Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Aizstāvēt vājāko

Monika Sproģe
12:02
29.11.2017
3

Laiks ir dārgs, autobusu vadītājiem stingri jāievēro grafiks, taču dažbrīd kalpošana burtam šķiet svarīgāka par cilvēcīgu attieksmi. To pierāda kārtējais gadījums, kas saviļņojis sabiedrību. Tas gan noticis Liepājā. Tur šoferis izsēdinājis meiteni no autobusa, pasakot, ka viena pasažiera dēļ līdz galapunktam nebrauks. Par laimi, pieturā raudošo bērnu bija satikusi kāda sieviete. Sociālajos tīklos tika paustas dusmas, ka varēja atkārtoties Ivana, piecgadīgā zēna, kas gāja bojā, gadījums.

Gribētos aizstāvēt tos autobusu šoferus, kuri ar lielu pacietību izturas pret skaļajiem pusaudžiem, kuri kā negudri cenšas viens otru pārkliegt, piebļaujot pilnu autobusu. Kluss prieks par tiem autobusu vadītājiem, kuri pēdējā mirklī atver durvis, lai nokavējies pasažieris paspēj ielēkt autobusā. Prieks par tiem, kuri no rītiem uzsildījuši autobusu, īpaši ziemas aukstumā. Paldies tiem, kas, braucot pie stūres, neatbild uz tālruņa zvaniem, un tiem, kuri saglabā smaidu, humoru un labu garastāvokli līdz pēdējam pasažierim.

Bet šoreiz tomēr gribētos izcelt tos gadījumus, kas likuši neizpratnē iedomāties – vai tā drīkst? Piemēram, rīts, kad ar starppilsētu autobusu no Valmieras braucu uz Cēsīm. Autobuss, kā ierasts, piestāja Liepā, kur nedaudz uzkavējās. Pasažieris, jauns vīrietis, palūdza atvērt durvis un ar maisiņu rokās ieskrēja tuvējā mežiņā aiz pieturas. Nekādu citu mantu viņam nebija. Varbūt palika slikti, varbūt savajadzējās krūmiņos, nav svarīgi. Svarīgi, ka viņš izkāpa un šoferis to redzēja. Autobuss pastāvēja kādas trīs minūtes, tad šoferis aiztaisīja durvis, un mēs aizbraucām. Kas notika ar pasažieri, nezinu. Tomēr šofera rīcība šķita tik pārliecinoša, it kā viņam viss būtu skaidrs – aizgāja un atpakaļ nenāks.

Otrs gadījums, kas lika aizdomāties, bija kādā autobusu pieturā pilsētā. Situāciju vēroju no malas. Autobusa šoferis, labi redzēdams, ka kāda vecāka sieviete aizelsusies centās tikt autobusā un bija no tā rokas stiepiena attālumā, aizvēra spēkrata durvis un uzsāka kustību. Bija žēl noskatīties, kā kundzīte centās skriet līdzi autobusam, klauvēdamās pie tā sāniem, tomēr šoferis palielināja ātrumu, un auto devās prom. Iedomājos – ja nu sievietei, kas bija pensijas gados, vajadzēja paspēt uz kāda novada attālāku nostūri, kur autobuss kursē tikai reizi vai divas dienā? Viss kaut kas taču var gadīties.

Iepriecina, ka starp iedzīvotājiem nav vienaldzīgo kā Liepājas gadījumā. Iespējams, runāšana par tiem publiski veicinās sabiedrības līdzatbildību. Arvien vairāk cilvēkiem būs drosme aizstāvēt vājāko, arī man.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi