Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Tikšanās 6000. – tikai savējiem

Druva
00:00
03.11.2006
13

Laika skaitīšana ir populārs veids, kā piestāt, ielūkoties un novērtēt pagātni. Arī izjust to, kas bijis, kas izdevies. Sabiedrība vienojas Vecā gada pavadīšanā, ģimene – dzimšanas dienās un svētkos, kolēģi un skolasbiedri darba vietas un mācību iestādes gadskārtās.

Pirms 15 gadiem dibinātā un atjaunotā Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija ir radījusi virkni tradīciju, kā laika ritumu apstādināt, lai novērtētu sasniegto. Nu aizsākta jauna tradīcija, ko rosinājis laikrādis – ielas pulksteņa uzstādīšana pie ģimnāzijas, kas ik dienu rāda ne vien stundas, bet arī pavadītās dienas Draudzīgā aicinājuma skolas zīmē kopš vēsturiskā 1990. gada 24. maija.

Skaitīšana ir matemātiķu vājība, un šī aizraušanās pilnībā piemīt ģimnāzijas pirmajam direktoram Jānim Endelem. Viņš, pamanījis ģimnāzijas vēsturē apaļā skaitļa – 6000. dienas tuvošanos, rosināja kolēģus šo faktu atzīmēt, sapulcinot tagadējos un bijušos darbiniekus un pedagogus uz pēcpusdienu savējiem. Aicinājumu saņēma tie, kuri vismaz divus mācību gadus zināšanas un enerģiju veltījuši darbam ģimnāzijā. Vairums aicinājumam atsaucās, neslēpjot, ka darbu ģimnāzijā atceras ar prieku, lepnumu un reizēm arī nostalģiju.

”Ja skolotāja darbā kumoss nebūtu tik rūgts, varētu strādāt skolā, bet tagad šķiet, ka to varēšu atļauties tikai, kad būs nopelnīta pensija,” tik-pat kā mīlestībā skolai atzinās uzņēmējs Valdis Nītiņš, kurš, būdams ģeogrāfijas skolotājs, savulaik izpelnījās skolēnu cieņu un apbrīnu, saņēma audzēkņu piešķirto balvu – Pūci.

”Diez vai skola tagad spētu strādāt tādā radošā pacēlumā un nemitīgos meklējumos, kā tas bija pirmsākumos,” vērtēja uzņēmējs Andis Kazaks, kādreiz skolas direktora vietnieks, atceroties ģimnāzijas ienākšanu Pūces ielā, kad logos gaisma un rosība nebeidzās līdz pat 11 vakarā. ”Tas bija laiks, kad skolās ienāca izvēles tiesības – priekšmetos, sabiedriskā dzīvē – laiks, kas prasīja no skolotājiem spēku un uzņēmību. Skolēni apjauta, kas ir tiesības, un tās arī pieprasīja.

”Katrs varēja būt par to, ko gribēja. Kā pedagogiem, tā skolēniem bija lielas pašnoteikšanās tiesības. Skola vadījās pēc tā, ka bērniem jāļauj izpausties, nozīme bija arī tam, ka skolas direktors lielu laika daļu pavadīja Saeimā, deputāta amatā,” atcerējās Daiga Rubene, tagad pašvaldības darbiniece, kuru audzēkņi novērtēja kā aizrautīgu ģeogrāfijas skolotāju.

”Brīžiem jūtos kā izredzēta,” kolēģiem atklāja pašvaldības darbiniece Dace Baltiņa, atceroties darbību skolēnu audzināšanā un radošajās izpausmēs, vēstures mācīšanā. Pedagoģes talantu skolēni novērtēja, piešķirot skolas lielāko apbalvojumu – Pūci. ”Biju gan emocionāla, gan revolucionāra skolotāja,” sevi raksturoja D.Baltiņa, atsaucot atmiņā arī grūtākos brīžus skolā, kas reizēm likuši sadegt. ”Zēni klasē bija apgāzuši skapi. Būtu tagad darbā ar pieaugušajiem tik viegli atrisināmas problēmas!”

Starp viesiem bija arhitekti Aldis un Elita Poļi, kuri 90. gadu sākumā, dižo pārmaiņu laikos, Jāņa Endeles aicināti, ģimnāzijā īstenojuši arhitektoniskas un telpiskas idejas. Uz vakara vadītāju Maijas Sīles un Viktorijas Sīviņas jautājumu, kā ģimnāzijas ēkas pārbūvē rasti tik netradicionāli risinājumi, A. Polis vērtēja: ”Vecajā virtuves skurstenī kamīns, sarīkojumu zālei šķību logu rāmju rinda – sauciet to par jaunības maksimālismu un ekspresiju tā laika nabadzības apstākļos.”

Vakara nagla bija Maijas Sīles veidotā video arhīva retrospekcija. Uz ekrāna pazibēja mirkļi un sejas, tie raisīja virkni asociāciju, pārdomu. Jānis Endele un Draudzīgā aicinājuma fonda valde skolotājiem, kas ģimnāzijā nostrādājuši visas 6000 dienas, pasniedza cieņas apliecinājumu – piemiņas medaļu ar iegra- vētu vārdu. To saņēma Maija Sīle, Laima Pērkone, Ārija Vilkaste, Viktorija Sīviņa, Oskars Gailītis, Vita Zirnīte, Silvija Samsone un Arnis Andersons.

Pacilātību un piepildījumu raisīja kopdziedāšana no vietējā dziesmu krājuma ”Mūsu laika dziesmas” – tautā populāras melodijas ar oriģināliem vārdiem, savējiem saprotamiem zemtekstiem. Dziesmas radījis un izpildīja Arnis Andersons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
4

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi