![Ugunsgr Rauna 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/06/ugunsgr-rauna-1-scaled.jpg)
Naktī uz 12. jūniju lietus un pērkons šķērsoja lielāko daļu Vidzemes. Vējš lauza un gāza kokus, spēcīgas lietusgāzes skaloja ceļus un tīrumus. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Priekuļos sasniedza pat 49,4 mm, bet Zosēnos – 37,6 mm.
Pāris stundās vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas. Daudzviet bijusi arī krusa. Latvijā kopumā reģistrēts aptuveni 25 tūkstoši zibens šautru. Iepriekš līdzīgas intensitātes zibeņošana Latvijā bija 2017.gada augustā.
Raunas pagasta “Kaugaros” nodega saimniecības ēka 450m2 platībā. Ugunsnelaimi pulksten 23.07 izraisīja zibens spēriens.
“Biju atlaidies gultā, dators uz krūtīm, austiņās kaut ko klausījos. Pēkšņi sajutu spēcīgu elektrības sitienu, uzreiz biju augšā, skatījos pa logu. Mājai ir biezas sienas, bet spēriens bija tik skaļš, ka likās, visi logi ir vaļā. Garāžā, kur sievas mašīna, bija redzama sarkana uguns. Mašīnu paguvu izbraukt,” stāsta saimnieks Aldis Valters un turpina: “Ugunsdzēsēji drīz vien bija klāt. Piecas mašīnas. Atbrauca arī ātrā palīdzība, policija. Labi, ka dīķi apkārt, ūdens blakus. No viena metru nosūknēja. Zibens aizdedzināto jau nevar nodzēst. Te varēja domāt tikai par uguns lokalizēšanu.”
Saimnieks atzīst, ka sākumā palaimējies, jo vējš nepūta uz mājas pusi, kas atrodas vien desmit metru no šķūņa. Bijis brīdis, kad neko nevarēja redzēt – apkārt tvaiki un lietus gāž, bet uguns mazumā neiet. Kaimiņi jau pa gabalu debesīs redzēja sarkanu uguns stabu koku augstumā. Šīferis dedzis sprakšķot, troksnis bija liels. Tad bijis vēl viens spēcīgs spēriens, tāds trieciens, ka pagalmā vīrus gandrīz nogrūda uz ceļiem.
Ugunsdzēsēji strādāja četras stundas. Vakar pusdienlaikā pa krāsmatām, nesaprotot, kas noticis, samulsuši staigāja Mincene un Slīpais, jo šķūnis bija abu kaķu iecienīta vieta. Pērnpavasar stārķu pāris uz elektrības balsta pie mājas ierīkoja ligzdu, šovasar izšķīlušies trīs putnēni. Stārķi par notiekošo neuztraucās. Aldis vērtē, ka zibens spēris tieši mašīnā, kurai blakus atradās elektrības skapis.
Aldis Valters rāda vecās kļavas celmu, ko pirms dažiem gadiem nozāģēja, jo kļuva nedroša. Pirms gadiem septiņiem arī tajā iespēra zibens. Pats saimnieks tobrīd bija darbnīcā, kas atrodas dažus desmitus metru no mājas. “Elektrības izlāde bija tik spēcīga, ka dzelži spīdēja. Kāds garāmbraucējs bija redzējis sarkanu kupolu pāri pagalmam. “Kaugari” atrodas enerģētiskā vietā, te ir ģeoloģiskais lūzums. Zibens laikā pagalmā labāk nerādīties,” pastāsta saimnieks.
Aldis atceras ticējumu, ka vietās, kur dzīvo bezdelīgas, nekas nedegs. Viņa darbnīcā nevar saskaitīt, cik bezdelīgām ir ligzdas. Putni grib mājvietas ierīkot arī pie mājas, taču šķūnī tās nekad nav redzētas.
Nodegušais šķūnis bija kapitāla ēka, tur kādreiz bijis stallis un šķūnis, tagad šķūnis, garāža, malkas šķūnis. “Tā kā ar saimniekošanu nenodarbojamies, šķūnis bija tukšs, vien kādas nevajadzīgas lietas noliktas. Zaudējumu nav, tagad tikai darbs novākt, arī jāuzceļ garāža un malkas šķūnis,” lietišķi vērtē A. Valters un piebilst, ka vakar daudzi zvanījuši, piedāvājuši nākt talkā novākt gruvešus, piedāvājuši arī kokmateriālus.
“Jāatstāj akmens mūri, mūsdienīgais, pēdējos gadu desmitos piebūvētais, jānovāc. Tur var kaut ko iestādīt,” A.Valters jau domā, kāda izskatīsies vecā šķūņa vieta
“Dzīvē pats esmu piedalījies uguns dzēšanā. Arī Slīterē, kad 90.gados mežs dega trīs tūkstoši hektāros. Par uguni man nav šoka, bet zibens, tas ir kas cits. Kāpēc spēra mašīnā, turpat blakus ir lieli koki – liepa, egle, bērzs -, kāpēc nespēra tur?”pārdomās dalās raunēnietis un atzīst, ka noteikti ir vērts padomāt par zibens novedēju.
Ugunsgrēku “Kaugaros” dzēsa 18 ugunsdzēsēji glābēji no Smiltenes, Jaunpiebalgas, Valmieras un Cēsīm, kuriem izdevās no uguns nosargāt 10 metrus attālumā esošo dzīvojamo māju.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādei no otrdienas rīta līdz trešdienas rītam kopumā nācās braukt dzēst deviņus ugunsgrēkus, no kuriem, visticamāk, seši izcēlušies zibens izlādes dēļ, divi no tiem bija Cēsu daļas teritorijā. Lielākais, protams, bija Raunā, bet Pārgaujas novadā aizdegās elektrolīnijas balsts.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa saka, ka dienests min tikai iespējamo ugunsgrēka iemeslu, konkrēto nosaka Valsts policija izmeklēšanas procesā, bet šoreiz bijis skaidri redzams, ka pie vainas bijis zibens: “Ik pa laikam zibens izlāde tiek reģistrēta kā iespējamais ugunsgrēka iemesls, bet tik lielā skaitā kā šoreiz sen nav bijis. Biežāk negaisā lauž kokus, bet tik daudz aizdegšanās gadījumi nav fiksēti. Šoreiz zibens plosījās pamatīgi.”
Lielais vējš, visticamāk, bija par iemeslu negadījumam Jaunpiebalgas novadā, kur koks uzkrita uz dzīvojamā vagoniņa, iespiežot tajā cilvēkus. S. Vējiņa informē, ka vēl pirms VUGD ierašanās viens cilvēks no treilera izkļuva pats, bet otru, izmantojot hidrauliskos instrumentus un augstspiediena spilvenu, ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja. Abi cietušie nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Vidzemē diennaktī pavisam tika saņemti 25 izsaukumi – deviņi uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 glābšanas darbiem, lielākoties novākt kokus, kas nokrituši uz ceļa, viens no tiem arī Līgatnes pagastā. Viens izsaukums bija maldinājums. Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji saņēma sešus izsaukumus, divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem.
Parasti šādi negaisi nodara plašus postījumus arī elektroapgādē, bet šoreiz tā nav noticis. Uzņēmuma “Sadales tīkls” preses sekretāre Tatjana Smirnova skaidro, ka, pateicoties elektrotīkla atjaunošanai un modernizācijai, kā arī elektrolīniju trašu tīrīšanai, nopietni elektroapgādes traucējumi klientiem Cēsu novadā netika izraisīti: “Otrdien un naktī uz trešdienu Cēsu novadā reģistrēti tikai trīs īslaicīgi traucējumi vidējā sprieguma elektrotīklā, kas ietekmēja klientu elektroapgādi. Viens reģistrēts apakšstacijā “Cēsis”, kur negaisa laikā plkst. 00.05 uz deviņām sekundēm elektroapgādes traucējums bija 1251 klientiem, trīs minūtes vēlāk arī uz deviņām sekundēm elektroapgādes traucējumi reģistrēti Lodes apkaimē, bet plkst. 00.27 elektroapgādes traucējums uz 10 sekundēm reģistrēts apakšstacijā “Ieriķi”. Īslaicīgi elektroenerģijas pārtraukumi iespējami dažādu ārēju apstākļu dēļ, piemēram, putni ielido vados, vēja nolauzti koki krīt uz elektrolīnijām, spēcīgā vēja nesti un elektrolīnijā aizķērušies koku zari.”
Parasti lielas lietavas nodara postījumus arī ceļu remontu objektos. Mūsu pusē lielākais objekts ir Vidzemes šoseja pie Bērzkroga. Igaunijas ceļu būves uzņēmuma AS “TREV-2 Grupp” darbu vadītājs Sandis Zvidriņš stāsta, ka lietusgāzes nav neko izpostījušas. “Pusnaktī biju objektā, likās, ka visu aizskalos, jo lietusgāze bija pamatīga. Braucot pa šoseju, neko neredzēju, priekšā balta ūdens siena. No rīta izrādījās, ka postījumu nav, nav pat ceļa zīmes izskalotas,” pastāsta S.Zvidriņš un uzsver, ka ar laikapstākļiem šajā nozarē vienmēr jārēķinās.
Komentāri