Jaunpiebalgas pašvaldība turpina īstenot vērienīgu ieceri – vidusskolas sporta kompleksu ar piebūvi mācību kabinetiem. Nule sākusies otrās kārtas celtniecība. Būvbedre ēkai, kas savienos sporta zāli ar mācību korpusu, nu jau ir izrakta. Vēl pagājušajā gadā, kad halle tika nodota lietotājiem, bija cerība, bet nebija pārliecība, ka savienojošo daļu izdosies uzcelt. Vai būs valsts finansējums? Tikai šoruden kļuva skaidrs, ka valsts investīciju nauda Jaunpiebalgai būs un darbs var sākties.
– Savienojuma ēka ļaus bērniem un pedagogiem no mācību korpusa aiziet uz sporta zāli cauri telpām, nebūs jāģērbjas, jāiet pa āru. Taču tas ir tikai viens ieguvums. Svarīgi, ka skola saņems fizikas, ķīmijas un darbmācības kabinetus, kas būs šajā savienojošajā daļā. To būvniecība ir sarežģītāka nekā parastu klašu telpu celtniecība, nepieciešamas īpašas ventilācijas sistēmas un citi labiekārtojumi, – skaidro pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.
Būvdarbus veic SIA “CelTik”, Cēsu uzņēmums, kurš ieguva pasūtījumu konkursa kārtībā. Firmai ir mācību iestāžu būvēšanas pieredze, uzņēmums cēlis bērnudārzu Cēsīs, Sērmūkšu pamatskolu, būvē Raunas sākumskolu.
Projekta vadītājs, būvuzraugs, pasūtītājs – pašvaldība – un celtnieki uz iknedēļās plānošanu objektā tikušies otro reizi. Aizvadītajā nedēļā svarīgākais jautājums nebija vis nu-le uzsāktie celtniecības darbi, jo tie rit atbilstoši projektam un sarežģījumus nerada, bet drošība.
– Būvēt starp diviem objektiem, kuros diendienā uzturas bērni, protams, nav vienkārši. Taču mums ir pieredze, esam jau būvējuši biezi apdzīvotās vietās, – sacīja “CelTik” darbu vadītājs Deniss Dergunovs.
Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka skolas direktora vietniekam saimnieciskajā darbā Eduardam Vīķelim par drošības noteikumiem jāinstruē skolotāji un citi skolā strādājošie, ar noteikumiem jāiepazīstina bērni.
Firma visus iespējamos drošības pasākumus veikusi. Būvmateriālu kravas tiek izkrautas īpaši nožogotā teritorijā. Autotransports skolas teritorijā drīkst pārvietoties tikai ar ātrumu pieci kilometri stundā. Transporta kustību un kravu izkraušanu uzrauga īpaši šim nolūkam algots cilvēks. Ap objektu ierīkots nožogojums, apvilkta norobežojoša lente, kas norāda, ka nedrīkst tuvoties vārtiem, kuri ved uz būvvietu. Izvietotas norādes, kas informē, ka celtniecības teritorijā nedrīkst ieiet nepiederošas personas. Taču bērni ir bērni, bieži interese ir lielāka par aizliegumu, tādēļ L.Šāvējs vēlreiz uzsvēra, kā jāpārbauda, vai žogs blīvi norobežo būvvietu, vai mazie neatradīs kādu spraugu.
Acīmredzot izpratni varētu sagaidīt arī no skolēnu vecākiem. Viņiem vajadzētu uzņemties atbildību un izskaidrot savām atvasēm uzvedības nosacījumus. Labi būtu, ja pastāstītu, lai nenovāc pie objekta izvietotās brīdinošās norādes. Celtnieki vienu rītu tās izliek, bet otrajā norāžu jau nav. Kam gan tās vajadzīgas?
Projekta vadītājs Juris Bērziņš darba sanāksmē izteica domu, ka skolēniem vajadzētu dot iespēju organizēti iepazīties ar būvdarbiem, rīkojot ekskursijas. Jo visi taču gribēs paskatīties, kas top līdzās viņu skolai. Ziņkāre ir dabiska. Lai tā nebūtu jāapmierina nelegāli, radot bīstamas situācijas sev un strādniekiem, labāk dot iespēju apskatīt celtniecības darbus organizēti. Protams, šobrīd ekskursijas rīkot par agru. To varētu darīt tad, kad jau sāks veidoties jaunās ēkas aprises. Šāda iespēja bērniem bija sporta zāles būvēšanas laikā un viņi to darīja ar interesi.
Otrās kārtas būvniecība izmaksās 416 tūkstošus latu. Pašreiz no valsts budžeta saņemti 57 tūkstoši. Atlikušo daļu pašvaldība cer saņemt nākamā gada budžeta ietvaros.
Komentāri