Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai ieviestu ieteikumus. Kā paveikto vērtē Valsts kontrole un Cēsu novada pašvaldība?
Sadarbības stūrakmens – komunikācija
Saruna ar Valsts kontroles padomes locekli un piektās revīzijas departamenta direktoru Oskaru Erdmani.
-Kā pašvaldībām veicies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ieteikumu ieviešanu?
-Līdz šim brīdim pašvaldības ir ieviesušas 15 no 116 ieteikumiem. Cēsu novads – četrus, Ādažu novads – četrus, Dobeles novads septiņus ieteikumus. Bet ieteikumu ieviešanas process vēl ir sākumposmā, par dažiem ziņošanas termiņš ir 2025. gada 2. janvāris. Savukārt par ieteikumiem, par kuriem pašvaldības jau informējusi Valsts kontrole, varu teikt, ka uzdotais ir veiksmīgi īstenots.
-Kā Cēsu novadam veicies uzdoto pasākumu plāna izpildē?
-Cēsu novads ir ieviesis četrus ieteikumus. Pašvaldība ir izstrādājusi darba plānu, ņemot vērā Valsts kancelejas vadlīnijas, nosakot darbības iedzīvotāju iesaistei vairākās pakāpēs: informēšana, konsultēšana, iesaiste, kopradīšana un kopiniciēšana. Pašvaldība komunikācijai ar sabiedrību izstrādājusi komunikācijas stratēģiju un vadlīnijas, kurās noteikti un definēti labās prakses piemēri un komunikācijas principi – paziņojumu uzrunas forma, apjoms, vizuālo noformējumu kvalitātes prasības u.c. Noteikti komunikācijas kanāli komunikācijai ar katru sabiedrības grupu. Valsts kontroles ieskatā ir izveidots ietvars, saskaņā ar kuru darboties, un rezultātiem nevajadzētu izpalikt.
Papildu tam pašvaldības tīmekļvietnē ir izveidota sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”, kurā ir pieejama informācija un atgriezeniskā saite par veiktajām iedzīvotāju līdzdalības aktivitātēm, piemēram, aptaujām, saistošo noteikumu projektu un cita veida publiskajām apspriešanām. Savukārt par septiņiem līdz maija vidum.
-Kāpēc Valsts kontrole izvēlējās veikt lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību”?
-To motivēja administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras palielinājās sabiedrības bažas par pašvaldību atvērtību un iedzīvotāju iespējām iesaistīties savas pašvaldības darbībā. To norādīja pētījumi, anketas un viedokļu raksti.
Pašvaldībās jau pirms administratīvi teritoriālās reformas bijusi vērojama centralizēta hierarhiska varas struktūra, kas nebija ieinteresēta veicināt demokrātiskos procesus pašvaldībā un sekmēt iedzīvotāju līdzdalību. Pašvaldībām kļūstot lielākām, iedzīvotājiem var rasties sajūta, ka pēc reformas viņu iespējas ietekmēt pašvaldību lēmumus samazinās un ka pašvaldība no viņiem attālinās. Par to liecināja arī OECD un pašu pašvaldību veiktās aptaujas, kur bija novērojama tendence samazināties iedzīvotāju īpatsvaram, kas uzticas vietējām varām.
Līdzdalība ir viens no būtiskiem iedzīvotāju uzticēšanos veidojošajiem elementiem, norāda OECD. Tika nolemts veikt šo revīziju, lai pārbaudītu un izvērtētu situāciju pašvaldībās gan pirms, gan pēc reformas.
-Kāds ir VK skatījums, vai iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldības darbā tomēr galvenokārt nav formālas? Vai nav nepieciešami kādi konkrēti instrumenti, lai to mainītu?
-Revīzijas ziņojumā secināts: “Neraugoties uz vairākiem revīzijā identificētiem labās prakses piemēriem, revīzijas apjomā iekļautās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanā atrodas uz zemākajiem līdzdalības kāpņu pakāpieniem – daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība netiek paredzēta, savukārt tajos gadījumos, kad tā tiek paredzēta, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai veiktās darbības daudzviet vērtējamas kā simboliskas un formālas un tādēļ nedemonstrē vēlmi panākt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.”
