Šonedēļ viss vienā juceklī – Skolotāju diena, Miķeļdiena, Veco ļaužu diena, Eiropas Valodu nedēļa. Lai stāstītu lasītājiem par šajās dienās aktuālo, kolēģi pajokoja – esot jāatrod pensionējies skolotājs, vārda Miķelis, kurš labi pārvalda latviešu un citas Eiropas tautu valodas. Tad būšot viss vienā. Tikai kā klāt pielikt Eiropas Sporta nedēļu, kas arī norisinās tieši šajās dienās?
Joks, protams, tāds mazliet nekorekts, taču uz jautājumiem vedina. Kāpēc vajadzīgas tādas īpašas dienas, nedēļas? Vai tad skolotājs tāpēc tiks mazāk novērtēts, ja nebūs īpašās Skolotāju dienas? Vai tāpēc nemācīsimies valodu, ja nebūs īpašās nedēļas, kad īpaši pasākumi uz to mudinās? Vai bez dienas vecajiem ļaudīm nenovērtēs viņu devumu, viņu vajadzības?
Un, ja atceramies, ka tikko bijusi Starptautiskā miera diena, Mobilitātes nedēļa, šonedēļ vēl ir Sirds veselības diena, Pasaules trakumsērgas diena, tad tā vien šķiet, ka parastām, ikdienas dienām un nedēļām kalendārā vairs nav vietas.
Jā, mūsu dzīve ir ļoti daudzveidīga un plaša, daudzveidīgo interešu un vajadzību spektru aptvert pat nav iespējams. Tas spēcīgākais, kas skar daudzus, kas ietekmē būtiski un ar tālāk ejošām sekām, laikam tas tiek uzsvērts šajās dienās, nedēļās, mēnešos. Taču vai tas, kā par daudz, nepazūd lielajā masā? Cik nopietni cilvēki uztver šādas īpašās atzīmes? Vai tās dod ko papildus? Dažkārt šķiet, ka tās tikai labi noder vienai vai otrai no budžeta līdzekļiem apmaksātai institūcijai, lai atskaitītos par padarīto, parādītu sabiedrībai, cik tā ir nepieciešama, cik svarīgu darbu dara. Plašāks cilvēku loks iesaistās reti. Varbūt, piemēram, Mobilitātes nedēļā kāda firma, kas nomā velosipēdus, varētu tos ļaut izmantot bez maksas? Varbūt Sirds veselības dienā plašāk varētu iesaistīties mediķi? Savukārt Skolotāju dienā skolotāji ne tikai saņemtu ziedus, bet, piemēram, savā priekšmetā sagatavotu kādu bezmaksas priekšlasījumu tuvējās apkaimes ļaudīm.
Nebūtu jau ar melnu krāsu jāaizkrāso viss, kas saistās ar šiem īpašajiem datumiem. Tie rada ierosmes, dod stimulu, galu galā, informē sabiedrību par situāciju, problēmām, iespējām, akcentē konkrētu tēmu. Turklāt laikam jau nevajag censties visām tematiskajām dienām, nedēļām, mēnešiem noteikti meklēt publiskas izpausmes. Jāprot izcelt un paspilgtināt to, kas mums šajā brīdī visvairāk nepieciešams. Tikai paliek jautājums – vai to protam?
Komentāri