Skujenes pamatskola iesaistījusies starptautiskā projektā “Nordplus” par tēmu – “Cik mēs esam līdzīgi un cik atšķirīgi.” Tās ietvaros skolā aizvadīts pasākums “Mācies no vecvecākiem”, kura laikā skolēniem bija iespēja izzināt senču arodu prasmes.
Ar Skujenes pamatskolu saistītie vecvecāki atsaucās aicinājumam parādīt dažādu arodu prasmes – ko tik agrāk nedarīja bez tehnikas palīdzības. Skolēni varēja redzēt, kas top no piena, darboties ar klūgām, vērpt dziju, pašiem darboties ar vilnu, pazīt dažādas tējas un tamlīdzīgi. “Priecē šāda vecvecāku atsaucība. Kurš gan cits vēl labāk par viņiem varētu parādīt tās amatniecības prasmes, kas latviešiem raksturīgas? Redzot vienkopus tik lielu dažādību, bērniem ir vien, par ko pabrīnīties,” klāsta projekta koordinatore Skujenes pamatskolā, skolotāja Ilona Sopule – Žēpere, kura atzīst, ka mūsu lielā vērtība ir tieši šīs vecvecāku arodu prasmes, kuras jaunajai paaudzei ar gadiem kļūst arvien svešākas.
Vija Tarkšs rādīja, kā notiek vilnas plucināšana ar kārstuvēm. Iesācējiem šis uzdevums nešķita vienkāršs. “Kāpēc gan nepiedalīties šādā pasākumā, ja varu kaut ko parādīt? Interese bērniem ir, taču pietrūkt pacietības. Viņi ir pieraduši gūt ātru rezultātu. Daudzi noiet garām, apskatās, kā es to daru, un tikai tad ir gatavi pamēģināt,” viņa saka.
Savukārt Broņislava Klepere ierādīja prasmes pie vērpjamā ratiņa. “Vai tad jaunajiem vajadzēs šādu māku? Nav jau vairs daudz, kuri prot šķeterēt, vērpt. Daudziem patīk paskatīties, kā ratiņš strādā, kāds nemaz to nav redzējis. Arī man pašai sēšanās pie ratiņa ir zināšanu atsvaidzināšana, jo sen neko tādu neesmu darījusi,” teic senā amata darītāja.
Savas prasmes rādīja audējas Maija un Milda Šķerbergas. Tāpat skolēnus uzrunāja klūgu pīšanas māka, ko demonstrēja Jānis Freimanis, ar karošu grebšanu iepazīstināja Valdi Suta, bet, kā darināt ganu stabulītes no kārkliem, zināja parādīt Paulis Bērziņš. Interesanta bija arī darbošanās kopā ar Dzintru Lazdiņu pie krējuma tapšanas un sviesta kulšanas. “Bērniem kā jau bērniem – interese bija liela. Rādīju, kā, izlaižot pienu caur piena centrifūgu, top krējums. Daudzi paši gribēja pamēģināt kult sviestu. Tie, kas dabūja pielikt savu roku, atzina, ka tas ir grūtāk, nekā no malas šķitis. Tagad viņiem vismaz ir priekšstats, kāds ceļš ir ejams no piena līdz sviestiņa iegūšanai. Tas nav tas pats, kas paņemt sviestu no veikala plaukta,” kundze atzīst. Kad darbiņš padarīts, bērniem bija arī iespēja novērtēt iznākumu – likt sviestu uz pašu ceptās saldskābmaizes vai veikala baltmaizītes un nogaršot, kas sanācis. Tāpat meistares Rudītes Preisas vadībā tapa našķi -krējuma konfektes, kas arī ir viens no bērnu iecienītākajiem gardumiem, kuru pamatsastāvdaļa ir saldais krējums.
Bērni atzina, ka diena viņiem izvērtusies dažādu atklājumu pilna. Visvairāk viņus priecējusi iespēja līdzdarboties – pielikt roku pie dažādiem darbiņiem, jo vairāk pie tiem, kas līdz šim nav darīti.
Amatu prasmes demonstrēja un skolēniem un ciemiņiem mācīja arī Skujenes pamatskolas skolotāji: Valda Miķelsone – šķeterēšanu, Mārtiņš Žēpers – sviesta nazīšu gatavošanu.
Projektā “Nordplus” Skujenes pamatskola sadarbojas ar skolām Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Proti, nedēļas ietvaros Latvijā viesojās ārzemju skolēni un skolotāji. Bērniem bija lieliska iespēja īsu laiku apmesties latviešu ģimenēs. Tā viņiem bija iespēja maksimāli īsā laikā iepazīt latviešu kultūras, mentalitātes un ikdienas dzīves šķautnes. “Šis ir tikai projekta sākums. Februārī bijām Somijā, kur mums bija tāda kā iepazīšanās vizīte. Iepazināmies ar viņu valsti un skolu, baudījām ēdienu. Tuvākajos mēnešos viesosimies arī citās skolās pie sadarbības partneriem,” papildina I.Sopule-Žēpere.
Par godu ārzemnieku vizītei skolā aizvadīts arī koncerts ar bērnu piedalīšanos. Ārzemju viesi -Rene Leinera (Igaunija, Tartu), Dalia Sauliene (Lietuva, Kauņa), Hanna Mari Sipola (Somija, Oulu) “Druvai” atzina, ka Latvijā pavadītajā laikā guvuši labus iespaidus. Viņiem bijis prieks iepazīties ar latviešu senču prasmēm, kā arī noskatīties bērnu sniegto koncertu. “Dzīvojam, var teikt, – kaimiņos, arī pie mums joprojām saglabājušās līdzīgas amatu prasmes, taču bija interesanti redzēt, ar kādu pieeju jaunajai paaudzei tiek stāstīts par šīm lietām. Vēl vairāk pārsteidza, ka šajā skoliņā visi bērni ir darbībā – dejo, dzied, ir radoši aktīvi. Ja šādā veidā var aizpildīt bērnu laiku, tad tas ir apbrīnojami. Turklāt ir tāda sajūta, ka šeit visi ir kā viena liela ģimene, un tas ir lieliski,” pēc viesošanās skolā atzina ārzemnieki.
Ilze Fedotova
Komentāri