Ķempju baznīcas draudzei un visiem līgatniešiem Otrās Lieldienas paliks atmiņā. Pēc svētbrīža tika atklātas restaurētās dievnama vitrāžas.
Pabeigts darbs, kas ilga 12 gadus, un vitrāžas ar Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa un viņa sievas grāfienes Annas Karolīnes Mellinas dzimtas ģerboņiem baznīcas altārdaļas logos atkal ir tādas kā pirms 135 gadiem. Padomju gados baznīcas logos bija izsisti vairāki caurumi, savukārt vitrāžu apakšējā daļa līdz mūsdienām vispār nebija saglabājusies – tās vietā bija ielikts balts stikls. Pēc restaurācijas vitrāžas izceļas ar īpaši smalko gleznojumu, kas uz stikla klāts trīs kārtās, iegūstot baroka laika stilizāciju un ornamentus – vijīgu akantu lapu rindu.
“Visskaistākās dāvanas parasti ir tās, kuras nav samaksājamas naudā – tie ir mūsu sapņi un idejas, kuras par dāvanām pārvēršas mūsu mīlestības un darba rezultātā. Mēs visi kopā, cits citu atbalstot, to esam padarījuši,” svētku reizē atzina projekta vadītāja Ilze Kūle un atgādināja, ka paveiktais palīdzēs nākamajām paaudzēm izprast patiesas vērtības, atgādinās par cilvēkiem, kuri te dzīvojuši.
Lai atjaunotu vitrāžas, skaistāko un precīzāko fotogrāfiju Ilze atrada ģimenes albumā – vecaistēvs iesvētībās nofotografējies uz vitrāžu fona. “Nekas nenotika raiti, kā gribējās. Tad nebija naudas, tad laika, tad šķita, ka nekas vispār nenotiks. Bet ir reizes, kad jāļauj notikumiem nenotikt, tad viss pats no sevis notiek. Restauratoram tas bija izaicinājums,” pārdomās dalījās I.Kūle un atklāja, ka nauda piesaistīta no dažādiem projektiem, fondiem, saņemti ziedojumi. Vitrāžu atjaunošana izmaksāja ap desmit tūkstošiem eiro. Viņa svētku reizē atkal sēdās pie ērģelēm un spēlēja, kā to darīja 15 gadus, kalpojot par ērģelnieci. Todien Ilzei pie apģērba bija 17.gadsimta Ķempju sakta. Rotaslieta no tā laika, kad Ķempjos uzcēla pirmo dievnamu. “Tādas saglabājušās divas, mana izgatavota pēc parauga. Man ir svarīgi būt piederīgai šai vietai,” bilst Ilze.
Vitrāžas restaurēja mākslinieks Aigars Roziņš. Viņš atgādināja, ka, atjaunojot vitrāžas – ziedojot, strādājot -, esam piedevuši tiem, kuri tās izpostīja. Tas notika padomju laikā, un gadu desmitus logi altārdaļā bija aizklāti, arī ar plēvi. Pirms 13 gadiem Aigars Roziņš ar ģimeni brauca apskatīt Līgatni. “Mašīnā visi bija aizmiguši, braucu un nokļuvu pie Ķempju baznīcas. Par tādu pat nezināju. Apgāju apkārt, ieraudzīju izsistās vitrāžas. Palikušās daļas bija mākslinieciski ļoti interesantas, bija redzama mākslinieka meistarība. Sapratu, ka ir pēdējais brīdis, lai kaut ko saglabātu,” atceras restaurators. Viņš sazinājās ar draudzes priekšnieku Albertu Miķeli, kurš bija priecīgs, ka kāds interesējas. Abi no logiem izņēma palikušās detaļas. “Tik sarežģītas vitrāžas atjaunoju pirmoreiz,” atzina restaurators.
Bijušais līgatnietis Andrejs Cīrulis atcerējās bērnību pēckara gados. “Par baznīcu rūpējās Arvīds un Elza Miķelsoni, kuri dzīvoja blakus mājā. Arvīds bija strādnieks lauku brigādē un pērminderis. Viņš bija tāds mīlīgs un prata iestāstīt, ka baznīcā nevajag kaltēt graudus, ka ir taču citas ēkas. Pats dzīvoju “Pumpurīšos”, četru dzīvokļu mājā,” atmiņās dalījās Andrejs Cīrulis un uzsvēra, ka Ķempju baznīcas vēsture ir notikumiem bagāta. Pētot agrāko gadsimtu avīžu rakstus, viņš atradis daudz interesantu stāstu. Arī par viesuļvētru, kas 1872.gada maijā nopostīja dievnamu. Līgatnieši, kaut strīdēdamies par vietu, kur būt baznīcai, to atjaunoja. “Esmu lepns par to, kas notiek Līgatnē,” sacīja Līgatnes vēstures pētnieks Andrejs Cīrulis.
Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pateicās draudzei, ka tā rūpējas par savu dievnamu un apliecina, ka ikviens godīgi darīts darbs, ja arī kādreiz nīcināts, tas vajadzīgs nākamajām paaudzēm un jāatjauno. “Mūsu baznīcas vitrāžas ir kā mazs piliens pasaules sakrālā mantojuma būvē,” sacīja novada vadītājs.
Svētku reizē daudzi fotografējās pie atjaunotajām vitrāžām. Arī tā šodien jau ir vēsture.
Komentāri