Situācija katrā pašvaldībā ir atšķirīga – gan tas, kurās jomās līdzdalību nepieciešams uzlabot, gan tas, kāda ir iedzīvotāju attieksme un vērtējums par to. Valsts kontroles ieskatā galvenais, ko būtu nepieciešams mainīt, ir pašvaldību attieksme, tai skaitā uztvere, cik svarīgi lēmumu pieņemšanas procesos ir iesaistīt iedzīvotājus.
Revīzijas laikā pašvaldības norādīja, ka iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana nav lēts process un tas ir laikietilpīgi. Jā, mēs piekrītam, tomēr, lai pašvaldības pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, kas ir vērsti uz iedzīvotāju labklājības celšanu un attīstību, ir nepieciešama aktīva sabiedrības iesaiste. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldība “dzīvo savu dzīvi” atrauti no sabiedrības interesēm. Svarīga šajā procesā ir arī pašu iedzīvotāju aktīva iesaiste, gan norādot uz problēmām, kur iedzīvotāju ieskatā ir nepieciešami uzlabojumi, gan sniedzot atgriezenisko saiti par kādu no īstenotajiem projektiem. Nereti pašvaldībai nav informācijas par problēmām, jo vienkārši trūkst iedzīvotāju viedokļu, piemēram, atbildes uz aptaujām un dažādiem aicinājumiem. Tādēļ Valsts kontrole arī aicina iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties, ja pašvaldība aicina sniegt viedokli.
-Varbūt ir kādi ieteikumi, kā vēl pašvaldības varētu uzlabot darbus šajā jomā – arī iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā?
-Valsts kontroles ieskatā, lai uzlabotu darbus šajā jomā, ir nepieciešams pēc iespējas vairāk iesaistīt iedzīvotājus, kuru dzīvi pašvaldībās pieņemtie lēmumi ietekmē. Bieži vien nav nepieciešams riteni no jauna izgudrot, bet jāņem arī vērā, ka ne vienmēr pašvaldību darbiniekam ir vienkārši iejusties dažādu sabiedrības grupu lomā, tādēļ atbildes par to, ko un kā labāk būtu veikt, ir iespējams iegūt, jautājot pašiem iedzīvotājiem. Kā piemēru var minēt revīzijas ziņojumā izklāstīto situāciju par infrastruktūras veidošanu iedzīvotājiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Pietiekami neiesaistot šo iedzīvotāju interešu pārstāvošās organizācijas vai arī pašus iedzīvotājus, izveidota infrastruktūra, kuru nevar pilnvērtīgi izmantot. Taču šie cilvēki ir gluži kā speciālisti, jo ikdienā izmanto infrastruktūru un ir redzējuši risinājumus, kas ir ērti lietojami, kā arī tādus, kas – tieši pretēji – apgrūtina ikdienu.
Līdzīgi arī ir komunikācijā ar jauniešiem. Vislabāk to, kas patīk jauniešiem, kādas uzrunas liekas interesantas un saista uzmanību, zina paši jaunieši. Arī viņi ir speciālisti tajā, kādi komunikācijas kanāli ir modē un no kurām frāzēm labāk izvairīties. Savā ziņā var pat teikt, ka komunikācija ir būtisks stūrakmens – jautāt, noskaidrot, rīkoties, sniegt atgriezenisko saiti!
Iesaiste vietvaras darbā palielinās
Valsts kontroles ieteikumi jomās, par kurām veikta revīzija, ir bijis labs atbalsts, lai pašvaldības īstenotu
noteiktus uzlabojumus, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Taču viņš atzīst, ka līdztekus revīzijā vērtētajiem līdzdalības pasākumiem Cēsu novadā īsteno vēl vairākus citus.
“Esam izstrādājuši un apstiprinājuši komunikācijas stratēģiju, kur ir noteiktas prasības un sistēma, kad un kā iesaistām iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības mājaslapā izveidota sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”, kur pieejama informācija par visām sabiedriskās līdzdalības norisēm. Sekojam, lai pēc iedzīvotāju viedokļu aptaujām to rezultāti būtu redzami arī mājaslapā. Izveidota sistēma, kā to darām.
Tāpat arī vērtējam, kādos gadījumos aicināt iedzīvotājus izteikt viedokli un kādā formā to darām. Svarīgi, lai tas notiktu pārdomāti un nerastos situācijas, ka iedzīvotājs viedokli paudis, bet sekas tam nejūt,” par to, cik daudz izdevies paveikt no Valsts kontroles ieteikumiem, pastāsta Atis Egliņš-Eglītis.
“Liela īstenojamo pasākumu sadaļa bija attiecināma uz jauniešu iespējām, pašvaldības politiku šajā jomā. Pērn apstiprinājām jaunatnes darba attīstības stratēģiju. Tās izstrādē piedalījās jaunatnes darbinieki, viņu piedāvājums bija novadā veidot vienotu jaunatnes pārvaldību, dome arī lēmusi par to. Darbu sāk reorganizācijas grupa, kas izstrādās priekšlikumus vienotai pārvaldībai. Plānojām šos pasākumus pabeigt nedaudz ātrāk, bet lēmumu par vienotu jaunatnes darba sistēmas izveidošanu pieņēmām martā, tāpēc rēķināmies, ka maijā un jūnijā vēl jaunieši varētu nākt un dalīties ar savu skatījumu par plānotajām pārmaiņām.”
A.Egliņš -Eglītis atzīst, ka no plānotā ir izdevies izdarīt daudz. “Valsts kontroles ieteikumi palīdzējuši novadā sakārtot konkrētas lietas. Taču revīzijā apskatīta daļa sabiedrības līdzdalības formu, pašvaldībā notiek vēl daudz dažādu sabiedriskās līdzdalības procesu. Viens piemērs ir ikgadēji rīkotās pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos.
Viena no iedzīvotāju iesaistes formām pašvaldības darbā ir arī deleģēšanas līgumi, ko slēdzam ar nevalstiskajām organizācijām, kas nav apskatīta revīzijā. Taču ieteikumi jomās, par kurām veikta revīzija, patiešām ir ļāvuši īstenot noteiktus uzlabojumus,” teic A.Egliņš-Eglītis.
Un kā pati pašvaldība vērtē novada iedzīvotāju līdzdalību vietvaras norisēs? Domes priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka cilvēki ir pietiekami aktīvi un līdzdalības formas ir daudzveidīgas: “Līdzdalība šķietami palielinās. Tajā pašā laikā, ja raugāmies uz tiešāko, vissenāko līdzdalības formu, proti, dalību vēlēšanās, iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti zema.
Taču prieks redzēt, ka veidojas aktīvas kopienas, kas darbojas, lai uzlabotu sava ciema, pagasta dzīvi. Jāsaka, līdzdalība noteikti kļūs arvien nozīmīgāka, sevišķi mūsdienu dinamiskajā vidē, ieņemot arvien lielāku lomu gan valsts, gan pašvaldību darbībā. Tomēr paliek jautājums – vai līdzdalība ir aktuāla vienlīdz izteikti visās sabiedrības grupās? Jādomā, ka arvien var pastāvēt situācija, kur veidojas zināma līdzdalības plaisa – ir aktīvas iedzīvotāju grupas, kas piedalās norisēs, izsaka viedokli, bet ir kopums, kas nekādā veidā pašvaldību vai valsts norisēs iesaistīties nevēlas,” atzīst A.Egliņš – Eglītis.
Ļoti daudz sabiedriskās līdzdalības procesos izšķir arī pieejamais finansējums, kas, protams, ir ierobežots. “Tomēr cilvēkiem ir liela interese iesaistīties projektos, tostarp kultūras pasākumu organizēšanā ciemos un pagastos. Šogad līdzdalības projektu konkursā esam saņēmuši daudz pieteikumu, aptvertas daudzas novada vietas,” saka A.Egliņš-Eglītis. “Otra lieta, kurā laikam nekad nesasniegsim pilnību, ir komunikācijas valoda – svarīgi, kā iedzīvotāji uztver to, ko pašvaldība vēlas viņiem pateikt. Tāpat arī milzīgs izaicinājums ir iedzīvotāju pieejamība – no vienas puses, kļūstam vieglāk pieejami, esam tuvāk, izmantojot sociālos tīklus, rīkojot tikšanās, nozaru forumus, arī runājot ar medijiem. Ir ļoti daudz komunikāciju kanālu, taču, šķiet, kopumā sasniegt iedzīvotāju, lai tas sadzirdētu, ko vēlamies pateikt, kļūst arvien grūtāk. Par spīti plašajām komunikācijas iespējām, ir cilvēki, kurus informācija nesasniedz, par to pārliecināmies arvien. Jautājums, kā to nogādāt līdz katram, lai ikvienam būtu iespēja ieklausīties, apdomāt un varbūt arī līdzdarboties,” atzīst A.Egliņš-Eglītis.
Komentāri