Aktualizējam. Pašvaldība un iedzīvotāji

Budžets, vēlmes un iespējas

“Kopā sanākt – radīt – darīt” – tā Smiltenes novada pašvaldība nosaukusi domes deputātu un darbinieku tikšanos pagastos. Deputāti uzklausa iedzīvotājus, diskutē.

Grib tikties ar deputātiem

Taču parasti tikties ar iedzīvotājiem dodas tikai domes vadība. Labi, ja piedalās arī kāds deputāts, kurš dzīvo tajā pagastā vai kaimiņos. Ja vēlētājiem pajautātu, cik savas pašvaldības deputātus var nosaukt, kas viņi ir, – interesanti, kādas būtu atbildes. Domāju, diezgan bieži dzirdētu, ka pirms vēlēšanām kāds bija atbraucis,  vairāk nav redzēts. Deputāti lemj par visu novadu, bet pieļauju, ka kāds kādā pagastā nemaz nav bijis.

Tomēr iedzīvotāji vēlas redzēt ne tikai domes vadību, arī citus lēmējvaras pārstāvjus, kurus ievēlējuši. Tam kā apliecinājumu var minēt tikšanos Smiltenes novada Palsmanes pagastā, kur ieradās tikai domes priekšsēdētāja.   Lielākā daļa palsmaniešu, kuri bija atnākuši uz tikšanos ar deputātiem, piecēlās un aizgāja, jo bija solīts tikties ar deputātiem. Smiltenes domē viņu ir 15.

Tikties ar Drustu pagasta iedzīvotājiem pagājušajā nedēļā bija ieradusies Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, deputāti Mārtiņš Vīgants un Edgars Felcis. Uz sarunu ar vēlēto varu un pašvaldības darbiniekiem bija atnākuši ap 30 drustēnieši. Pašvaldība ne tikai stāstīja par paveikto un gaidāmajām pārmaiņām, bet arī uzklausīja iedzīvotājus, kādi darbi darāmi pagastā. Drustēnieši bija skarbi. “Visu laiku kaut ko Drustos kādus pašvaldības īpašumus pārdod, kaut ko likvidē un mums prasa, ko mēs gribam. Gribētu visu atpakaļ,” sacīja drustēniete Inga Zariņa.

Bez optimisma

“Nākamgad maize salda nebūs. Nedzīvojam atrauti no tā, kas notiek pasaulē, Latvijā. Katram svarīga vieta, kurā dzīvo. Cilvēku laukos paliek mazāk, ar to jārēķinās, tāpēc pašvaldība veic un turpinās strukturālās pārmaiņas. Tās ietekmē daudzus. Pašvaldībai jāpilda funkcijas un jāizmanto    visi resursi,” uzrunājot drustēniešus, teica Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

Izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe    informēja par šī gada pašvaldības budžetu, par jau īstenotajiem un plānotajiem projektiem, kā arī ieskicēja 2025. gada budžeta prioritātes, uzsāktās un vēl plānotās strukturālās reformas.

“Nākamgad tiks likvidēts pagasta pārvaldes lietveža amats, pienākumus pildīs bibliotēkas vadītāja, viņa arī sniegs Vienotā valsts un pašvaldības klientu centra pakalpojumus. Bibliotēka atrodas otrajā stāvā. Pirmajā stāvā klientiem būs pieejams dators ar interneta pieslēgumu, ja nepieciešams, darbinieks dosies pie klienta.

Novadā tiks veidotas četras pagastu apvienības. Drustu, Laun­kalnes un Brantu pagastam būs viens pārvaldnieks. Apvienību teritorijās dzīvos apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, tas ļaus līdzsvarotāk attīstīties. Kultūras dzīves organizators      Launkalnei un Drustiem būs viens,” gaidāmās pārmaiņas klāstīja E.Zurģe. Pārredzamā laikā arī paredzēts, ka pašvaldības darbiniekiem, kuri strādā Drustu vēsturiskajā pagast­mājā, darba vietas būs kultūras namā. Speciālistiem pieņemšanas Drustos nav katru dienu, vienās telpās var būt darba vieta vairākiem.

Drustēnieši tika iepazīstināti ar jauno kultūras nama vadītāju Signi Balteri. Viņa uzsvēra, ka uzklausīs, ko pagasta ļaudis vēlas, tiksies ar iedzīvotāju padomi. Svarīgākais, lai ar jauno vadītāju veidotos laba    sadarbību, “Dru­vai” atzina vairākas drustēnietes.

Drustēnieši neapmierināti, ka pārdod īpašumus

“Tas, ko drustēnieši cēluši gadu desmitus, Smiltenes novads trīs gados ir likvidējis. Pārdot pagastmāju, nezinot, vai kādam vajadzēs? Tikšanās ir tāda tukša runāšana, par ezeru trīs gadus runājam, par ceļiem tāpat. Neviens nedomā, kas būs Drustos,” strikti teica pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Vanda Pet­rovska.

“Kad kaut ko likvidē, nevienam nav patīkami. Ja redzat loģisku risinājumu, kā ēkas izmantot ne ar pašvaldības finansējumu, pašvaldība ir atvērta jebkuram risinājumam. Laukos nevaram atļauties dzīvot ilūzijās, ka kāds atnāks un sāks darīt,” bilda E.Zurģe.

Drustēnieši atgādināja, ka pagastmājā, tāpat muzeja šķūnī ieguldīts daudz naudas, un  ierosināja ēku pārbūvēt par dzīvojamo māju. E.Zurģe vērtēja, ka pagast­mājas piemērošana dzīvošanai būtu nesamērīgi dārga. Paš­val­dības plānos ir    “Ozolos” sakārtot četrus pašvaldības palīdzības dzīvokļus.

Tāpat kā citās tikšanās reizēs ar pašvaldības speciālistiem un domes deputātiem, arī šoreiz drustēnieši atgādināja par nesakoptajiem īpašumiem, kas neizdaiļo pagasta centru.   

“Ja zemi nekopj, ir paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis, ja ēkas – iesaistās pašvaldības policija, būvvalde. Ja īpašniekam nav līdzekļu, pašvaldība var to sakārtot vai nojaukt un piedzīt izdevumus. Juridiski to var izdarīt, bet  tas ir dārgi. Ja jau zināms, ka īpašniekam naudas nav, tas nozīmē, ka jāiztērē pašvaldības nauda, kuru nekad neatgūsim,” skaidroja E.Zurģe.

Vēl tika pārrunāti citi iedzīvotājiem būtiski jautājumi. Darbu pārtraucis Pestīšanas armijas Drustu korpuss. Tā telpas daudziem bija tikšanās vieta, tur bija mūsdienīga veļas mazgātava, kur varēja izmazgāt drēbes. “Veļas mašīna ir, jāizlemj, kur ērtāk ierīkot mazgātavu,” teica E.Zurģe. Pakalpojums gan nebūs bez maksas, kā tas bija Pestīšanas armijas piedāvājumā.

Padomes vēl jaunas

Daudz tiek runāts par iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, par iedzīvotāju padomēm kā starpnieku, kurš vietējo vēlmes pauž domei. Pašvaldību likumā    paredzēts, ka padomes paš­valdība var veidot un var neveidot. Jau tad, kad par tām tika diskutēts, izskanēja secinājums, ka iedzīvotāju padomju efektivitāte ir cieši saistīta ne vien ar vietējo iedzīvotāju, bet arī pašvaldības vadītāju ieinteresētību šo līdzdalības institūciju darbībā. Nepietiekama līdzdalība varētu būt lielākā problēma iedzīvotāju padomju darbībai.

“Iedzīvotāju padomes ir  mazais iedzīvotāju kodols, ar ko pašvaldība sadarbojas ikdienā, kad nenotiek iedzīvotāju sapulces,” tikšanās reizē uzsvēra E.Zurģe.

Savukārt pagasta iedzīvotāju    padomes priekšsēdētāja Vanda Petrovska “Druvai” atzina, ka padomei nav jēgas. “Deputāti nolemj, un mēs uzzinām, kad jau lēmums pieņemts, nevaram vairs neko iebilst. Deputāti lemj, kā kuram dzīvot,” vērtēja V.Ļeonova.     

Savukārt deputāts Edgars Felcis   uzsvēra, ka gaida no padomēm iniciatīvu,    tām ir iespēja apzināt, kas iedzīvotājiem svarīgi. E.Fel­cis skaidroja, ka arī deputāti saņem    jau sagatavotu lēmuma projektu: “Ir jāizstrādā kārtība, kā informēt iedzīvotāju padomi, kad top lēmuma projekts,” M.Vīgants atzina, ka    izpildvarai jāmācās sa­darboties ar iedzīvotāju padomēm.

Mārtiņš Vīgants tikšanos ar iedzīvotājiem vērtēja kā konstruktīvu un uzsvēra, ka drustēnieši, runājot par to, kas pagastā nepieciešams, minējuši      saimnieciskus dar­bus, kuru īstenošanā nav vajadzīgi lieli līdzekļi. “Būtiski, ka iedzīvotāji savā starpā diskutēja un vienojās, kas pagastā ir svarīgākais,” uzsvēra M.Vīgants. Viņš arī minēja, ka ir problēmas, kuras iedzīvotāji var risināt kopā ar iedzīvotāju padomi.

Iepazīstoties ar iedzīvotāju ierosinājumiem, E.Zurģe    skaidroja, ka ezera attīrīšanai tiks mēģināts piesaistīt projektu finansējumu. Ceļš Drusti – Launkalne, ar kura stāvokli pagasta iedzīvotāji ir neapmierināti, ir valsts ceļš, pašvaldība regulāri atgādina par tā uzturēšanu. E.Zurģe arī atzina, ka budžeta iespējas vismaz tuvākajā laikā neatļaus Drustos algot pilnas slodzes jaunatnes darbinieku,   tāpat sporta organizatoru.

E.Zurģe informēja, ka jau ir zināms, ka lielākā daļa ieguldījumiem paredzēto līdzekļu atvēlēs ES projektu īstenošanai. “Re­formas mērķis ir ieguldīt ilgtermiņā, nevis iztērēt algās un funkcijām nevajadzīgu ēku uzturēšanai,” uzsvēra pašvaldības izpild­direktora vietniece.

Kas pagastā svarīgs

Tikšanās dalībnieki trijās grupās diskusijās vienojās, kas būtu aktuālākais, kas nepieciešams pagastā. Pēc iedzīvotāju domām, pašvaldībai darāmie darbi ir:

• Krogus ezera attīrīšana no aizaugšanas un peldvietas paplašināšana;
• aktivitāšu un nodarbību organizēšana bērniem un pusaudžiem;
• valsts autoceļa V235 Drusti–Launkalne stāvokļa uzlabošana;
• centrālās ielas (Palsas iela) apgaismojuma papildināšana.   

Pagasts skaitļos

Pašvaldības budžetā no Drustu pagasta plānoti    ieņēmumi – 352 099 eiro, izdevumi – 558 121.Pagasta pārvaldes izdevumi šogad    50 433 eiro, pērn – 55 438 eiro.   

Drustu pagasta ielas un ceļi ir 64, 179 kilometri, šīgada budžets 43 295 eiro, jau iztērēti 36 785 eiro. Viena kilometra greiderēšana un profilēšana izmaksā 48 eiro, sniega tīrīšana 38 eiro.    Šogad veikta Drustu kapsētas digitalizācija, pludmale papildināta ar zviļņiem, saremontētas kāpnes uz kultūras namu. Gatartas tilta pārbūvē ieguldīti 264 774 eiro.