Amatas novadā, Vidzemes šosejas malā netālu no Vāveres kroga, 24.decembrī atklās piemiņas vietu, kas veltīta pirmajai kaujai Latvijas Atbrīvošanas kara vēsturē. Šonedēļ tās pamatnē iemūrēta laika kapsula.
Pirms tam Drabešu Jaunās pamatskolas ēkā notika seminārs, kurā pārrunāja gan šo pirmo cīņu, gan tā laika militāri politisko situāciju. Viens no pasākuma rīkotājiem, Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas priekšsēdētājs Ēvalds Krieviņš atzina, ka šis seminārs ir kā ievads konferencei, kas decembrī notiks Cēsīs.
Pasākumā bija klāt bijušais NBS komandieris Raimonds Graube, kurš sanākušos uzrunāja Latvijas Ģenerāļu kluba vārdā: “Šodien runāsim par valsti, valstiskumu, par pilsonisku valsti. Mēs katrs dažādi paužam attieksmi pret to, un Latviešu strēlnieku apvienības ieguldījums ir lielisks piemērs. Tā ir organizācija, kam rūp Latvijas vēsture, un piemiņas vietu ierīkošana rāda, ka atceramies savu vēsturi, atceramies, kā esam sākuši veidot savu valsti, kā to aizsargājuši, kā par to cīnījušies. Manuprāt, fakts, ka pirmais šāviens par valsts brīvību izdarīts šeit, Drabešu tuvumā, ir svarīgs atklājums, kas pagaidām vēl īsti nav novērtēts. Ar šodienas pasākumu, piemiņas vietas atklāšanu sabiedrībai šī vēsts tiks nodota.”
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīmēja, ka seminārs veltīts maziem jaunatklājumiem Latvijas vēsturē: “Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vīru militārās vēstures pētniecība ir ļoti vajadzīga Cēsīm un apkārtnei, jo tas pierāda, ka esam bijuši izšķirošs spēlētājs Latvijas valstij dažādos laikos. Katra vēstures liecība, kas tiek atklāta un nodota sabiedrībai, ir kā ceļamaize nākamajām paaudzēm.”
Atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis ieskatījās militāri politiskajā situācijā Latvijā 1918.gadā. Viņš atgādināja, ka sākums valstij saredzams jau janvārī, kad Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par veidojamās Latvijas Republikas neatkarību un demokrātiskumu. Savukārt 23. oktobrī Zigfrīds Meierovics sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru saņēma de facto atzīšanu Latvijas patstāvībai.
“Šis bija ļoti svarīgs solis ceļā uz valsts neatkarību, lai gan šie notikumi vēl pilnībā nav izpētīti,” teica P. Ziemelis.
Ē.Krieviņš pastāstīja par Amatas novada iedzīvotājiem, kuri vieni no pirmajiem pieteikušies Cēsu rotā, kā arī ieskicēja šīs pirmās kaujas priekšvēsturi, norisi, to, kā viņi atklājuši vietu, kur atradies Artūra Jansona vadīto vīru smagais ložmetējs. Diskusijās radās jautājums, kā pareizi saukt cīņas, kas notika par valsts neatkarību – Brīvības cīņas, Neatkarības karš vai Latvijas Atbrīvošanas karš. Ē. Krieviņš norāda, ka viņi pētniecību balsta grāmatā “Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture”: “Tur šis nosaukums dots, kā papildu apstiprinājums ir Latvijas Atbrīvošanas kara 1918-1920 piemiņas zīme. Tā ir atbilde uz šo jautājumu. Tiek diskutēts, kad sākās Atbrīvošanas karš, kad beidzās. Mēs uzskatām, ka tas sākās ar šo 1918.gada 24.decembri, bet beidzās 1920.gada 13.augustā, tāpēc mums, militārās vēstures pētniekiem, simtgades notikumi sākas tikai pēc 18.novembra.”
Pēc semināra visi devās uz topošo piemiņas vietu, lai, spītējot nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, tā pamatnē ievietotu laika kapsulu. Viens no ieceres iniciatoriem Māris Niklass informēja, ka kapsulā tiek ievietots tās dienas laikraksta “Druva” numurs, vairāku pašvaldību, arī Amatas, Priekuļu, Raunas, Cēsu un citu lēmumi par atbalstu piemiņas vietas ierīkošanai. Kapsulā gūla arī ielaminēta lapa, kuras vienā pusē bija 1938.gadā izdotās grāmatas “Latvijas armija 20 gados” vāks, bet otrā – teksts, kurā minēts, ka 1918.gada 24.decembrī pie Drabešu muižas notika topošās armijas pirmā uguns kauja. Uzņēmuma “Tako akmens”, kuri veido pašu pieminekli, pārstāvis Vitālijs Peļņa kapsulā ielikta fragmentu no akmens, no kura top piemineklis.
Arheoloģijas zinātņu doktore Zigrīda Apala kapsulā ievietoja, kā pati teica, “mazu nieciņu no mūsu zemes senlaikiem, proti, kāda māla trauka, ko pirms tūkstoš gadiem lietoja šīs apkaimes cilvēki, lausku”.
NBS Instruktoru skolas un Zemessardzes 27.kājnieku bataljona pārstāvji ievietoja savu vienību nozīmes, bet cēsnieks Gunārs Vīksna ievietoja eiro piemiņas monētu, kas veltīta Vidzemei sakarā ar valsts simtgadi.
Pirms kapsulas ievietošanas Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīmēja, ka šī ir nozīmīga diena novadā, jo Latvijas Brīvības cīņas, Latvijas neatkarība ir cieši saistīta ar Drabešu pagastu, ar šīm vietām: “Par mūsu valsti cīnījās vīri, kuri piedalījās Cēsu rotas izveidošanā, kuri uzņēmās atbildību, savas sirds aicināti. Viņiem bija svarīga sava valsts, tāpēc mēs apņemamies godāt, cienīt un kopt šo piemiņas vietu.”
R. Graube izteica vēlējumu, lai viss rit, kā iecerēts, un lai 24.decembrī šajā vietā, ko viņš saucot par brīvības šāviena vietu, tiktu atklāts piemineklis, godājot to vīru piemiņu, kas šo šāvienu veica.
Komentāri