Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Skolas apvienojas un mainās

Mairita Kaņepe
23:00
07.09.2018
18
Img 0161 1

Vecpiebalgas novadā ar četriem tā pagastiem – Inešu un Taurenes, Dzērbenes un Vecpiebalgas – vakar durvis jaunam mācību gadam vēra divas skolas.

Kopš šī rudens palikušas divas skolas ar līdzīgiem nosaukumiem – Vecpie­balgas vidusskola un Vecpiebal­gas novada pamatskola. Abas atrodas vēsturiskajos skolu namos – pamatskola Dzēr­benes centrā, vidusskola – Vec­piebalgas centrā.
Pamatskolā juridiski iekļautas trīs mācību iestādes – pirmsskola, tā turpinās darboties Taurenes skolas namā, un mūzikas skola Dzērbenes pamatskolas ēkā. Vec­piebalgas novada pamatskolas direktora amatā pašvaldības komisija iecēlusi līdzšinējo deju pedagogu dzērbenieti Andri Saksu. “Esmu dusmīgs, ka pašvaldība no mācību iestādes nosaukuma svītrojusi vārdu mūzika,” teic A. Sakss, stāstot par Latvijas mūzikas skolu direktoru sanāksmi, kurā uz direktoru vērsti izbrīna pilni skatieni, ka skolas nosaukumā nav vārda “mūzika”.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš vētru, kas novadā bangojusi skolu pārgrupēšanā, komentēja, ka, viņam pārņemot vadību, pašvaldība strādājusi, lai sāpīgā reforma neietekmētu skolas gada sākumu. “Vecpiebalgas vidusskola un Vecpiebalgas novada pamatskola var sākt darbu,” skolu apvienošanas peripetijas komentēja I. Putniņš. Pamatskolas audzēkņu vecākiem pašvaldības vadītājs atzina, ka Dzērbenē skolēnu skaits – 58 audzēkņi – ir par mazu. Paš­valdībai, apvienojot Dzērbenes un Taurenes pamatskolas, bija jāizveido mācību iestāde ar vismaz 70 audzēkņiem. Pašvaldības politiķu neveiksmes reformas gaitā esot ietekmējušas ģimeņu izvēli.

Pavasarī 8. klasi Dzērbenē beidza divi zēni, diemžēl arī 9. klasē zēni būs spiesti mācīties divatā. Viņu vienaudži no Taurenes pamatskolas pārcēlušies uz Vecpie­balgas vai Priekuļu skolu. Dzēr­benē lielākās ir 4. un 5. klase, pagaidām ar astoņiem un deviņiem skolēniem. Pamatskolas direktors A.Sakss cerības liek uz ģimenēm, kuru 134 bērni apmeklēs pirms­skolas grupas Taurenē, juridiski esot Vecpiebalgas novada pamatskolas audzēkņi. Visām grupām Taurenē nav pat pieticis vietas, viena darbosies skolas namā Dzērbenē.

Novada domes deputāts Viesturs Melbārdis pavasarī bija teju vienīgais savā pārliecībā, ka pēc reformas pamatskolai jādarbojas Dzērbenē, pirmsskolai Taurenē. Viņš spriež, ka abu mācību iestāžu apvienošanā pieļauts daudz kļūdainu lēmumu, tāpēc ar tālākajiem lēmumiem nedrīkstētu kļūdīties. Lai Dzērbenē vēsturiskajā vietā saglabātos skola, deputāts piedalījies ekspertu no Rīgas pieaicināšanā. Zināmā mērā tieši viņi izšķīruši deputātu strīdu, kurā pagastā darbosies skola, kurā pirmsskola.

Vecpiebalgas vidusskolā pēc skolu skaita samazināšanas novadā mācīsies Inešu pamatskolas audzēkņi, nepilni trīs desmiti. Uz Vecpiebalgu ceļu mēros arī daļa no bijušās Taurenes pamatskolas audzēkņiem. Tādējādi Vecpie­bal­gas vidusskola mācību gadu varēja sākt ar 94 audzēkņiem pirms­skolā, no tiem viena mazuļu grupa atradīsies Inešos, bet 1. – 12. klasē šobrīd ir 228 skolēni. Lielākās ir 1., 2. un 3. klase, katrā vairāk nekā 20 audzēkņi, 2. klasi domāts pat dalīt paralēlklasēs. Par skolēnu skaita pieaugumu Vec­piebalgas vidusskolā bērnu vecākiem vakar liecināja ziņa, ka skolā atkal būs divi pusdienu starpbrīži, jo vienā maiņā audzēkņus nevarēs apkalpot.

Novada pašvaldības ieceltais Vecpiebalgas vidusskolas direktors Arvis Kalējs tikšanos ar skolēnu vecākiem bija spiests sākt arī ar sliktām ziņām – pagaidām nav skolotāju, kas mācītu angļu valodu un fiziku. Vecāku neapmierinātība liecināja, ka skola nav bijusi uzdevumu augstumos, ja septembrī vēl ir vakantas skolotāju vietas. Jaunais direktors vecāku sašutumu mēģināja mazināt ar nopietnu atbildi, ka rit sarunas ar dažu pretendentu, un nenopietnu – aicinot kādu no vecākiem pastrādāt par fizikas skolotāju.

A.Kalējs skaidroja, ka ilgstošā valsts attieksme pret skolotāju darbu, neapmierinot pedagogu prasības atalgojumā, panākusi, ka dažos priekšmetos valstī ir skolotāju deficīts, un fizika ir starp tiem. Jaunieši universitātē apgūst fiziku, bet darbā skolā nepiesakās. Strādājot universitātē, A.Kalējs par to pārliecinājies.

Jaunieceltais Vecpiebalgas vidusskolas direktors pauda apņēmību pietiekami strauji, divos gados, ieviest Izglītības ministrijas iecerētās pārmaiņas, kā skolotājiem jāstrādā ar klasi. Pārmaiņas paredzot, ka skolēniem būs jāuzņemas lielāka atbildība, ko un kā mācās, lai ” jaunieši skolā nemuļķojas, bet strādā”. Pedagogu uzdevums būšot mainīt darba stilu, mazāks svars jāliek uz atzīmēm, bet vairāk uz to, ko skolēns padarījis, pats izjūtot prieku. Par skolotājiem, kuri pārmaiņas skolā neatbalstīs, A.Kalējs teica: “Man ir jurista izglītība, nav problēmu ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu,” pirmajā mācību dienā pieaugušos informēja vidusskolas direktors. A.Kalējs norādīja, ka mācību iestādē sapratne starp pieaugušajiem veidosies, “runājot godīgu un konsekventu valodu, ja kāda skolotāja profesionālā darbība neapmierina”. Kārtība, uzvedība un cieņpilnas attiecības – šīs vērtības skolā jaunais direktors nosauca par svarīgām. Attiecībā uz novērotajām skolēnu darbībām, kas kavē mācīšanos, A. Kalējs pavēstīja: “Esmu tuvu tam, ka skolā tiks aizliegts lietot skārienjūtīgos telefonus.” Nesagaidījis skolēnu vecāku atbildes reakciju cilvēku pilnajā skolas zālē, direktors uzdeva jautājumu, vai skolā bērnam svarīgāk ir izrādīties ar modernāko telefonu vai apliecināt sevi mācībās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
29
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi