Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Forma izceļ sievišķību

Marta Meldra Martinsone
15:32
13.11.2024
170
2
Z Sargs Janelsina

Signe: “Daudz no tā, ko apgūstam mācībās, ļoti noder arī ikdienā: saņemties, nepadoties, precīzi novērtēt situāciju. Un arī tas, ka atbildība par savu valsti nav spārnots teiciens, bet spēja rīkoties tai kritiskā brīdī.” FOTO: Andris Vanadziņš

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība!

Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un to, kā dāmas jūtas, uzvelkot formu, stāsta 27. kājnieku bataljona zemessardzes Sanita Janava, Signe Jānelsiņa un bataljona profesionālā dienesta kaprāle Sigita Zvaigzne.

-Kad un kāpēc nolēmāt iestāties Zemessardzē?

Sanita: – Nopietni to sāku apsvērt pirms četriem gadiem lielā mērā meitas ietekmē, kura tolaik bija jaunsargos. Nospriedu – kāpēc nepamēģināt mesties nezināmajā, es taču spēšu tikt galā! Mācīties ko jaunu, iegūt pārliecību, drosmi… Tas bija sākotnējais stimuls un motivē joprojām.

Signe: – Mans zemessarga stāžs ir divi gadi, un šo lēmumu noteica karš Ukrainā. Tam sākoties, atskārtu, ka pārāk maz zinu par to, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Vēl man patīk doties dabā, orientēties, pārvarēt sevi grūtos brīžos, un mācībās tādu iespēju netrūkst.

Sigita: – Dienests armijā bija mans bērnības sapnis, tiešām. Līdz tā piepildīšanai gan pagāja laiks. Vispirms laidu pasaulē piecus bērnus, tad devos pieteikties sargāt savu valsti. Kamēr pirmos trīs mēnešus izgāju apmācību kursu, bērnus pieskatīja vīrs ar savu mammu. Tā kā pārbaudījumi bija visai ģimenei. Brīžos, kad esi mācībās un ilgāk prom no mājām, ir emocionāli grūti, jo domas, kā bērni, kā mājās, ir klāt­esošas visu laiku, tomēr šo izvēli neesmu nožēlojusi.

-Un ko jūs sakāt par obligāto dienestu meitenēm?

Sigita: – Nav laba ideja, mums tomēr ir citi uzdevumi. Ja tā ir brīvprātīga izvēle, viss kārtībā, bet obligāti… Sievietēm jādzemdē bērni, un mācību uzdevumi pilnā ekipējumā, ja iepriekš neesi regulāri trenējusies, var arī kaitēt veselībai. Puišiem obligātais dienests gan ir vajadzīgs, te viņi kļūst par vīriem.

-Kā jums veicas ar dienesta grūtību pārvarēšanu?

Sanita: – Pamatapmācība man nešķita grūta. Vēlāk pieteicos vieglā ložmetēja kursā, un sekmīga tā pabeigšana deva stimulu spert nākamo soli. Pieteicos kaprāļu kursos, tas ir fiziski un psiholoģiski skarbs pārbaudījums, ko tomēr nespēju izturēt. Trīs reizes mēģināju, bet tā arī nespēju sevi apliecināt, un tas kremt joprojām. Toties “berešu maršu” nosoļoju, iekļaujoties kontrollaikā. Tā ir tāda tradīcija, lai saņemtu bereti ar kokardi; startējot naktī, dodamies ap 50 km garā pārgājienā ar uzdevumiem. Tie, kuri spēj distanci pieveikt noteiktajā laikā, svinīgi saņem bereti. Gandarījums ir neaprakstāms.

Signe: – Katras mācības ir lēciens nezināmajā. Ir smagāki un vieglāki uzdevumi, ir subordinācija un disciplīna, bet vienlaikus jābūt elastīgai, reaģējot uz dažādām situācijām, jāliek lietā kritiskā domāšana, izvērtējot, kā labāk uzdevumu veikt. Nav tā, ka tikai pildām pavēles, arī ierindnieka viedokli uzklausa. Bet mans vīrs uz jautājumu, kāpēc viņš nestājas Zemessardzē, atbild – neesmu pietiekami paklausīgs. (Visas smejas.)

Sigita: – Manējais arī saka, ka nespētu izturēt nemitīgo komandēšanu. Lielai daļai vīriešu nobriedušā vecumā joprojām ir tas stereotips par armiju, kurā dresē, pazemo, liek darīt bezjēdzīgas lietas. Stāsti, ka sen tā vairs nav, bet viņi vienalga netic!

-Kā jūtaties, uzvelkot armijas formu?

Sigita: – Tā kā esmu regulārajā dienestā, forma ir mans ikdienas apģērbs. Jūtos labi, to uzvelkot, stāja nevilšus kļūst staltāka. Tikai viena bēda, tā pierasts redzēt kolēģus formās, ka brīvdienās, sastopot viņus kaut kur pilsētā civilajā apģērbā, varu paiet garām kā svešiem.

Man ir prieks un lepnums, ka ikdienā staigāju Latvijas armijas formā! Kad braucu pēc bērniem uz skolu vai sporta skolu, jaunieši skatās ar apbrīnu. O, mamma dienē armijā! Kā viņa to spēj?

Sanita: – Forma izceļ sievišķību! To uzvelkot, izslejies, savācies, sajūties mazliet, kā supervaroņa apmetni aplicis… (visas smejas). Aizved mazbērniņu uz bērnudārzu, tur mazie priecīgi sauc – kareivis, kareivis! Jūties vajadzīgs.

Bet ir bijusi arī pretēja pieredze, kad sastapta paziņa nosaka – vai tad tev tiešām nav, ko mugurā vilkt, ka atkal esi armijas formā?

Signe: – Vienreiz pēc mācībām nogurusi, noputējusi iegāju veikalā, un tur viens kavalieris, garām ejot, savai dāmai, nicīgi norādot uz mani, pavaicāja: “Tu arī gribētu tāda būt?” Bet tie ir sīkumi, kas nav uzmanības vērti.

-Kas jūs saista, notur Zemessardzē?

Sanita: – Mums ir fantastiska rota un tās komandieris, saliedēts kolektīvs, cits citu atbalstām, pavelkam sākt ko jaunu. Skatos, Sigita tāda sportiska, ziemā peld, slēpo. Kāpēc es tā nevarētu? No­pirku zābakus, slēpes, devos uz trasi. Tur treneris pirmajā nodarbībā, novērtējis manu tehniku, smagi nopūtās – ak, die’s, šitie šļūkātāji. Bet es neatlaidos, turpināju, arī mazmeitiņu uzliku uz slēpēm, un abas šļūkājām, līdz vienā brīdī treneris, redzot manu soli, aplaudēja!

Man ļoti patīk gatavošanās mācībām, ekipējuma kārtošana, plānošana. Un vēl man patīk atgriezties mājās pēc mācībām. Kad ģimene sagaida pie vakariņu galda un mēs tā mierīgi sēžam un runājamies, kā mammai mācībās gāja…

Signe: – Ja esi izlēmis un iestājies, tad jāpieņem, ka Zemes­sardze kļūst par dzīvesveidu. Daudz no tā, ko apgūstam mācībās, ļoti noder arī ikdienā: saņemties, nepadoties, precīzi novērtēt situāciju. Un arī tas, ka atbildība par savu valsti nav spārnots teiciens, bet spēja rīkoties tai kritiskā brīdī. Manas vecmāmiņas brālis bija nacionālais partizāns, viņam ir piemineklis Ērgļu pusē, un šajos valsts svētkos esmu apņēmusies rūpīgāk izpētīt šo dzimtas vēstures lappusi.

Sigita: – To, ka esmu dulla, esmu dzirdējusi bieži un dažādās intonācijās. Bet man patīk sportiski izaicinājumi, gan ziemas peldēšana, gan izturības sacīkstes uz SUP dēļiem vai skrējiens, pārgājiens Rīga – Valmiera. Die­nests ir pamatīga sevis un sava dulluma pārbaudīšana un vienlaikus arī labākais piemērs, ko varu sniegt saviem bērniem. Man ir bijuši grūtie brīži, traumas, puņķi un asaras, bet es nepadevos un atgriezos ierindā. Un šādi daudz pārliecinošāk nekā ar kādām audzināšanas metodēm vai morāles lasīšanu es bērniem mācu to, kas ir svarīgi man – sākto vienmēr padarīt līdz galam un būt atbildīgam par sevi un savu valsti!

Z Sargs Sanita Janava
Sanita: “Man patīk atgriezties mājās pēc mācībām. Kad ģimene sagaida pie vakariņu galda un mēs tā mierīgi sēžam un runājamies par to, kā mammai mācībās gāja.”
FOTO: Andris Vanadziņš
Z Sargs Sigita Zvaigzne
Sigita: “Dienests armijā bija mans bērnības sapnis, taču vispirms laidu pasaulē piecus bērnus.”
FOTO: no albuma

Komentāri

  • Lora saka:

    Tiesam…man jau skuet ka viiriskibu

  • Indra saka:

    Supervaronis?! :))))

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

    06:19
    04.04.2025
    14

    Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

    Aizrauj mūžam jaunais džezs

    07:34
    30.03.2025
    68

    Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

    Ja var, tad jādara

    06:30
    29.03.2025
    40

    Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

    Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

    20:18
    28.03.2025
    26

    Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

    Guntra no stipru sieviešu dzimtas

    06:08
    28.03.2025
    58

    Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

    "Esam te jauniešu dēļ"

    06:52
    25.03.2025
    116

    Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    18
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    25
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    41
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    43
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi