Cēsis viennozīmīgi nav no tām lielākajām pilsētām, tomēr, ja runa ir par transporta kustību, tad par tās neesamību gan nevarētu sūdzēties. Īpaši darbadienās ap pieciem pēcpusdienā un brīvdienās. Teikšu, ka lielākā daļa šoferīšu mūsu pusē ir kulturāli. Tomēr gadās redzēt arī tādus brīnumus, kad mute paliek vaļā. Un te es runāju par mašīnu novietošanu stāvlaukumos. Pavisam noteikti neesmu eksperte, un dažkārt parkošanās var sagādāt īstas zobu sāpes. Tomēr es vienmēr izvērtēju situāciju – kur drīkst novietot mašīnu un kur ne. Šonedēļ biju lieciniece kādai nepatīkamai situācijai pie lielās “Maxima”.
Stāvlaukuma puse, kas tuvāk veikalam, protams, pilna ar mašīnām. Tomēr tālajā galā vietas vēl ir. Aizņemtas arī stāvvietas, kas domātas ģimenēm ar bērniem. Šķiet, divi autovadītāji, kuri tur bija novietojuši savus auto, zīmi “nebija pamanījuši”. Puiši jauni un pļāpīgi – stāvēja katrs pie savas mašīnas un apsprieda ko sev būtisku.
Autostāvvietā iebrauca mašīna, un pie stūres sēdošā sieviete piestāja pie puišiem. Pavēra logu un pajautāja, vai jaunie cilvēki ir atbraukuši uz veikalu ar bērniem. Ja ne, varbūt kāds no viņiem varot pārdzīt mašīnu kur citur. Puiši pavīpsnāja un atbildēja, lai sieviete pati braucot tālāk, tur vietas vēl ir. Sieviete, neko neatbildot, tā arī izdarīja – aizbrauca uz tālāko stāvvietas galu. Pēc minūtēm piecām viņa nāca garām puišu mašīnām – stumjot bērnu ratiņos zīdainīti un klēpī nesot otru bērniņu. Puiši noskatījās, neko neatbildēja, pēc brīža iekāpa mašīnās un aizbrauca. Es stāvēju turpat netālu un cerēju, ka jaunie cilvēki tajā brīdī izjūt milzīgu kaunu.
Noteikti nenovēlu, lai kāds kādreiz pret šo puišu sievām un bērniem izturētos tāpat. Šoferīt, novieto mašīnu tā, lai netraucētu un neapgrūtinātu citus! Būsim pieklājīgi un cienīsim viens otru
Komentāri