Uz Eiropas jauniešu konferenci šovasar Vācijā latviete Dina Rauzenberga bija aicināta kā Īrijas pārstāve kopā ar skolasbiedrenēm no Turlas pilsētas ģimnāzijas. Lai godam pārstāvētu īrus, Dina iepriekš bija iedziļinājusies viņu nacionālajā kultūrā, apguvusi dejas un dziesmas, kuras parādīja arī Eiropas jauniešiem. Turlas ģimnāzijas skolotāja jutās vairāk nekā apmierināta ar savu sešu audzēkņu līdzdalību konferencē.
Jaunieši tajā arī daudz diskutēja – par globalizāciju, cilvēktiesībām, izglītības iespējām, dzīvi kopīgajā Eiropā. Divas dienas neviens nenojauta, ka Dinai patiesībā ir īpaša pieredze – būdama latviete, kas līdz 8. klasei dzīvojusi un mācījusies Cēsīs, viņa divu gadu laikā diezgan labi integrējusies Īrijā, paguvusi mācīties divās dažādās Īrijas skolās, ar prieku apgūst valodas, brīvajā laikā muzicē – grupā spēlē basģitāru, atradusi darbu restorānā, lai varētu piepelnīties, iet uz mērķi – iegūt auto vadīšanas tiesības.
„ Kādu dienu konferencē ievēroju pavisam vientuļu meiteni no Latvijas delegācijas. Man viņas kļuva žēl, negribējās vienu atstāt, piegāju parunāties. Pateicu, ka esmu latviete, nevis īriete, kā visi domāja. Vajadzēja redzēt, cik viņa jutās pārsteigta, dzirdot, ka latviski jautāju: „Vai tu proti glabāt noslēpumu?”,” atcerējās Dina, kafejnīcā Cēsīs pastāstot par savu vasaru Īrijā, Vācijā un Latvijā, kā arī ieceri aizbraukt uz Spāniju. „ Kad Vācijā konferences organizatori uzzināja par manu izcelsmi, tas izraisīja lielu interesi. Mani lūdza pastāstīt par savu pieredzi, kad visi runāja par kopīgu Eiropu. Man bija ko pastāstīt, un tas atstāja lielu iespaidu. Bija arī jautājumi, vai esmu saskārusies ar rasismu, kas labs un slikts, ka dzīvoju Īrijā. Pirms diviem gadiem vasarā, kad uz mēnesi ar mammu un māsu aizbraucām pie mammas drauga , man ne prātā nenāca, ka Īrijā paliksim un dzīvosim. Par priekšlikumu mācīties Īrijā sākumā biju diezgan dusmīga. Arī no draugiem Cēsīs nebiju atvadījusies, līdzi neko nebiju paņēmusi ilgākai dzīvei. Angļu valodas zināšanas man nebija labas. Taču ieklausījos, kā viņi runā, tāpēc manā angļu valodā ir īru akcents. Skolā ātri iejutos, jo esmu komunikabla un draugus ir vienkārši atrast.”
Dina stāsta, ka Īrijā neizjūt nostalģiju pēc Latvijas, pagaidām nemeklē latviešu sabiedrību. Pietiek ar to, ka latviski var runāt ģimenē, sazināties internetā – draugos, skaipā. Dina labprāt pamācītos arī Vācijā, lai labāk apgūtu vācu valodu. „Pati uzprasījos braukt uz Eiropas jauniešu konferenci. Gribējās pabūt Vācijā. Pirms tam man neizdevās iesaistīties skolēnu apmaiņas braucienā uz Vāciju, jo bija noteikums, ka ģimenes dzimtajai valodai jābūt angļu.”
Būtisks iemesls, kāpēc Dina atbraukusi uz Latviju, ir pases maiņa. „Ātri došos atpakaļ, jo man jāstrādā, man ir draugs, vairākas ieceres, ko vasarā gribu pagūt,” saka jauniete.
Komentāri