“Satiec savu meistaru!” nedēļas nogalē ieinteresēja daudzus, kuri vēlējās ko jaunu uzzināt par senajiem amatiem, pamēģināt un varbūt pat secināt, ka kāds no tiem varētu kļūt par vaļasprieku.
“Apmeklētāju bija nedaudz mazāk nekā citus pavasarus, bet cilvēki zina, kurp dodas un ko grib. Pirmajos gados bari klīda no viena meistara pie nākamā un tā īsti neko ne redzēja, ne pamēģināja. Svarīga ir iespēja līdzdarboties, pamēģināt,” stāsta Drabešu Amatas mājas vadītāja Inese Roze. Meistars Mārcis Kalniņš stāstīja un rādīja, kā iegūt uguni, rādīja dažādus kramus un piepes, kas nepieciešami, lai tiktu pie uguns. Pagalmā sanāca daudzi interesenti, lai redzētu, kā tas notiek.
Sievas, satiktas Amatu mājā, sprieda par progresu – ir jaunas tehnoloģijas, bet te ņemas ar veciem paņēmieniem, darbus, ko var izdarīt ātri, cenšas veikt kā kādreiz. Visas secina, ka jāprot saglabāt līdzsvaru, jāzina, kā auda, taisīja podus vai ieguva uguni kādreiz, un tas jārāda, bet ikdienā izdevīgāk strādāt ar jaunākām metodēm.
Meistare Dagnija Pārupe rādīja, kā aust aužamajos stāvos, ko izgatavojis Andris Roze. “Stellēs auž horizontāli, tās Latvijā sāka izmantot 12.gadsimtā, bet aužamais stāvs ir steļļu sencis. Mēģinām veco rekonstruēt,” stāsta meistare un atzīst, ka darbs rit ļoti lēni. Dagnija aužamajos stāvos noaudusi audumu vamzim, ko valkā, un vēl trīs audumus. Izmēģinājusi arī aust, kad stāvam ir maisveida eģes, kas tolaik bija pašsaprotamas – dubultas, cilindriskas eģes malas, kas stingras un izturīgas, senajiem audumiem tādas bijušas. Dagnija vairākos muzejos iekārtojusi aužamos stāvus kā eksponātus. “To daru reti, un tāpēc darbs sokas lēni. Skatoties, kā aužamajos stāvos strādā meistari citās zemēs, var tikai brīnīties. Arī persiešu tepiķi tiek austi aužamajos stāvos,” pastāsta meistare.
Pacietīgi darot visu, ko meistare māca, drabešnieces godam tika galā. Un svētdienas pievakarē stāvos bija ievilkta villaine.
I. Roze par pasākuma “Satiec savu meistaru!” jēgu atzīst to, ka tiek piedāvāts meistaru saraksts un katrs var izvēlēties, ko vēlas iepazīt, pamēģināt darīt. Var uz meistarklasi Amatu mājā uzaicināt kādu retu amatu pratējus no malas, tā regulārajiem pulciņu apmeklētājiem ir iespēja uzzināt ko jaunu, papildināt prasmes un zināšanas.
“Amatu māja darbojas ikdienā. Pie mums brauc tūristi, var pieteikties ikviens interesents. Septembrī rīkojam Atvērto durvju dienu, lai ieinteresētu jaunus dalībniekus. Tā kā arī bez akcijas “Satiec savu meistaru!” mūsu meistari ir satiekami,” pārdomās dalās Amatu mājas vadītāja un pastāsta, ka šoreiz uz tikšanos ar meistariem bija atbraukuši interesenti no Rīgas, Limbažiem, Valmieras, Cēsīm, Siguldas, Priekuļiem.
Kāds pāris no Limbažiem Amatu mājā bijis pērn, piedalījies meistardarbnīcā, izgatavojuši lipināto māla podu. Šoreiz viņi bija atbraukuši, lai uzzinātu, kā tādā podā uz ugunskura vārīt ēdienu. “Jautājumi dažkārt pārsteidz, bet cilvēks taču grib uzzināt, pārbaudīt. Ne viens vien prasīja, vai tiešām māla podā ugunskurā gatavots ēdiens būs citāds. Vai nu tici tam, vai pārliecinies pats,” ar smaidu saka I. Roze.
Cēsu audēju kopas “Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče pēc “Satiec savu meistaru!” atzina, ka dažu darbadienu apmeklētāju ir pat vairāk. “Ja cilvēku interesē, nevajag nekādu akciju, viņš atradīs meistaru,” atzīst pieredzējusī audēja. Dagnija pārliecinājusies, ka vispieprasītākais ir padoms. Audējas bija sagatavojušas stellēs jostas, katrs varēja pamēģināt, redzēt, kā top arheoloģiskā villaine, taču lielākā daļa gribēja uzzināt konkrētas lietas par tautastērpiem, kas ar ko sader kopā, kādus brunčus aust, kā izšūt blūzi. Kāda sieva bija atvedusi brunčus un gribēja uzzināt, kādā novadā tādi valkāti. “Nu tautastērpu noaust, blūzi pašūt vairs nevar. Bet vai tad pēc Latvijas simtgades vairs tautastērps nebūs vajadzīgs?” saka D.Kupče un atzīst, ka “Satiec savu meistaru!” ir svarīga akcija tiem, kuri īsti nezina, ko grib, kur meklēt. “Ne mazums taču dzirdēts, ka cilvēks atnācis, iesēdies stellēs un ir laimīgs, ka atradis nodarbošanos,” tā D.Kupče.
Komentāri