalbes, Straupes un Raiskuma pagasta pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” pārstāve Ilze Ru­dzīte, kā arī Cēsu pensionāru biedrības “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāja Māra Virskule.

Svarīgi būt sabiedrībā

Tas, ka senioriem ir svarīgi sanākt kopā un tas rada prieku, jūtams arī “Druvas” redakcijā, kur, dāmām satiekoties, čalas un smaidi nerimst ne mirkli, notiek apmainīšanās ar jaunumiem, iespaidiem, notikumiem, kaimiņu biedrības izceļ silto sagaidīšanu Taurenē, stalbēnietes Grietas Grosbergas organizētos pasākumus senioriem. Tiek novērtēts, ka Cēsīs senioriem ir lielākas iespējas gan tāpēc, ka vienā ēkā kopā darbojas vairākas biedrības, gn notiek dažādi un interesanti pasākumi, ko apmeklē visu organizāciju dalībnieki. Taču Cēsu organizācijas pārstāve Māra Virskule uzsver, ja pašiem nepie­trūkst ierosmju, vēlēšanās tikties ar citiem, braukt un aicināt ciemos, tad viss notiek.”

Vaicātas par 21.gadsimta trešās desmitgades senioru ikdienu, Ilze Rudzīte ir atklāta, sakot, ka ne vienmēr ir viegli, tāpēc jo īpaši svarīga iespēja ir būt sabiedrībā: “Paldies Grietai, kas organizē pasākumus, Cēsu novada pašvaldībai, kas ik gadu rīko ekskursiju senioriem.” Viņa gan piebilst, lai nokļūtu uz pasākumiem, liela problēma mēdz būt transports. I.Rudzīte, raiskumiete,   uzsver labo praksi, ka, piemēram, uz senioru dienas pasākumu Stalbē tiek organizēts transports. Par transporta jautājumu ieminas arī Līgatnes pagastā dzīvojošās, norādot, ka ar pašvaldības busiņu, ar ko ved bērnus uz skolu, senioriem nav ļauts braukt, un ir neizpratnē, kāpēc tā. Māra Virskule vērtē, ka “vislabāk jūtas tie, kuri paši var iziet no mājām, var aiziet vai aizbraukt uz pasākumiem. Sliktāk tiem, kuri vairs nevar iziet no mājas”.

Visvairāk patīk ekskursijas

Biedrību pieredze par kopā nākšanas reizēm ir ļoti atšķirīga. Tā, piemēram, “Možumam” nav piemērotu telpu, kur tikties, tāpēc kopīga sanākšana ir tikai reizi divos mēnešos, lai gan labprāt to darītu pat katru nedēļu. I.Čudare teic: “Biedrībā ir ap 20 senioriem. Lielākā daļa ir vecāki par 85 gadiem, ir arī pāris, kuriem ir ap 70. Esam draudzīgs kolektīvs, kad sanākam, esam kā ģimene, kas kādu laiku nav redzējusies. Tad ir lielā runāšanās un smiešanās – gan par veselību, gan kur pabūts, gan kā veicas ar dārza darbiem, jaunākajām ēdienu receptēm, rokdarbiem.” R.Johansone skumīgi atzīst, ka kovids atņēma daļu biedru, tieši spēcīgākos – vīriešus: “Jau tā mums viņu nebija daudz. Bet kā spēks starp visām meitenēm ir papīrfabrikas bijušais direktors Ilmārs Norītis. Arī administratīvi teritoriālās reformas dēļ jūtam, ka ir citādi. Iepriekš bija skaisti notikumi, kopēja ikdiena. Ir, ko atcerēties, tagad jāpierod un jācer, ka atkal būs labi. Tad cits citu zinājām, zinājām, pie kā vērsties, šobrīd komunikācija ir sarežģītāka nekā tad, kad visi speciālisti bija Līgatnē. Jūtams, ka pārkārtošanās vēl arvien notiek, lai gan drīz vien jau būs nākamās pašvaldību vēlēšanas.”    

Problēmas, ar kurām saskaras Līgatnes pagasta senioru biedrības, Taurenē vairs nav. “Mums tās ir atrisinājušās,” teic S.Lielā, “Klubs aktīvi darbojas, ir laba sadarbība ar Taurenes kultūras namu, varam pulcēties gan mazajā zālē, gan lielajā.    Klubā esam 39 cilvēki – 30 sievas un deviņi vīri, pievienojas arī seniori no Dzērbenes. Vidējais vecums 66 gadi, bet ir arī biedri, kuriem 83 un 85 gadi.”

Visas biedrības rīko tematiskus pasākumus, lai tā ikvienu dalībnieku rosinātu iznākt no mājas. Sarmīte Lielā teic: “Mēs esam informatīvi izglītojošs, izklaidējošs “Randiņš”. Mūsu himnā ir vārdi – cilvēkam cilvēku jāsatiek. Mūsu biedrības mērķī rakstīts: “Vien­reiz mēnesī iziet no mājas, lai satiktos, parunātos, iegūtu jaunu informāciju, neļautos slinkumam, televīzijai. Mums ir brīnišķīga sadarbība ar pirmsskolas izglītības iestādi – kopīgi stādījām sīpolpuķes, svinējām 1. septembri. Seniori ir aktīvi, arī dejo, dzied, spēlē teātrī, ir vēstures un stāstnieku pulciņā. Dāmas stāsta, ka par pasākumu domā jau divas nedēļas iepriekš – ko vilkt, kā sapucēties, ko likt groziņā, un pēc pasākuma par to vēl tikpat ilgi atceras.”

Cēsu pensionāru biedrība katru mēnesi rīko tikšanos par senioriem svarīgu tēmu, uzaicinot ģimenes ārstu, slimnīcas valdes pārstāvi, sociālā dienesta pārstāvi, ugunsdzēsēju par ugunsdrošību, šie pasākumi ir ļoti labi apmeklēti. Māra Virskule pastāsta, ka valdē ir deviņi valdes locekļi, kas tiekas katru piektdienu, plāno darbu, balstoties uz to, ko vēlas biedrības dalībnieki. Pirmo reizi sagatavojuši un iesnieguši pieteikumu pašvaldības organizētajam sociālās jomas projektam, kam, pašiem par lielu brīnumu, saņēmuši apstiprinājumu, tādēļ Senioru dienu atzīmē ar nedēļu ilgu programmu. Ilze Rudzīte piemetina, ka arī Grieta Gros­berga aktīvi piesaista finansējumu pasākumiem, piedaloties projektu konkursos, un iedrošina arī citus to darīt.

Īpaši seniori izceļ gan jubilāru sveikšanu, gan iespēju braukt ekskursijās. Tā “Randiņā” ceļo četras reizes gadā, bet Cēsu pensionāri, kur ir ap 200 biedru, par saviem līdzekļiem brauc ekskursijā sešas reizes gadā. Māra Virskule ir pateicīga, ka arī pašvaldība reizi gadā rīko ekskursiju. Ina gan pastāsta, ka piektdienā saņēmusi augusta “Cēsu Vēstis”, kur izlasījusi par pieteikšanos ekskursijai, bet pirmdien, kad zvanījusi, lai pieteiktos, vietu vairs nebija.

Seniores vērtē, ka pašvaldības rīkotajās ekskursijās vajadzētu nodrošināt tik daudz vietu, lai pietiktu visiem, kas vēlas piedalīties pasākumā.

Biedrības arī pašas cenšas informēt organizācijas dalībniekus.    Cēsu pensionāru biedrībā katram tiek nosūtīta īsziņa, jo ne visi izmanto WhatsApp. Tiem, kuri redzes pasliktināšanās dēļ nevar izlasīt īsziņas, zvana. Lai informētu par biedrības aktivitātēm, tikko izveidota lapa feisbukā. Laukos par jaunumiem biežāk paziņo zvanot. Sarmīte Lielā teic: “Seniori jau grib parunāties, tad var arī uzzināt, ko dara, kāda ir veselība.”

