Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Svarīgi atjaunot vēsturisko patiesību

Jānis Gabrāns
07:10
04.06.2018
25

Šajā gadā Latvijā par svētkiem, svinamajām dienām runāts daudz, tagad jauna iniciatīva izskanējusi arī no cēsniekiem. Cēsu novada pašvaldība 22.jūnijā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz unikālu kauju rekonstrukcijas, militārās tehnikas demonstrēšanas un izglītošanas pasākumu – Latvijas Uzvaras dienu.

Pasākums izvirza sabiedrībai un Latvijas militārajai vēsturei būtisku jautājumu: “Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?” Par to minētajā datumā, piesaistot vēsturniekus, pasniedzējus un sabiedriskās domas līderus, notiks publiska diskusija Cēsu Pils parkā.

Cēsnieks Renārs Spro­ģis, kurš iedibinājis svecīšu iedegšanas tradīciju Pils parkā Lāčplēša dienā, kā arī pērn inici­ēja Cēsu kauju rekonstrukcijas pasākumu Pirtsupītes gravā, norāda, ka šī diena – 22.jūnijs – joprojām ir nepatiesi piemirsta, tāpēc ir laiks to atkal celt godā.

“Ir svarīgi atgriezt vēsturisko patiesību,” uzskata R. Sproģis. “Tieši Cēsu kaujas bija izšķirošais pagrieziena punkts Latvijas Brī­vības cīņās. Šī diena noteikti pelnījusi svētku dienas statusu. Cen­šos izlasīt visu, kas rakstīts par šo laiku, lai labāk izprastu Brīvības cīņu būtību. Interesan­tas likās kāda Igaunijas karavadoņa atmiņas, ko viņš raksta kādu laiku pēc Cēsu kaujām. Viņš norāda, ka latvieši protot svinēt 22.jūniju, igauņiem būtu, ko pamācīties. Diem­žēl tagad viss ir otrādi, Igaunijā 23.jūnijā svin Uzvaras dienu par godu izšķirošajai Brīvības cīņu kaujai 1919.gada jūnijā pie Cē­sīm. Vi­ņiem tā ir oficiāla brīvdiena, taču mums 22.jūnijs ir tikai ķeksītis kalendārā.”

Tiešām, līdz pat Ulmaņa apvērsumam 22.jūnijs Latvijā tika atzīmēts visās karaspēka daļās ar svinīgajiem pasākumiem, bet pēc tam Kārlis Ulmanis pieņēma lēmumu, ka Cēsu kaujas no vēstures lēnām jāizdzēš. Pēc pieciem gadiem par tām vairs bijis tikai viens teikums, proti, ka 19.jūnijā sākās tā saucamās Cēsu kaujas.

Brīvības cīņu vēstures pētnieks, rezerves pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš sarunā ar “Druvu” pirms kāda laika to skaidroja ar apstākli, ka Cēsu kaujās nepiedalījās Ulmaņa līdzgaitnieki, ģenerāļi un citi viņam pietuvināti cilvēki, tāpēc tika darīts viss, lai šo kauju nozīmi iespējami mazinātu. Līdz pat šim brīdim tradīciju nav izdevies atdzīvināt.

Ē. Krieviņš vienmēr uzskatījis, ka Cēsu kauju nozīme nav novērtēta, tāpēc par to jārunā iespējami plašāk. Bū­tisks arī fakts, ka Vā­cija pēc Cēsu kaujām bija spiesta parakstīt kapitulācijas līguma aktu, tāpēc uzskata, ka tikai pēc Cēsu kaujām de iure beidzās Pirmais pasaules karš.

Arī R. Sproģis ir pārliecināts, ka par šo vēstures posmu jārunā iespējami plašāk, lai mūsdienu paaudzēm izstāstītu to, kādēļ šodien varam nākt kopā savā valstī, runāt latviski, svinēt Latvijas svētkus: “Ja negodāsim savu vēsturi, savas militārās uzvaras, riskējam kļūt par tautu bez mugurkaula. Pie­ļauju, ka ideja – svinēt Latvijas Uzvaras dienu – izraisīs daudz diskusiju, būs argumenti par un pret, būs jautājumi. Jāsāk diskusija sabiedrībā, un caur to radīsies arī izpratne. Ar interesi gaidu, kāda izvērtīsies 22. jūnijā ieplānotā diskusija par šo tēmu.”

Norādot uz bieži dzirdēto argumentu, ka ir taču 11.novembris, kāpēc vēl vajag kādu dienu, R. Sproģis uzsver: “Vajadzētu skaidri saprast, ja nebūtu uzvaras Cēsu kaujās, nebūtu 11.novembra. Tur­klāt novembrī nesvinam uzvaru, tā ir piemiņas diena, kurā go­dinām Brīvības cīņās kritušos, kas arī ļoti svarīgi, bet mums vajadzētu svinēt tieši uzvaru, kas noveda līdz savai valstij! Cēsu kaujas bija lūzuma punkts visā Brīvības cīņu vēsturē, mums tā ir visīstākā Uzvaras diena. Nebūtu Cēsu kaujās latvieši, igauņi uzvarējuši, grūti pateikt, kā viss būtu beidzies. Iespējams, nekādas neatkarīgas Latvijas nebūtu, mēs varbūt būtu Vācijas sastāvdaļa. Nesaprotu, kāpēc igauņi svin šos svētkus, kāpēc viņi novērtē šo dienu, bet mēs joprojām esam kūtri un inerti.”

Vārdu savienojums “Uzvaras diena” daļai sabiedrības saistās ar 9.maiju, ar tradīcijām Rīgā, Uz­varas parkā, un šis notikums nav ar pozitīvu piegaršu. R. Sproģis stāsta, ka Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere to ierosinājusi dēvēt pat Latvijas Uzvaras dienu, un tas būtu ļoti pieņemams formulējums. Bet kā panākt, lai šī diena kļūtu par visas Latvijas notikumu?

“Vajadzīga politiskā griba. Ne­viena sabiedriskā grupa nevarēs to iniciēt, lai Latvijas Uzvaras diena būtu svētki visā valstī, nevis tikai jauns nosaukums Cēsu kauju atceres dienai,” saka R. Sproģis.

Nenoliedzot šo svētku nepieciešamību, Cēsu kauju nozīmi, bažas, vai svētki nepazudīs Jāņu gaisotnē? “Mums vispirms jāmācās svinēt valstij nozīmīgus svētkus, kas tā arī līdz šim nav izdevies. Mēs protam pieminēt, bet jāiemācās arī svinēt! Kāpēc mēs nevarētu atzīmēt Latvijas Uzvaras dienu, ne jau dzerot alu, bet tiešām svinot šī jēdziena pozitīvākajā nozīmē. 22.jūnijā valstī kopīgi nosvinam uzvaru, bet nākamajā dienā ļaujamies Līgo svētku burvībai,” saka R. Sproģis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi