Cigarešu smēķēšana ne tikai palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta, vēža, plaušu saslimšanu riskus, bet tai ir arī negatīvi ietekme uz smadzenēm un prāta spējām. Tabakā esošais nikotīns ir spēcīgākā atkarību izraisošā viela, savukārt tabakas dedzināšana ir veselībai viskaitīgākais tabakas lietošanas veids. Cigaretei sadegot, kopā ar dūmiem cilvēka organismā nonāk virkne kaitīgu vielu un ķīmisku savienojumu, kas ir iemesls dažādām onkoloģiskām un sirds un asinsvadu saslimšanām.
Dedzināšana – viskaitīgākais tabakas uzņemšana veids
Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins. Cigarešu dūmos esošās vielas var izraisīt sirdslēkmi, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu. Būtiski palielinās riski smadzeņu darbībai. Asinsvadu nosprostojuma vai arī asinsvada plīsuma dēļ var attīstīties insults. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Smadzeņu šūnām tiek atņemts skābeklis, un tās sāk iet bojā. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Tāpat tas var izraisīt gan nāvi, gan arī invaliditāti uz visu atlikušo mūžu. Lielais mirušo un saslimušo skaits ir arī iemesls, kāpēc daudzās valstīs ir uzsākta arvien aktīvāka cīņa pret tradicionālajām cigaretēm, mudinot cilvēkus atmest smēķēšanu, bet gadījumā, ja atmest tik viegli neizdodas, vismaz pārslēgties uz veselībai mazāk kaitējošām bezdūmu alternatīvām.
Uztveres un prāta spēju paātrināta “novecošana”
Laika gaitā cilvēkam kļūstot vecākam bieži vien pavājinās arī uztveres un prāta spējas. Cilvēks var kļūt aizmāršīgāks un nespēt domāt tik ātri, kā to darīja jaunībā. Savukārt smēķētājiem uztveres spējas var “novecot” ievērojami straujāk nekā nesmēķētājiem. Tas iet roku rokā ar negatīvām pārmaiņām visā organismā – noveco un dzeltē āda, pelēkdzeltenā krāsā iekrāsojas zobi, paliek krunkaina sejas āda, ķermenis kļūs vājāks, arvien biežāk parādās krekšķis vai pat klepus utt. Galvenais iemesls – cigarešu dūmi un tajos esošo ķīmisko vielu kokteilis, kas traucē normālu organisma darbu, vājina imūnsistēmu un kaitē būtībā visiem cilvēka orgāniem, arī smadzenēm.
Lielāks smadzeņu samazināšanās risks
Smēķētājiem ir arī paaugstināts demences risks, kas var ietekmēt atmiņu, domāšanu, valodas prasmes, spriestspēju un uzvedību. Tas var izraisīt arī personības izmaiņas. Kopumā smēķētājiem ir par 30% lielāka iespēja saslimt ar demenci, savukārt atmetot smēķēšanu demences risks atkal samazinās. Pētījumi parāda, ka ilgstošiem smēķētājiem ir arī lielāks ar vecumu saistītā smadzeņu apjoma samazināšanās risks.
Iluzorā labsajūta
Smēķējot, nikotīns smadzenēs veicina adrenalīna izdalīšanos, paaugstinās organisma aktivitāte un pastiprināti izdalās dopamīns jeb “prieka hormons”. Smadzenes būtībā tiek apmānītas un cilvēks īslaicīgi piedzīvo pacilātu noskaņojumu, eiforiju un miera sajūtu. Ķīmisko vielu ietekmē smadzenes nespēj vairs nodalīt realitāti no iluzorajām izjūtām – cilvēka veselībai un organismam ārkārtīgi kaitējošās cigaretes tiek emocionāli pieņemtas kā patīkamu sajūtu avots. Šīs sajūtas īpaši spēcīgi izdzīvo cilvēki, kuriem tobrīd ir kāds emocionāli smagāks dzīves periods, daudz negatīvu emociju vai pat depresija. Šādā stāvoklī cilvēks ir daudz atvērtāks atkarībām, jo smadzenes tiecas pēc stimulējošu, nomierinošu un apbalvojošu sajūtu avotiem. Tās daudz vieglāk aizmirst visu negatīvo, traumatisko un rūpes radošo. Tādejādi cigaretes ar labsajūtu radošo vielu palīdzību apmāna smadzenes. Iegūtā labsajūta ir tūlītēja, savukārt smēķēšanas negatīvās sekas parasti sāk parādīties tikai pēc zināma laika perioda.
Komentāri