Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Katrs bērns mūs visus maina

Iveta Rozentāle
11:58
13.06.2021
79
Gimene Ligatne 1

Jānis un Indra Ramāni dzīvo Līgatnē jau vairāk nekā desmit gadus. Ģimenē aug četri bērni: Endijs (14 gadi), Laura (12), Līva (6) un Renārs (4).

Indra auga kā vienīgais bērns, Jānis piecu bērnu ģimenē. Kāzās jokojuši, ka pašiem būs vairāk kā viens un ne mazāk kā pieci bērni. Un, lai gan tieši tā arī ir, Indra atzīst, ja ir trīs bērni, tad var būt arī pieci vai septiņi, vairs nav tik lielas starpības: “Īstenībā ar vienu bērnu ir visgrūtāk. Ar vairākiem noteikti ir vieglāk. Saprotu vecākus, kuriem šķiet – ārprāts, jau ar vienu netiek galā, kur vēl vairāk. Bet ar to vienu ir visgrūtāk, jo viņam nav, ar ko spēlēties, viņš visu laiku prasa vecāku uzmanību. Tāpēc, kad pieteicās Līviņa, redzot, cik labi veidojās attiecības vecākajiem bērniem, sapratām, ka bērniņiem jābūt ar nelielu gadu starpību. Bērni ir viens otram, un galvenais, ka dzīvē vienmēr būs māsas un brāļi.”

Jānis piebilst, ka cer, ka ar laiku bērni arī to novērtēs. To zina pēc savas pieredzes: “Bērni redz, kādas ir attiecības lielajā ģimenē, kurā augu, braucam cits pie cita ciemos, tagad arī ģimenes čatā dalāmies, kā kuram iet, kas jauns. Bērnībā mamma un tētis varēja teikt ļoti daudz ko, bet, kaut savā starpā plēsāmies, no malas neviens pāri darīt nedrīkstēja.”

Vasaras saulgrieži – ģimenes svētki

Ģimenē īpaši svētki ir Vasaras saulgrieži. Tētis Jānis ir Latvijas Radio 1 žurnālists, bieži Jāņu diena jāpavada darbā, tāpēc ģimenē svin tieši saulgriežus. Indra teic: “Mēs ar vīru dziedam korī, saulgrieži visbiežāk sākas ar to, ka ļoti agri no rīta ar kori esam uz Līgatnes pārceltuves Gaujas vidū un dziedam. Šogad gan, lai ievērotu valstī noteiktos ierobežojumus, dziedāsim upes krastā, pie klints, kur vairāk vietas. Un pēc tam esam kopā ar radiem, ir iegājies, ka radi brauc pie mums, visiem te iepaticies, jau iepriekš apjautājas, vai šogad arī tiekamies Līgatnē.”

Runājot par ģimenes tradīcijām, Jānis atzīst: “Nav tā, ka vakarā sanākam kopā, dziedam dziesmas vai sestdienās spēlējam galda spēles, mums drīzāk ir spontānas idejas – kāds ierosina, vairums piekrīt, un tad darām kopā. Protams, raksturi ir dažādi, vienu bērnu vajag laikus sagatavot, citam no rīta pateiksi, viņš laimīgs lēks mašīnā un būs gatavs braukt. Bet ekskursijas mums patīk– uz atrakcijām un ārzemju ceļojumiem skubināms nav neviens.”

Tētis arī atklāj vēl kādu ģimenes tradīciju: “Svinam ģimenes panākumus, ne tikai skolu beidzot, bet arī mazos panākumus, piemēram, mazā māsa piedalījusies koncertā, tad vakarā to visi kopā atzīmējam un pārrunājam. Tādi mazie svētki ģimenes lokā.” Tāpat tētis vērtē, ka viņi ģimenē ļoti daudz sarunājas, pārrunā dažādus jautājumus: “Citi man prasījuši – jūs tiešām tik daudz ar bērniem runājat? Bet tā tiešām ir. Arī ar sešgadnieci runājam kā ar pieaugušo, protams, atbilstoši viņas zināšanu līmenim, bet runājam un stāstām daudz. Viņu, piemēram, ļoti interesēja viss, kas saistīts ar koronavīrusu. Lielākajiem bērniem arī patīk vakaros runāties, kad midzinām jaunākos, viņi pagaida. Pēc tam ir lielā runāšanās, kas kuram uz sirds, kas jauns.”

Indra uzsver, ka viņi kā vecāki netēlo visgudrus, atzīst, ja kaut ko nezina, tāpat, ja kļūdījušies, to atzīst, atvainojas un mēģina darīt citādi.

Vērtība – godīgums

Mamma uzsver: “Man ir ļoti svarīgi, lai esam godīgi cits pret citu. Nevaru ciest melus. Labāk pateikt, kā ir, tad domāsim, ko darīt. Tāpat svarīgi labi izturēties pret citiem, darīt darbu ar labu domu. Ja ļoti negribas darīt, tad labāk nedarīt nemaz. Sakot, ka gribam bērnus izaudzināt par labiem cilvēkiem, ar to domāju tieši godīgumu, labsirdīgumu un arī spēju atrast savu ceļu. Ļoti ceru, ka mēģinām neuzspiest savas gaidas, intereses, bērni var maksimāli attīstīt to, kas pašiem interesē.”

Jānis gan piebilst, ka reizēm, iespējams, viņi pat ir pārāk liberāli, bet tajā pašā laikā secina, kaut, liekot bērniem dzīvot pēc norādījumiem, vecākiem dzīve būtu ērtāka, bērni no tā būtu zaudētāji. Indra teic: “Paklausīgi bērni ir ērti, bet tā salaužam personību. Protams, bērni nepārtraukti pārbauda robežas, laika gaitā tās mainās, mums nepārtraukti tā šaurā robeža ir jājūt. Bērni aug, mēs visi katru dienu augam, un arī mēs ar Jāni katru dienu mācāmies būt vecāki.”

Aizdomājoties par ģimenes nozīmi, Indra vērtē, ka tā dod kopības sajūtu, tās izveidošana maina dzīves redzējumu, turklāt ģimene mainās ar katra bērna ienākšanu. Bet Jānis teic dziesmas vārdiem: “Pašu radīts ir šis lērums viss. Esam sastrādājuši, devuši šai pasaulei un mēģinām radīt par labiem cilvēkiem.” Indra piebilst: “Ģimene rada sajūtu, ka ir izdarīts kaut kas liels un pareizs. Jā, reizēm viss šķiet šķērsām, bet tas ir normāli.” Tētis arī teic, ka viņiem bieži jautā, kā viņi tiek ar visu galā, un viņi godīgi atbild, ka netiek: “Mums nevar viss būt perfekti. Arī māju mēs nevaram uzturēt vienmēr kārtīgu tā, lai bez bažām jebkurā brīdī uzņemtu ciemiņus. Sakārtojam, un pēc divām dienām šķiet, ka nekas nav darīts.” Jānis arī ar humoru teic, ka ir teiciens – ģimenē ir divu veidu bērni: vai nu tīri, vai laimīgi. Un Indra secina: “Mūsējie ir laimīgi.”

Labākais gads dzīvē

Nenoliedzami, pandēmija ieviesa pārmaiņas arī Ramānu ģimenē. Bet Indra, kas allaž uz visu skatās pozitīvi, vērtē: “Aizvadītais bija ne tikai mierīgs, bet viens no skaistākajiem gadiem manā dzīvē. Ierastie darbi apstājās, jo gidi nevarēja strādāt, arī bērnu izklaides centrā bija dīkstāves laiks. Es mācījos attālināti, turklāt piedāvāja darbu Līgatnē par pedagoga palīgu, kas manī atklāja vēl vienu jaunu šķautni. Ģimenē bijām daudz vairāk kopā.” Tikai divu nedēļu karantīnu, kad visi bija mājās, bet mācībām un darbiem bija jāturpinās, atkārtot negribētu, smejoties teic ģimene. Jānis ieskicē sadzīvisku ainiņu: “Teicam­niece bricināja visus, ka jābūt klusiem, kamēr viņai zūms, lielais dēls bija jāmēģina pamodināt uz zūma nodarbību, un, protams, visi sadzīves sīkumiņi, no kuriem neizbēgt.”

Indra vērtē, ka arī bērni uz skolas nodarbību procesu varēja paskatīties citādi, mācīties nepieciešamajā brīdī sevi mobilizēt, būt patstāvīgiem: “Arī mums, vecākiem, bija vērtīgi redzēt, kā bērni mācās, kā norit mācību process, atklāt, cik varoši, zinoši un spriestspējīgi ir mūsu bērni.”

Jānis savukārt teic, ka tā bija lieliska iespēja atsvaidzināt skolas laikā gūtās zināšanas: “Lai gan lielākajiem bērniem tā ir problēma, jo viņi negrib, lai vecāki palīdz, paskaidro, bija brīži, kad to varējām darīt. Tad atkārtoju ķīmijā to, kas ir atomskaitlis, kā tas izkārtojas, atsvaidzināju zināšanas, kas, ikdienā nepielietotas, aizmirstas.”

Ramānu ģimene arī šajā laikā novērtēja vietu, kurā dzīvo – Lī­gatni. Lai gan Jānis ir dzimis Saldū, bet Indra ir jūrmalniece, abi vidusskolā mācījās vienā klasē, sadraudzējās un apprecējās. Indra teic: “Uz Līgatni pārcēlāmies, kad mums jau bija divi bērni, Laurai bija nepilns gads. Šeit dzīvoja vecmāmiņa, vajadzēja, lai kāds dzīvo ar viņu kopā. No tā laika Līgatnē iemīlējāmies, lai gan pirms tam man likās, ka esmu meitene, kas bez lielveikaliem un visa ērti sasniedzama nevarētu dzīvot. Toreiz arī Druviņā ieraudzīju sludinājumu, ka rīko gida kursus, kopš tā laika tūrisms ir mans otrais es. Viss vienmēr noticis tā, ka atskatoties var secināt – tieši tā tam bija jānotiek.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
87

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1066
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi