Vasara uzņēmusi apgriezienus. Gan siltums sagaidīts, gan negaiss piedzīvots. Ievākts kaut kas no meža veltēm, baudīti svaigi, tepat Latvijā un pat savā dārziņā audzēti zaļumi. Reizēm grūti izšķirties, kam atdoties – daudzo pilsētu, novadu svētku vai festivālu, brīvdabas izrāžu programmām vai vienkāršai, rimtai atpūtai dabā. Lai nu kāda tā vasara, ko darīt netrūkst, īpaši atvaļinājumā, kurš vienmēr, protams, ir par īsu. Četras nedēļas paskrējušas, esmu atgriezusies darbā. Un, lai gan ar smagu nopūtu nāca atziņa, ka jāatsāk strādāt, kaut kur nomodā esošā dzīves pieredze čukstēja: “Priecājies, tev ir darbs, darbavieta, tev ir kolēģi, tu vari būt noderīga, vajadzīga. Tu vari būt droša vismaz par tuvāko nākotni.” Un prieks par atgriešanos un satikšanos darbavietā patiešām bija neviltots.
Kādreiz kolēģes, kura bija piedzīvojusi bezdarbnieces statusu, sacīto, ka viņa nekad vairs negribētu tādu pieredzi, uztvēru ar neizpratni. Kas gan nekait gandrīz gadu atrasties atvaļinājumā? Ko tik tajā laikā nevar iesākt! Tikai tad, kad pati piedzīvoju šādu situāciju, sapratu tāda “atvaļinājuma” biedu. Jau no paša sākuma smadzenēs ieperinās neapklusināma balstiņa, kura nemitīgi un arvien skaļāk uzdod jautājumu – kas būs tālāk? Man laimējās, ka tajā dzīves periodā mani bērni jau bija patstāvīgi. Varu iztēloties, cik skaļa būtu balss smadzenēs, ja bērni būtu vēl skolojami.
Dzīves pieredze nudien ir lieliska skola un vērtība. Tādēļ šodien varu un spēju novērtēt visu labo, ko piešķir iespēja būt darbā, būt kolektīvā, būt nemitīgā kustībā. Arī spriedze un nedaudz stresa palīdz turēt sevi gan fiziskā, gan garīgā formā, liek pilnveidoties, piespiež dzīvot laikam līdzi.
Un cik gan nav dzirdēts no cilvēkiem brieduma gados, ka grūti sagaidīt pensiju, ka, pienākot noteiktajam laikam, tad gan viņi sāks dzīvot. Tikai tad, kad gaidīto gadu slieksnis pārkāpts, daudzi jo daudzi nemaz tā nesteidz pamest ieņemto darbavietu.
Patiesi, nevajag skumt, ka atvaļinājums beidzies! Darbs nav beidzies! Nav beigusies arī kolēģu spēja pajokot, ka katra nostrādātā diena mani tuvina nākamajam atvaļinājumam!
Komentāri