Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Identitāte. Apģērbs

Iveta Rozentāle
12:10
12.04.2024
255
1
Apgerbs 3

Novada identitāte apģērbā. Cēsu novada piedalīšanās Dziesmu un deju svētku gājienā lieliski raksturo apģērbu, ko novadnieki izvēlas, lai paustu piederību novadam. FOTO: publicitātes

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies.

Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie kādām sociālajām grupām piederu.

Ar tērpu paužam savu nostāju, vērtības, piederību

Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot, cik cilvēkam svarīgi ar apģērbu pateikt, kas viņš ir, norāda: “Apzinoties vai neapzinoties, bet ar apģērbu katrs pauž savu nostāju, vērtības, identitāti. Un, jo cilvēkam ir ciešāka saikne pašam ar sevi, jo vairāk viņš var paust to ar apģērbu. Tieši tāpat jo vairāk cilvēks vēlas identificēties, jo
spēcīgāk to parāda arī ar ārējo izskatu. Tas var attiekties gan uz noteiktām sociālajām grupām, gan
profesiju, gan vērtībām.”

Stiliste arī piebilst, ka tērps mainās atkarībā no sociālās lomas – sieviete birojā velk vienu apģērbu, bet, piemēram, dodoties vīram līdzi uz sporta pasākumu, pavisam citu.

I.Zariņa skaidro, ka ģērbšanās izvēli ietekmē vide, kurā cilvēks dzīvo, kultūra: “Tas ir ieaudzināts, apgūts, jo mēs jau nepiedzimstam apģērbā, tas sākas ar uzskatiem, ko mums iemāca. Parasti ģērbšanās stils mainās arī tad, ja tiek mainīta dzīvesvieta. Dažkārt, kad dzīve cilvēku iemet jaunā lomā vai vidē, krasās izmaiņas spēj izsist arī no iepriekšējās pārliecības par to, kā jāģērbjas. Uzskatu ziņā cilvēks var pārlēkt gadsimtiem, tik mainīties spējīgs ir prāts.”

Stiliste atgādina, ka mūsdienās cilvēkam pat nav jādzīvo citā kultūrā, lai ar to identificētos: “Visa pasaule ir telefonā, un sekot līdzi noteiktām kultūrām un ietekmēties var, arī dzīvojot Latvijā. Un šī ietekme vienmēr būs redzama arī apģērbā.”

Pēc apģērba sagaida, pēc prāta – pavada

Ineta Zariņa uzsver, ka no cilvēka tēla ir nolasāms pilnīgi viss. Un tēls ir ne tikai apģērbs, bet arī runas veids, dialekts, saskarsmes manieres, pat tetovējumi: “Tēls pasaka visu par cilvēku – ne tikai to, vai viņam patīk dabīgi materiāli, kašmirs vai lins vai tomēr vairāk interesē glamūrs, vai būtiskāki ir zīmoli. Ja cilvēks ikdienas gaitās pie apģērba brošas vietā pielicis saktu, rodas jautājums, kāpēc viņš to izvēlējies, ko ar to vēlas pateikt, kam līdzināties – vai viņš dzied, dejo, vai viņš vēlas identificēties kā latvietis.”

Stiliste vērtē, ka reizēm zināšanu trūkuma dēļ sievietēm ir problēmas veidot garderobi, kas atbilst identitātei, jo nereti skaistie apģērbu salikumi, kas redzami sociālajos tīklos, konkrētajai personai neder: “Ir jāpazīst sevi, lai saprastu, kas piestāv, lai tas, ko gribam pateikt ar mūsu ārējo tēlu, ir pareizi saprotams. Jo būtībā ikvienam lielākā vēlme ir būt saprastam, mīlētam, pieņemtam. Bet mēs mēdzam ar apģērbu atdarināt citus, jaunieši ar apģērbu protestē. Taču, ja tēls radīts mākslīgi, neatbilst cilvēka būtībai, to uzreiz jūt. Tāpēc, jo skaidrāk cilvēks pazīst sevi, jo vieglāk viņam saprast, ko vilkt mugurā. Pēc dažādiem eksperimentiem, visbiežāk 30, 35 gadu posmā, cilvēks atgriežas pie savas būtības un dabiski veidojas harmonisks tēls. Tas arī cieši saistīts ar to, ka cilvēks šajā vecumā zina, kas viņam padodas, dara darbu, kas patīk. Mums katram ir savs uzdevums, sava joma, kurā varam sasniegt maksimāli daudz, būt noderīgi citiem. Lielākā problēma, ja nedarām savu. Mums pat augums ir iedots katram savs – visi nevaram būt balerīnas vai smaga darba veicēji.”

Ineta Zariņa atzīst, ka ir vērts apdomāties, ko persona ar savu apģērbu pasaka, vai tas palīdz vai rada sarežģījumus: “Vai tas, ko citi no malas redz, pauž manu identitāti, ko vēlos pateikt, ko es protu, manu profesionalitāti? Uzskatu, ka apģērbs var būt liels palīgs darbā, jo ir teiciens – pēc apģērba sagaida, pēc prāta pavada. Apģērbs ir lielisks instruments, kā ar sevi iepazīstināt, un apģērbs var pateikt pat vairāk nekā vārdi. Ja otram cilvēkam neveidosies uzticēšanās, būs vairāk jāpiepūlas, lai pierādītu savu kompetenci, jātērē papildu enerģija. Tāpēc, lai gan ir cilvēki, kuri teic, ka viņiem apģērbs nav svarīgs, nevar aizmirst, ka mums visiem ir dotas acis, mēs redzam un skatāmies uz cilvēku. Tāpēc labāk, lai vizuālais tēls ir palīgs, nevis traucējošs faktors.

Esmu biznesa sarunās piedzīvojusi lietišķās etiķetes jēgu. Tikos ar cilvēku vadošā amatā, viņa tēls bija tik perfekti neitrāls, nekrita acīs dīvaina kaklasaite vai pārāk daudz atpogātu virskrekla podziņu. Viņa apģērbs bija lielisks fons lietišķai darījuma sarunai. Protams, māksliniekiem ir brīvāks stils, skolotājiem ir savs stils, kas nenovērš no galvenā – satura, ko skolotājs stāsta. Skolotājs ir autoritāte, kas vēlas, lai viņā ieklausās, uzticas, un apģērbs tam var palīdzēt.”

Mode un stils parāda, kā mainās laikmets

Zināms, ka dažkārt vecmāmiņām ir grūti pieņemt jauniešu ģērbšanās stilu, apģērbu krāsu vai drēbju salikumus. Bet Ineta Zariņa uzsver, ka mainās laiki un arī tas, kas pieņemams apģērbā: “Senie uzskati par to, kas ir skaists, ne vienmēr strādā mūsdienās, mainās laiks, kultūra un vide mums apkārt. Agrāk augst­papēžu kurpes nēsāja tikai vakarā pie greznām kleitām, tāpat sudraba un zelta rotaslietas. Tagad to var kombinēt ar ikdienišķu apģērbu. Protams, ir ētiskas dabas jautājumi, bet pat tie mainās. Piemēram, ja cilvēks mūsdienās bērēs neierodas melnā, tas nenozīmē, ka viņš neciena aizgājēju.”

Stiliste norāda, ka agrāk bija stingrāki noteikumi apģērba izvēlei, tagad viena no laikmeta iezīmēm ir brīvība, kas atsaucas arī apģērba brīvībā un daudzveidībā. “Protams, savā ziņā savulaik bija vieglāk, jo bija skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst. Šodien cilvēki bieži vien pie manis nāk, jo viņi apmulst no lielā piedāvājuma, nesaprot, ko drīkst un ko vajag. Jo arī senie standarti, ko drīkst līdz 40 gadiem un pēc tam vairs nē, ir mainījušies,” vērtē I.Zariņa.

Viņa gan atklāj, ka mūžīga vērtība ir bāzes garderobe – apģērbi, ko viegli savā starpā kombinēt un kas veido pamatu pārējai garderobei: “Bāzes garderobe cilvēkam, kurš saprot, kas viņš ir, palīdz ātri saģērbties atbilstoši savām vērtībām, dzīves stilam, identitātei. Bāzes apģērbs ir lakonisks, labi augumam piestāvošs, neitrālās krāsās, lai labi var saskaņot ar pārējām lietām, kā arī kvalitatīvs, jo tiks vilkts biežāk. Tomēr jāatceras, ka bāzes garderobe katram ir atšķirīga – nav tā, ka visām vajag baltu blūzi un melnus zīmuļsvārkus. Ja sieviete uz darbu brauc ar riteni, tad viņai bāzes garderobē būs ērtas, elastīgas bikses.”

Ineta Zariņa uzsver, ka jaunu apģērbu ieviešana savā garderobē ir kā nesāpīgs veids, lai spertu soli jaunajā: “Spert soli uz priekšu var, sākot no drēbju skapja revīzijas, kad atļaujies uzvilkt ko jaunu, sev neierastu un smadzenes saka – o, tas taču nav bīstami, es tajā jūtos labi, un, izrādās, arī citi nemaz mani par to nekritizē. Tas demonstrē gan to, ka sabiedrība pret pārmaiņām ir atvērtāka nekā kādreiz, gan ir brīnišķīgs veids, kā cilvēks pēc tam arī citā dzīves sfērā var ļauties kādam drosmīgākam solim, pārmaiņām.”

Seniori izceļ individuālo identitāti

Stiliste dalās, ka viņas vecākajai klientei bija 90 gadi, tā bija sieviete, kura rūpējās par sevi: “Visspilgtāk viņa man palikusi prātā ar to, cik sakopta bija. Jā, seniori aizdomājas par to, lai nepirktu lieku apģērbu, paši daudz ko darina. Bet ir svarīgi, ka tas, ko velkam, ir sakopts – ja kleita ir par lielu, tā ir iešūta, ja par mazu, palaista vaļīgāk. Seniori, kuri ir aktīvi, socializējas, jūt, ka laiku pa laikam tomēr garderobi vajag atjaunot. Bieži paši darina rotas vai aksesuārus, arī tie, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, var būt moderni un mūsdienīgi. Broša, ko seniors izgatavojis, vai lakats, ko uzaudis, koptēlam dod īpašu individualitāti, parāda cilvēka personību. Un tieši tāpat, ja ada mazbērniem zeķes. Tā ir nezūdoša vērtība, bet, piemēram, adījumā var izmantot aktuālos rakstus. Zeķi var uzadīt tik dažādi, arī mūsdienīgi. Iet līdzi laikam un ielikt jauno arī savā vaļaspriekā vienmēr ir iespējams.

Galvenais, lai ar to, ko darām, kā arī to, ko velkam mugurā, varam pateikt mums svarīgo un varam nonākt pie savējiem, pie cilvēkiem, ar kuriem varam būt patiesi, godīgi un pieņemti,” rezumē stiliste.

Maf Logo 2

Komentāri

  • Māris Brasliņš saka:

    Dīvaini gan, ka Cēsu novada identitāte tiek sasaistīta ar Bārtas tautas tērpu ( Tiem kas nezina, Bārta ir Kurzemē pie Liepājas). Mums taču pašiem savas “Vēverīšas”, Vidzemes tērpu mākslinieki. Piebalgas kultūrtelpa atzīta par vērtību un iekļauta Latvijas Nacionālā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Intervija. Atstāt stipras saknes

    12:58
    08.11.2024
    290

    Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

    Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

    12:54
    08.11.2024
    28

    Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

    Saglabājam vēsturisko

    15:38
    25.10.2024
    138

    Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

    Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

    14:57
    22.10.2024
    138

    Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

    Saglabāt vēsturisko

    14:49
    22.10.2024
    50

    Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

    Saglabāt vēsturisko

    16:33
    18.10.2024
    523

    Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    10
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    4
    1
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    19
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    20
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    64
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi