Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Tikai jāsāk šķirot!

Novadi Zaļo
18:33
07.03.2024
91

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Pierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem nu pievienojies brūnais, kurā liekami tikai bioloģiskie atkritumi. Ja tajos tiks mests neatļautais, biokonteinerus izvedīs saskaņā ar sadzīves atkritumu tarifu, kas ir augstāks nekā šķirotajiem.

Image001
Ja bioloģiskos atkritumus brūnajā konteinerā izmet ar visu maisu, tad tam obligāti jābūt tādam, kas pats var pārtapt kompostā.

Pretēji bažām izrādās, ka šķirot bioloģiskos atkritumus nav sarežģīti. Daudzi to darījuši jau izsenis. Vispirms vajag trauku, kur tos mājoklī likt. Derēs spainis ar vāku, hermētiski noslēdzams trauks vai veikalā nopērkama speciāla tvertne (cena – sākot no dažiem eiro), vai vienkārši maisiņš.

Speciālos papīra (nekrāsots, nebalināts, bez folijas ielaidumiem un plastmasas lodziņiem) vai kompostējamos maisiņus biokonteinerā var izmest kopā ar visu bioloģisko saturu. Uz tiem vajadzētu būt atbilstības sertifikāta numuram EN 13432:2002 un norādei, ka tie ir kompostējami. Atkarībā no ietilpības un skaita iepakojumā šādi atkritumu maisi maksā, sākot no dažiem eiro. Tie vēl nav nopērkami katrā veikalā, taču pavisam droši iegādājami internetā. Ja uzglabāšanai izmanto plastmasas maisiņu, tā saturs jāizber brūnajā konteinerā, bet pats jāizmet sadzīves atkritumos.

Lai nebūtu augļu mušiņu vai netīkama aromāta, ieteicams bioloģiskos atkritumus siltās telpās neglabāt ilgāk par vienu vai divām dienām. Ja nav iespējams tos tik bieži iznest, var likt ledusskapī vai saldētavā. Smaku mazinās arī citrusaugļu atliekas.

Lai bioloģiski atkritumi būtu derīgi pārstrādei, būtiski ievērot konkrētus šķirošanas pamatprincipus. Atcerieties – uzraksts Bio vai Eko vēl nenozīmē, ka tas ir bioloģiski noārdāms!

Brūnajā atkritumu konteinerā drīkst mest ēdienu pārpalikumus, pārtiku bez iepakojuma – bojātus augļus, dārzeņus, mizas, serdes, maizes izstrādājumus, sieru, biezpienu, jēlas un termiski apstrādātas gaļas, zivju (arī kaulus un asakas) un citus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, tējas un kafijas biezumus (bez maisiņiem un filtriem), olu, riekstu čaumalas. Tāpat tajā var mest dārza atkritumus – vecus augus un puķes, nopļautu zāli, saknes (bez augsnes), nezāles, koku lapas un zariņus (līdz 2 cm diametrā). Vienīgie augi, ko nedrīkst mest biokonteinerā, ir tūjas un īves, kuru sadalīšanās ir pārlieku ilga.

Biokonteinerā nav vietas arī eļļām, šķidrai pārtikai (zupai, pienam, kefīram u.tml.), akmeņiem, zemei, mājdzīvnieku pakaišiem un izkārnījumiem, pelniem, izdedžiem, papīram (izņemot speciālo kompostējamo).

Lvaf 300x118 2
Materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pašiem jāpieskata savas bagātības

06:35
06.05.2024
90

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. Vimbu Ventā daudz Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis […]

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

06:21
06.05.2024
106

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir […]

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
32

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
92

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
66

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
45

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi