Priekulietis Oskars Brasliņš šogad absolvējis Vidzemes Augstskolu (ViA), iegūstot profesionālā bakalaura grādu žurnālistikā. Tiesa, līdz ar studijām viss nebeidzas, jo kopā ar augstskolas laikā iegūtajiem domubiedriem viņš vasaru pavadījis filmēšanas laukumā, uzņemot īsfilmu “Braucam uz laukiem?”, kas stāsta par jauniem, uzņēmīgiem cilvēkiem visos četros Latvijas reģionos.
Oskars teic, ka video ir kā papildinājums studiju kursa “Jaunie mediji un politika” iegūtajām zināšanām. Tā laikā jaunieši no dažādām studiju programmām izveidojuši projektu “Jaunie lauki 2.0”, kam tapis arī savs blogs, kas popularizē lauku uzņēmējdarbību un dzīvesveidu. Blogu jaunieši iecerējuši turpināt arī pēc augstskolas beigšanas.
Studiju kursa ietvaros jauniešiem no dažādām Latvijas vietām apvienoja spēkus, lai izstrādātu interešu aizstāvības plānu sociālu problēmu risināšanai. “Kopā bijām pieci – četri topošie žurnālisti un politologs Līva Meldere. Viņa mums bija arī analītiķis. Topošās žurnālistes Vita Anstrate un Diāna Rone radīja saturu sociālajām platformām, rūpējās par interviju veidošanu, informācijas atlasi un rakstiem. Es un Arina Andrejeva bijām projekta tehniskie cilvēki, kas gādāja, lai tīmeklī viss parādītos laikus. Bijām tie, kas uzņēmās radīt un atbildēt par vizuālo noformējumu, sociālo platformu rediģēšanu, grafiskā un video materiāla apstrādāšanu. Lai gan mums pašiem ir minimāla saistība ar laukiem, projekta ideja aizrāva arvien vairāk un vairāk,” par projekta pirmsākumiem stāsta Oskars un piebilst, ka komanda pēc studiju kursa noslēguma ir krietni mainījusies un no sākotnējiem dalībniekiem ir palicis viņš un Vita, kas ir veiksmīgi sastrādājušies un turpina darbu pie īsfilmas izveides.
Šāda projekta izstrādē viens no nosacījumiem bija veidot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. “Runājām, stāstījām, rādījām, un ar savu darbu izdevās “aizķerties” cilvēku galvās. Tikām uzrunāti iesākto darbu turpināt, un tieši to arī darām. Gribam informēt par cilvēku veiksmes stāstiem, tā rosinot radīt arvien jaunus veiksmes stāstus,” klāsta jaunietis un turpina: “Zināms, ka Latvijā lauksaimniecības nozare ir viena no prioritāri attīstāmajām jomām mūsu valstī. Tā kā Latvijā vērojamas lielas ekonomiskās atšķirības starp laukiem un pilsētām, runa ir par vidējo darba algu un bezdarba līmeni, kā arī ņemot vērā, ka lauksaimniecības nodarbinātības sektorā pieaug gados vecāku cilvēku īpatsvars, šī projekta mērķis ir motivēt jauniešus savas studijas un turpmāko karjeru, proti, uzņēmējdarbību, saistīt ar Latvijas laukiem un reģioniem.”
Uz īsfilmas projekta laiku tika piesaistīti jauni komandas biedri no jauniešu organizācijas AIESEC Valmiera – Lauris Jansons un Gundega Vācere, kas palīdz īsfilmas veidošanā. Jāmin, ka īsfilmā Kurzemes novadu pārstāv Uģis Grīnbergs, kurš iestādījis pirmo hektāru sava ābeļdārza un plāno ražot ābolu vīnus un sidrus. Latgali pārstāv Inese Matisāne, kura kopā ar vīru Sandri un trim bērniem saimnieko Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītes ciemā. Jaunā ģimene nodarbojas ar gaļas izstrādājumu ražošanu – kūpināšanu, žāvēšanu un vītināšanu. Zemgalē filmēšanas grupa viesojās pie Mārtiņa Jātnieka, kurš kopā ar saviem četriem brāļiem apsaimnieko 400 hektārus zemes Bauskas pusē, pamatā nodarbojoties ar graudkopību. Savukārt Vidzemē tiek stāstīts par Kocēnu novada piensaimniecību “Vectilgaļi”.
Visgrūtākais esot bijis izvēlēties četras saimniecības, uz kurām doties, jo, kā secinājuši jaunieši, Latvijā ir daudz jaunu cilvēku, kuri savus spēkus atdod lauku uzņēmējdarbības attīstībai, un katrs no tiem būtu pelnījis plašāku publicitāti. “Jāsaka, ka katrā saimniecībā mūs uzņēma lieliski. Mūsu acīm pavērās daudz jauna un interesanta. Noteikti paliks atmiņā Šķilbēnu pagasta ļaudis, kas nelielā ciemā ir atraduši iespējas saimniekot. Viņu motivācija palikt un dzīvot laukos ir pārsteidzoša,” atzīst Oskars un piebilst, ka īsfilmas tapšana nebūtu bijusi realizējama bez Mārtiņa Jātnieka līdzdalības, kurš veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas Agronomu biedrību. “Var teikt, ka viss izvērsās tā, kā tam bija jānotiek. Ideju izklāstījām Agronomu biedrībai, kas atbalstīja mūsu projektu, un ar viņu starpniecību tikām pie līdzfinansējuma. Tiesa, tas pamatā sedza vien ceļa izdevumus, braukājot uz saimniecībām. Par tehnisko nodrošinājumu pateicamies Vidzemes Augstskolai, kas atbalstīja mūs gan ar publicitāti, gan filmēšanai nepieciešamo aparatūru,” norāda Oskars un piebilst, ka kādudien, iespējams, īsfilmu varēs redzēt visi interesenti, jo tiek virzītas pārrunas ar Latvijas Televīziju, lai to palaistu ēterā.
Jāpiebilst, ka vasaru jaunietis aizvada aktīvā rosībā, taču patlaban Oskaram svarīgākais ir darba jautājums. To viņš vēlas atrast savā profesijā. “Nav jau tik viegli atrast darbu uzreiz pēc skolas beigšanas. Esmu aizsūtījis CV uz dažādām vietām, gaidu atbildes. Varētu strādāt par žurnālistu klasiskā izpratnē, taču mani vairāk saista tehniskās lietas, kas ir saistītas ar filmēšanas procesu un tamlīdzīgi,” saka Oskars. Ilze Fedotova
Komentāri