Ar bieži dzirdētajiem un zīmīgajiem aicinājumiem “Meklējiet rakstos!” un “Vajag tik rakt!” aizvadīta piektā Cēsu pils arheoloģijas konference. Šoreiz tā ievērojama ar referātiem par atsevišķu atradumu grupu – saktu, bruņucimdu, zobenu, vargānu un citu priekšmetu – pētījumiem, detaļu izzināšanā iesaistot dažādu nozaru
speciālistus.
Konference par pētījumiem Cēsu viduslaiku pilī pulcēja ap 70 ieinteresētu klausītāju, piedalījās dažādu vēstures jomu profesionāļi un muzeju darbinieki no visas Latvijas, studenti, Cēsu pilsētas gidi un entuziasti. Saistošo un daudzveidīgo referātu tematika, kā arī autoru secinājumi pierādīja, ka arheoloģisko atradumu pētījumi mūsdienās vairs nav tikai izrakumi un kabineta darbs. Vairāki lektori iepazinuši pētāmos priekšmetus, darbojoties amatniecībā vai eksperimentējot un cenšoties atdarināt. Aizvien aktīvāka kļūst Cēsu pils izrakumu materiāla detalizēta izpēte un analīze, piesaistot ekspertus, līdz ar to stāsti par priekšmetiem kļūst dzīvāki, saprotamāki, raksturojot laikmetu un dzīves veidu.
Vēsturnieks un bruņu kalējs Eduards Puciriuss iepazīstināja ar Cēsu pils izrakumos iegūtajiem bruņucimdiem. Atrastas 116 dažādas detaļas, vairākums tieši Rietumu korpusā. Cēsu cimdu īpatnība – tie ir maz rotāti, vienkārši – universāls modelis, kas derēja dažādiem valkātājiem. Pētnieks izteica pieņēmumu, ka līdzīgi kā mūsdienās bijis “iepirkums” un cimdi iegādāti vairumā pils garnizona vajadzībām.
Par dārgumiem – vēlo viduslaiku zelta brokāta lentēm – stāstīja viduslaiku pils speciāliste Ieva Kalniņa. Cēsu pilī izrakumos gan Valtera Štrika depozītā, gan citās vietās atrasti zelta un sudraba pavedieni, divdesmit mežģīnes un lentes, kas darinātas dažādās tehnikās. Smalko rokdarbu fragmenti restaurēti un kopā ar daudziem citiem priekšmetiem aplūkojami Cēsu Izstāžu namā.
Pārsteigumu muzejniekiem sagādāja amatnieks Viesturs Āboltiņš, kurš ikdienā nodarbojas ar kaula un raga apstrādi, izmantojot senās metodes. Meistars izpētījis, kā identificēt arheologu atrasto ziloņkaulu, atšķirt no citiem radniecīgiem materiāliem. Cēsu pilī atrasti 19 dažādi no ziloņkaula gatavoti priekšmeti vai to fragmenti. Šis dārgais materiāls parasti izmantots nažu spaliem, spēļu kauliņiem, rotājumiem, un viduslaikos to iegādāties varēja tikai turīgi ļaudis. “Ceru, ka mans pētījums ātri novecos un pievienosies jauni atradumi un atklājumi par ziloņkaulu Latvijā,” kolēģiem novēlēja Viesturs Āboltiņš.
Arhitekts Artūrs Lapiņš iepazīstināja ar pētījumu par akmens apstrādi, kurai ir svarīga nozīme praktiskajā vēsturisko mūru konservācijā, kā arī iespējams izveidot hronoloģisko skalu Latvijas piļu būvniecībā. Uzmērot Cēsu pils zīmīgākās būvdetaļas – gan tās, kas atrodas uz vietas, gan glabājas krājumos -, analizēti iekalumi un gropes. Šādi var konstatēt, kādi darbarīki – kalti, āmuri un cirvji – izmantoti, datēt ēkas celtniecības laiku, dažādas pārbūves un būvdetaļu izmantošanu atkārtoti.
Pētījumos iezīmējās īpaša nianse – atradumiem pēc vairākiem gadiem, kad speciālistiem bijusi iespēja analizēt lielāku artefaktu daudzumu, mainījusies nozīme, nosaukums un pielietojums. Piemēram, savīts stienītis, kas izrakumu laukumā dokumentēts kā katla rokturis, izrādās, ir pakavsaktas loks. Restaurējot un lietojot modernas izpētes metodes, atklājas arī iepriekš nepamanīti sīkumi. Piemēram, meistaru zīmes, kas atrastas Cēsu pilī izraktajos vargānos (mūzikas instrumentos).
Par Cēsu pils “Neredzamās bibliotēkas” restaurāciju stāstīja filoloģijas doktore Aija Taimiņa, analizējot atrastos grāmatu apkalumus. Pēc tiem var secināt, ka bijušas 22 dažāda izmēra grāmatas – gan lieli folianti, gan mazas lūgšanu grāmatiņas, kas gājušas bojā pils ugunsgrēkā. Tie bijuši renesanses, gotikas un romānikas stila iesējumi ar vākiem no lapkoku dēļiem, kas pārvilkti ar ādu.
Pārsteidzoši, taču pagājušā gadsimta sākumā attieksme pret arheoloģiskajiem izrakumiem ne vienmēr bijusi saudzīga un zinātniski pamatota. Arhīvos atrodams samērā daudz informācijas par dārgumu meklēšanas epopeju Cēsu pilsdrupās 1927.gadā. Par tā laika sabiedrības, preses un dažādu institūciju rīcību un viedokļiem stāstīja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš.
Konferences noslēgumā notika zinātniskā krājuma “Cēsu pils raksti II” atvēršana. Tajā publicēti gan šajā konferencē, gan iepriekšējos gados nolasītie ziņojumi, ievietotas ilustrācijas un fotogrāfijas. Rakstu izdošana turpināsies, un pēc gada būs arī trešais sējums. Arī turpmāk vēsturniekiem būs daudz darba, jo tēmu netrūkst, vēl daudzas senlietu grupas gaida savus pētniekus un īpašā stāsta atklājējus. Gundars Kalniņš uzskata, ka rakstu krājums ir dāvana vēstures piemineklim dižajā jubilejā: “Mēs patiešām varam droši teikt, ka pagājuši astoņsimts gadi, kopš pirmo reizi hronikā pieminēta Cēsu pils – 1218.gadā. Svinam to bez lielākās tortes, salūta un astoņsimts svecītēm, toties ar šo grāmatu un pils vēsturē lielāko konservācijas projektu, kas sākās šogad. Darāmā vēl ļoti, ļoti daudz!”
Komentāri