Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Permakultūra – līdzsvars itin visā

Monika Sproģe
23:00
26.04.2019
9
Permakultura 3 1

Guna Zālamane un Daira Kiļupe ieguvušas Šveices permakultūras akadēmijas sertifikātu un ir pilntiesīgas permakultūras dizaineres. Viņas skaidro, ka permakultūra balstās uz trīs ētikas principiem: atbildīgi izturēties pret planētu; rūpēties par
nākamajām paaudzēm un atgriezt atpakaļ apritē to, kas radies rūpēs par cilvēkiem. Viņuprāt, permakultūras filozofija vēsta par harmonisku mijiedarbību starp cilvēku un planētu.

Saudzējot Zemi

Latviskots permakultūras jēdziens nozīmē ilgtspējīgu saimniekošanu. Guna saka, ka tā ir sau­dzīga attieksme pret Zemi – ar lielo burtu. Mehāniski apstrādājot augsni, samazinās bioloģiskā daudzveidība. Iejaucoties mātes dabas receptē laimīgai dzīvei, cilvēki neaizdomājas par sekām, tā iznīcina dzīvību, nemanot, ka  padara sevi par ķīlnieku. Rupji un neapdomīgi apstrādājot un mēslojot zemi, augsnes auglība mazinās, bet cilvēks, novācot ražu, prāto – šī ķīmija nekam neder, jāpamēģina cita.

Gluži tāpat kā cilvēka mūžs auga dzīves cikls pakļauts dzimšanai, briedumam un rudenim – miršanai. Ziemā iestājas atpūtas mirklis, jaunu spēku uzkrāšana, bet līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem atkārtota augšāmcelšanās. “Augsnē ir miljoniem mazu dzīvo organismu, kas pārstrādā organiskos atkritumus augiem pieejamā formā. Viengadīgam augam process norit šādi: augs aug, piesaista barības vielas, kuras uzkrājas saknēs, lapās, stublājā. Pienāk rudens, augs pilnībā atmirst, lapas nobirst un nosedz zemi. Arī stublājs pavasarī nokritīs, un to visu neredzamie kareivji mikroorganismi pārstrādā barības vielās nākošajam gadam. Tādā veidā gadu no gada aug augsnes auglība un vairojas pazemes pilsoņi,” stāsta Guna.

Ko citi par mani domās

Mainoties paaudzēm, jaunie arvien vairāk interesējas par dabai draudzīgu saimniekošanu, taču Daira un Guna novērojušas, ka cilvēki baidās pamēģināt ko jaunu: “Daudzi joprojām domā, ko teiks apkārtējie, vai kaimiņi neizsmies, īpaši, ja man nekas tur nesanāks. Pierasts darīt, kā mamma mācīja, kaut iespējams, tas ir pilnīgi aplam. Tagad ļoti populāri uzsvērt bioloģisko lauksaimniecību. Arī bioloģiskā saimniekošana nav ideāla, bet vismaz kārtīgs solis pareizā virzienā, prom no dabas patērētāja.”
Permakultūras piekritējas skaidro, ka negatīvais bioloģiskajā pieejā ir mehāniskā zemes apstrāde – aršana. Arot augsni apgriež, tie mikroorganismi, kas mīt augsnes dziļumā un kuriem vajag maz skābekļa, nonāk zem klajas debess, savukārt tie, kuriem vajag sauli, siltumu un skābekli, nonāk zem augsnes. Paņemot augsnes analīzes, bioloģiskais saimniekotājs redz, ka visi rādītāji slikti, un liek virsū mēslojumu. Kūtsmēsli dārgi, tāpēc labāk kaut ko atļautu, tātad minerālmēslus. Tie nonāk augsnē, mikroorganismi tos nepieņem, nesaprot, un bioloģiskais saimnieks atkal ir pie “sasistas siles”. Tā veidojas bezgalīgais stāsts.

Turpretī darbojoties pēc permakultūras principiem, augsnes ielabošanai vienā un tajā pašā platībā gana dzīvniekus – vispirms liellopus, tad aitas un visbeidzot mājputnus. Guna gan piebilst, ka arī starp bioloģiski un integrēti vai konvencionāli saimniekojošiem zemniekiem var atrast labus piemērus. Viss ir atkarīgs no katra sirdsapziņas un zināšanām, tāpēc nedrīkst dažus neveiksmīgus piemērus attiecināt uz visiem.

Pabarot pasauli

Permakultūra vienā mazdārziņā – labi. Bet vai pēc permakultūras principiem iespējams saražot pārtiku visas planētas iedzīvotājiem? Daira saka: “Jautājums, kas to darīs. Ja to darīs trīs fermeri uz planētas, tad viņiem būs problēmas. Šī pieeja lieliski darbojas ģimenē, nelielā saimniecībā vai vietējā kopienā. Ne velti ājurvēda saka – ēdiet to, kas pieejams simts kilometru rādiusā. Tomēr vēlos aicināt iedzīvotājus paraudzīties, kas notiek ar pārtiku planētas mērogos. Cik daudz tiek izmests atkritumos! Līdz ar to jāvaicā – vai tiešām mums nepieciešams tik daudz, kā domājam?”

Ekonomiskie ieguvumi

Pirmo Daira ar Guna min ietaupījumu uz augu aizsardzības līdzekļiem un darbaspēku, lai gan, ierīkojot dārzu, palīdzīgas rokas noderēs. Liela nozīme ir sadarbībai, ir labi, ja ar kaimiņu var sarunāt sienu, kuru tas, iespējams, nemaz neizmanto, vai apmaiņā pret dārzeņiem no kāda apkaimē sarunāt kūtsmēslus. Var uzrunāt tuvējo bērnudārzu, lai tas neizmet kartupeļu mizas, bet pietaupa jums. “Tā jau veidojas tie kopīgie ieguvumi un savstarpējā atbildība pret cilvēkiem, vidi un planētu kopumā. Tikai sadarbojoties mēs panāksim labsajūtu, taupīsim un viedi izmantosim pieejamos resursus,” sarunā ieskicē Daira.

Riski un mīnusi

Tomēr – kā jau tajā teicienā – medaļai ir divas puses. Interesējos, kas ir permakultūras ēnas puse, ar kādiem mīnusiem jārēķinās. Daira saka, vispirms jāatmet veltas gaidas, ka pirmajā gadā dārzs augs griezdamies, vienīgi siltumnīcā visai drīz būs acīmredzami rezultāti. Augsnes apstrāde un, iespējams, atveseļošana, dārzkopim prasīs laiku. Uz pirmajiem rezultātiem var cerēt trešajā gadā. Tāpat jāpatur prātā, ka ik gadu vajadzēs gādāt sienu, taču pats grūtākais, kam jāsagatavojas, ir domāšanas veida maiņa. Nāksies mainīt ieradumus un sastapties ar kritisku, noraidošu, varbūt pat nievājošu attieksmi. Ar laiku mainīsies draugu loks un biežāk sarunas vīsies ap dārza darbiem, jaunām metodēm un augu sēklām, nevis seriāliem, atlaidēm vai kaimiņu nebūšanām attiecībās. Arī ceļošana radīs nemieru, jo kurš gan vēros, kā jūtas gurķi, ko signalizē burkāni. Kurš gan cits spēs sajust pirkstu galos, kā jūtas dārznieka lolotais stūrītis, ja ne viņš pats. Un vēl – nopietni jāapdomā, vai aizrauties ar dārzkopību, jo īstens dārza mīļotājs var braukt ar sagrabējušu žigulīti, bet dārzam naudu nežēlos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
54

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
42

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi