Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Meiteņu brīvdienas Itālijā

Madara Ozoliņa
07:51
21.05.2018
15
Roma Aelita 1

Kristiāna Jēkabsone kopā ar mammu Aelitu devās septiņu dienu ilgā braucienā uz Romu un Venēciju.

Tā kā ikdienu Kristiāna pavada kopā ar draugu, bet mamma ar vīru, ideja par meiteņu brīvdienām tikusi ātri vien realizēta. “Mums neizdodas pavadīt tik daudz laika kopā, cik gribētos, tādēļ šī ideja likās lieliska! Tā bija iespēja stiprināt mammas un meitas attiecības un pie reizes jauki nosvinēt mammas vārdadienu. Sākotnēji mamma gribēja pāris dienu pavadīt Venēcijā, taču man jau gadiem ilgi gribējās redzēt Romu, tādēļ piedāvāju apskatīt abas pilsētas,” stāsta Kristiāna.

Ceļojuma dienas bijušas piepildītas, jo mērķis bijis baudīt kultūru un beidzot savām acīm redzēt Kolizeju. “No lidostas uz Romu devāmies ar vilcienu, tā bija iespēja redzēt nomaļākus pilsētas rajonus, kur dzīvo vietējie. Kad bijām nokļuvušas galamērķī, bija jau vakars, bet ne ļoti vēls, varējām doties apskatīt Kolizeju. Sajūtas bija fantastiskas – vēl no rīta bijām Latvijā, bet nu baudījām naksnīgo Romu,” atceras Kristiāna, piebilstot, ka tieši diennakts tumšajā laikā Kolizejs izskatoties visskaistāk. Kristiāna stāsta, ka smejoties draugiem solījusi nosūtīt video, kā viņa stāv Kolizeja vidū un runā tekstu no filmas “Gladiators”, tomēr nācies atzīt, ka Kolizeja iekšpusē maz kas saglabājies no vecā – laika zobs esot jūtams gana izteikti. Tas nemazināja abu ceļotāju prieku visu beidzot redzēt pašām.

Nakamajā dienā Kristiāna kopā ar mammu devās apskatīt Va­tikāna muzeju un Siksta kapelu. Jauniete citiem ekskursantiem iesaka ieejas biļetes šajos objektos iegādāties iepriekš internetā, jo tas aiztaupīs stāvēšanu garā rindā. “Muzejs bija nudien iespaidīgs, arī Siksta kapela ļoti skaista, bet sajust to īsto šarmu liedza lielās cilvēku masas – tūristi, kuru tur bija ļoti, ļoti daudz. Iespaidīgi bija redzēt vairākus mākslas darbus, par kuriem iepriekš biju dzirdējusi skolā kultūras vēstures stundās. Apskatījām arī Svētā Pētera baziliku. Ja parasti dievnama lielā zāle beidzas ar altāri, tad te seko gaiteņi, kas ved uz visām pusēm. Griestu augstums varens, ilgi skatoties, reiba galva. Tas jāredz katram,” iesaka Kristiāna.

Jauniete pārliecinājusies par jau zināmo – Romā vēstures un kultūras pieminekļi ir teju uz katra soļa. Arī iepriekš cītīgi neplānojot maršrutu, iespējams visu redzēt – populārākos laukumus, Pante­onu, Trevī strūklaku, Spāņu kāpnes u.c. Par ko bijušas pārsteigtas Aelita un Kristiāna – Trevī strūklakas baseinā nu vairs nedrīkst mest monētas.

“Kad Romas apskatei veltītais laiks beidzās, devāmies uz Venē­ciju. Šeit zināmākās vēsturiskās vietas apskatījām gana ātri, jo vēsturiskā pilsētas daļa nav liela. Ar interesi vērojām, kā pa kanāliem pārvietojas vietējie. Tas šķita tiešām interesanti, jo pat slimnīca atrodas kanāla krastā un neatliekamās palīdzības mediķi pārvietojas laivās. Mēs ūdens autobusā devāmies uz Murano salu, lai iepirktu populāros Murano stikla suvenīrus. Šī sala man patika vairāk, jo cilvēku bija ievērojami mazāk, pārvietošanās mierīgāka un nesteidzīgāka,” atceras Kristiāna.

Septiņās dienās Kristiāna kopā ar mammu Aelitu uzņēma kārtīgu enerģijas devu, redzēja vietas, par kurām bija lasījušas, kuras bija redzējušas filmās vai internetā. Kristiāna apstiprinājusi savu pārliecību, ka Itālija ir valsts, kurp doties atkal un atkal, ik reizi piedzīvojot ko jaunu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
98

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi