Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Laiks būt kopā un laiks arī atpūsties

Jānis Gabrāns
13:04
19.07.2017
24

Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā, kuriem ir skolas vecuma bērni vai mazbērni, norādījuši, ka bērni vai mazbērni vasaras brīvlaiku pavada kopā ar vecākiem un ģimeni. Aģentūras “Kantar TNS” veiktajā aptaujā šādi atbildējis 71 procents respondentu.

Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā ciemojas pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem (44%), brīvo laiku pavada kopā ar draugiem vai kaimiņiem (43%), kā arī apmeklē sporta, mākslas vai citas tematiskās nometnes (34%).

Salīdzinoši retāk iedzīvotāji norāda, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā dodas ceļojumā ārpus Latvijas (18%), bet visretāk, vien četri procenti iedzīvotāju, norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā strādā.

“Druva” aptaujāja vairākas māmiņas, lai noskaidrotu viņu viedokli, cik svarīgi bērnam vasaru pavadīt kopā ar ģimeni, bet varbūt labāks ir risinājums, aizsūtīt bērnu vai bērnus uz visu vasaru uz laukiem.

Inga Krafte norāda, ka svarīgi vasarā bērnam ļaut pabūt kopā ar ģimeni, gan arī rast viņam iespēju pastrādāt: “Kamēr bērni nav devušies savās dzīvēs, gribas pabūt kopā. Protams, vecākiem vasarā ir darbs un jāmeklē šie brīvie mirkļi. Katrā ziņā vasaras brīvlaiks liek menedžēt, domāt, kur bērni paliks laikā, kad vecākiem jāstrādā. Ir vieglāk, kad lielie bērni var pieskatīt mazos, bet man vienmēr bijis svarīgi izbrīvēt laiku kopā ar bērniem.

Atceros no savas bērnības, ka vienu mēnesi biju pionieru nometnē, vienu mēnesi – strādāju, un trešajā mamma un tētis ņēma atvaļinājumu, un tad kopā kaut kur ceļojām. Šo modeli centos ieviest arī savā ģimenē, cik nu tas iespējams, un nakšņot ar teltīm braucam joprojām. Kad bērni lielāki, jāņem vērā arī viņu prioritātes. Teiksim, šajā nedēļas nogalē nekur aizbraukt nevarētu, jo notiek “Positivus”.
Ir nepieciešams arī laiks, kad bērni strādā, lai saprot, kā nauda nāk. Darba laiks vajadzīgs, lai bērns saprot, ka viņam ir pienākums būt konkrētā laikā darbā, ka jāveic konkrētais uzdevums. Cenšamies atrast iespēju viņiem pastrādāt, lai nopelna sev kaut vai kabatas naudu saldējumam, konfektēm, citām savām vajadzībām. Protams, nav viņi jādzen darbā visa brīvlaika garumā, bet zināmu laiku darbam vajag.

Lai arī vajag brīvlaikā būt visiem kopā, uzskatu arī to, ka vasara ir laiks, kad jādod arī iespēja atpūsties – gan bērniem no vecākiem, gan otrādi. Man bērni bijuši nometnēs, kur viņiem ļoti paticis, bet prieks dzirdēt, ka mājās tomēr labāk. Ir šis atgriešanās un satikšanās prieks! Kopā nebūšana kaut uz dažām dienām vajadzīga, lai bērni iemācās patstāvību.”

Sandra Capare atzīstot, ka ir labi, ja var pavadīt laiku kopā, tomēr norāda, ka vecāku darba dēļ tas ne vienmēr ir iespējams: “Manuprāt, vasarā bērniem tomēr ir vajadzīga dažādība. Var būt kopā ar vecākiem, var pavadīt laiku, dzīvojoties paši. Man labi, ka viņi divi, jo divatā vienmēr jautrāk. Ir labi, ka sporta skola gandrīz visas vasaras garumā nodrošina treniņus, tā ir iespēja laiku pavadīt piepildīti. Tas ieliek arī kādos rāmjos, grafikos. Protams, ka izmantojam atvaļinājumus, lai būtu kopā, ir arī omes, kuras uz kādu laiku paņem bērnus.

Kopā būšana ir vajadzīga, jo, lai arī cik lieli viņi dažkārt jūtas, redzam, ka grib būt kopā ar vecākiem. Manuprāt, pareizākais risinājums ir kvalitatīvi pavadīta nedēļa prom no mājām, kādā ceļojumā, nekā mēnesis, kurā ikdiena tik ļoti pārņem, ka zūd šis kopā būšanas prieks. Un ir tikai ikdienas rutīnas darbi.

Nedomāju, ka viņi visu vasaru gribētu pavadīt kopā ar vecākiem, kuri nemitīgi liktu kaut ko darīt. Esmu arī pret kādreiz tik populāro bērnu sūtīšanu uz laukiem visu vasaru. Atceros savu bērnību, un sajūtas ir dažādas. Kad viens pats nonāc dziļos laukos, kur nav ko darīt, ir traki, bet, ja tur bija kāda kompānija, bija jautri. Visam jābūt normas robežās, gan laikam vienatnē, laikam ar vecākiem, un arī laikam, ko pavadīt pagalmā kopā ar draugiem, jo skolas laikā jau tam īsti laika nepietiek.”

Ģimenes psihoterapeite un divu bērnu mamma Inga Jur­ševska norāda, ka brīvlaika pavadīšanā liela nozīme ir bērna vecumam: “Pirmo klašu audzēkņiem ir svarīgi vairāk būt kopā ar vecākiem, kad bērns pieaug, ir lielāka nepieciešamība pēc dažādiem iespaidiem, impulsiem, piedzīvojumiem. Esmu pamanījusi, ka pusaudži, lai arī varbūt saka ko citu, tomēr alkst pēc piedzīvojumiem kopā ar vecākiem. Nevis ikdienā būt kopā ar vecākiem pa māju, bet lai ir pasākumi, izbraukumi, piedzīvojumi ārpus mājas.

Liela nozīme arī bērna iekšējās drošības sajūtai, cik viņš, dodamies uz kādām nometnēm, ciemos, uzņemot ciemiņus, jūtas droši un paļāvīgi pats sevī. Vieglāk tiem, kuriem ir līdzīga vecuma brāļi un māsas, tad viņi var daudz vairāk savstarpēji piedzīvot un šo vasaras laiku pavadīt interesanti. Arī, dodoties kaut kur ārpus mājas, viņi kopā jūtas drošāk.

Aizsūtīšana visu vasaru uz laukiem nav pareizais risinājums, jo, manuprāt, tas nes līdzi lielas skumjas. Pieļauju, ka vecāki ar šādu rīcību vēl bērnam to labāko, lai viņš ir pieskatīts, drošībā, paēdis, lai paši var mierīgi strādāt, bet šāda kopā nebūšana var ienest zināmu distanci bērnu un vecāku attiecībās.

Protams, vecākiem ir darbs, bieži vien viņi mājās ir tikai vakaros, bet šajā vakarā laiks jāvelta bērnam. Lai bērns zina, ka būs kopīga filmas skatīšanās vai brauciens uz ezeru, kopīga pastaiga, izbrauciens ar riteņiem. Tad arī bērnam vieglāk aizvadīt laiku vienatnē. Vieglāk ir gaidīt, ja zina, kas sekos, kad vecāki atnāks no darba.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi