Depozītsistēma izlietotajam dzērienu iepakojumam – šie vārdi jau vairākus gadus skan gan medijos, gan valsts varas gaiteņos. Šķita, nule līkloči būs izstaigāti, pirms dažiem mēnešiem to atbalstīja pat dzērienu ražotāju pārstāvošās organizācijas. Bija cerība, ka drīz sistēma, kas nodrošina, ka iztukšoto plastmasas pudeli var atdot atpakaļ un saņemt par to kādu nelielu samaksu, tiks ieviesta, ka Latvija kļūs tīrāka, ka tukšu plastmasas pudeli mētājamies parkā, skvērā, mežā varēs redzēt retāk. Tad publiski ierunājās Lielās talkas organizētāja Vita Jaunzeme. Ierunājās saprātīgi – iecerētā depozītsistēma pieņems ļoti šauru taras segmentu, tā neatrisinās vides problēmas. Taras savākšanas depozīts jāveido, bet daudz mūsdienīgāks un plašāks, jāsavāc ne tikai dzēriena izlietotais iepakojums, bet visa plastmasa. Lai to panāktu, jānodrošina plastmasas iepirkšana, bet sistēmas ieviešanā jāpiedalās visiem iepakojuma ražotājiem un radītājiem.
Nezinu, vai V.Jaunzemes publiskā uzstāšanās bija sākums vai tikai spējais grūdiens, lai ar līdzīgu domu klajā nāktu vairākas sabiedriskās organizācijas. Nupat ar memorandu par paplašinātas depozīta sistēmas nepieciešamību klajā nākusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības klubs, Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Iepakojuma asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija.
Memoranda dalībnieki vienojušies par principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot depozīta sistēmu. Viens no tiem – jānodrošina nododamā iepakojuma daudzveidība, lai sekmētu dažāda iepakojuma savākšanu un pārstrādi, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c., ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem. Par svarīgu arī atzīta sistēmas ieviešanas un darbības ekonomiskā pamatotība, svarīgi sabalansēt iesaistīto pušu ieguldījumus un sabiedrības ieguvumus. Tāpat uzsvērts, ka depozīta sistēmas veidotājs un operators jāizvēlas atklātā konkursā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un procesu caurskatāmību, lai rastu saimnieciski labāko risinājumu. Memoranda pamatnostādnēs runāts arī par to, ka jārada stimuli iedzīvotāju paradumu maiņai, nodrošinot patērētājam šķirošanas punktu pieejamību un dodot ekonomisku stimulu šķirot atkritumus.
Memorands pavēra ceļu turpmākajai diskusijai. Piena produktu ražotāju pārstāvošā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība jau paudusi, ka neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un iestājas pret paplašināto depozīta sistēmu. Pienrūpnieku organizācija norāda, ka šādas sistēmas izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma, jo piena produkti atšķirībā no pārējiem dzērieniem, ko iekļauj depozīta sistēmā, daudz ātrāk bojājas, tie ir biezi šķidrumi, kā arī to atliekas saglabājas iepakojumos. Šādu iepakojumu uzglabāšana mājsaimniecībās, lai tos vēlāk nogādātu uz pieņemšanas punktiem, iedzīvotājiem nav ērta – jārēķinās ar nepatīkamu aromātu un iespēju, ka ātri parādīsies pelējums. Piensaimnieki arī uzsver, ka piena produktu iepakojumu mazgāšana nav lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa, kā arī ūdens patēriņš rada liekas izmaksas un padara šo ideju neizdevīgu patērētājiem. Iepakojumu pieņemšana “radītu higiēnas riskus arī mazumtirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti, kā arī problemātiska būtu taras pieņemšanas automātu pielāgošana, prasot nesamērīgas investīcijas papildu funkciju ieviešanai un aizkavējot sistēmas ieviešanu kopumā”, vērtējis Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvis Jānis Šolks. Viņš gan nenoliedz taras depozītsistēmas nepieciešamību, bet uzsver, ka nevienā valstī tajās nesavāc piena produktu iepakojumu.
Politiskās kaislības ap Valsts prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanām aizēnojušas šo ilgi apspriesto iztukšoto iepakojumu savākšanas nepieciešamību, kas nav tikai Latvijas, bet pasaules kopējo problēmu mozaīkas gabaliņš. Tomēr tas nav atliekams jautājums. Par to jārunā tūlīt. Turklāt ne tikai jārunā, beidzot arī jārīkojas. Varbūt ir vērts pakāpties kādu soli atpakaļ no tā, kas jau saplānots, un paskatīties uz risinājumiem plašāk. Vien baidos, ka neatkāpjamies tik tālu, ka viss ceļš jāsāk no gala.
Komentāri