Grūtāk tiem, kuri nevar iziet no mājas

Māra Virskule norāda, ka valstiskā līmenī nav sakārtots jautājums, kā palīdzēt senioriem, kuri dzīvo vieni un kuriem ir grūtības ar pārvietošanos. “Ja senioram nav tuvinieku, iesaistās Sociālais dienests, bet, ja tuvinieki ir, kaut dzīvo citā pilsētā vai pat valstī, senioram atbalsts nepienākas.” Dāmas norāda, ka biedrība var atbalstīt emocionāli, arī aizbraukt apsveikt svētkos, bet nevar aizvietot Sociālo dienestu un tā sniegtos pakalpojumus. Taču, uzsverot biedrību devumu, Rasma Johansone atzīst, pat ja senioru apciemo bērni, svarīgas arī sarunas ar vienaudžiem, kavēšanās atmiņās: “Piemēram, cilvēks, kurš savu mūžu atstājis Līgatnes papīrfabrikā, ir nopelnījis, ka viņu atceras.”

M. Virskule arī atzīst, ka daudziem vecļaudīm vajadzētu nodrošināt paliatīvo aprūpi mājās, bet valsts to var sniegt tikai nelielai daļai: “Ja valsts nevar nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, ko varam prasīt no pašvaldības? Varu tikai apbrīnot, kā pašvaldība tiek galā ar to apjomu, kāds tagad ir lielajā novadā. Bet nekad nebūs tā, ka visi būs apmierināti.”

Varētu iesaistīties vēl vairāk

Uz “Druvas” jautājumu, vai seniori jūtas sadzirdēti, vai vairāk gribētos iesaistīties, līgatniete Ina Čudare atzīst, ka šad tad seniori tiek piemirsti: “Mēs labprāt iesaistītos arī pagastā notiekošajos pasākumos, ne tikai rīkotu savus. Ja mums pateiktu, cik palīgu nepieciešams, mēs arī būtu klāt.” Cēsniece Māra Virskule iedrošina izrādīt iniciatīvu, pieteikties: “Tāpēc esam biedrībās, ka varam nākt ar savām iniciatīvām, idejām, ierosinājumiem.” Sarmīte Lielā vērtē, ka Taurenē seniori ir sadzirdēti, ja ir savs vērtējums un viedoklis, to arī pauž. Vēl I.Ču­dare norāda un arī R.Johansone piekrīt, ka senioriem arvien ir aktuāli IT mācību kursi, jo datortehnoloģijas ikdienā ienāk arvien vairāk, bet prasmes tos lietot būtu nepieciešams uzlabot. Svarīgi, lai nodarbības būtu pieejamas tuvāk dzīvesvietai.

Aicinātas izteikt vēlējumu Senioru dienā, dāmas vispirms vēl veselību. Ilze Rudzīte teic: “Veselību un izturību! Darbo­šanās prieku, dzīvesprieku, mīlestību, jaukus, saulainus Senioru svētkus, biežāk tikties Grietas sirsnīgajos pasākumos, kad ir iespēja būt kopā, un lai arī Grietai veselība! Un baudīt vēl rudeni!” Rasma Johansone vēl: “Un sirds siltumu!” Ina Čudare piebilst: “Lai ir labs garastāvoklis! Domāt pozitīvi! Un lai kolektīvos jauni biedri!” Sarmīte Lielā: “Kaimiņu būšana! Būt foršiem kaimiņiem! Un atcerēties – cilvēkam cilvēku jāsatiek!” Māra Virskule: “Iet no mājas ārā, draudzēties, sadarboties, jo mājās vēl paspēsim pasēdēt!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
290

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
10
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
19
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi