Ne vienmēr strādājošie izprot individuālās aizsardzības līdzekļu nepieciešamību darba vietās un ikdienā tos izmanto.
Kā “Druvai” pastāstīja Ziemeļvidzemes reģiona valsts darba inspekcijas Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā, šīgada pirmajā pusgadā reģistrēti septiņi, bet pērn kopā deviņi arodslimību gadījumi. Visvairāk arodslimību reģistrēts cilvēkiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas skaidrojams ar to, ka tikai pēc gadiem cilvēks sajūt darba gados iegūtās kaites.
“Darba aizsardzības likums paredz, ka darba devējam bez maksas ir jānodrošina darbinieki ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – austiņām, respiratoriem, sejas maskām, darba cimdiem, aizsargbrillēm un citiem. Bez tam darba devējam individuālie aizsardzības līdzekļi jāpērk ar CE marķējumu, kas apliecina produkta atbilstību ES direktīvu un harmonizēto standartu prasībām. Bieži tirgū parādās preces made in China, kas nebūt negarantē, ka aizsargās strādājošo no kaitīgajiem faktoriem,” stāsta valsts darba inspektore un turpina: “Ja darba devējs darbiniekus ir nodrošinājis ar individuālās aizsardzības līdzekļiem un no savas puses darījis visu, lai radītu drošu vidi darbiniekiem, Darba aizsardzības likums nosaka arī nodarbinātā pienākumus, kas paredz lietot kolektīvos, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē, ka ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekiem ir pienākumi, kuri jāpilda,” situāciju skaidro S. Jaunākā.
Valsts inspektore nenoliedz, ka bieži dzirdētas strādājošo atrunas, ka individuālās aizsardzības līdzekļi rada nekomfortablu sajūtu un traucē strādāt.
“Darba ņēmējam vairāk vajadzētu kontaktēties ar darba devēju. Bija gadījums, kad kādā uzņēmumā sievietei jautāju, kāpēc viņa darba laikā nelieto austiņas, jo visu dienu strādā lielā troksnī. Viņa man atbildēja, ka ausis svīstot. Bet darba aizsardzības noteikumos teikts, ka individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana nedrīkst radīt citus riskus. Piemēram, ja šajā gadījumā sieviete jūtas nekomfortabli ar austiņām, viņai darba devējam tas būtu jāziņo un jākonsultējas, lai darba devējs nopērk, piemēram, ausu ieliktņus. Kompromisi ir jāmeklē. Tāpat ar darba cimdiem. Ne visiem derēs XL izmēra cimdi. Ja darbiniekam ir maza roka, šādu lielu cimdu valkāšana var izraisīt kādu citu nelaimes gadījumu. Darba devēja pieejai jābūt individuālai pret katru darbinieku,” saka valsts darba inspektore S.Jaunākā.
Ministru kabineta noteikumos detalizēti izklāstīts, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādu darbu veikšanai. Kā piemēru var minēt, ka galvas aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti būvdarbi, darbs uz sastatnēm, metālapstrāde, metināšana, mežizstrādes darbi, pārtikas ražošana. Dzirdes aizsardzības līdzekļi – kokapstrāde, kompresoru apkalpošana, darbs ar metāla presēm vai to tuvumā, kā arī citos darbos, kur trokšņa līmenis pārsniedz pieļaujamās normas. Sejas un acu aizsardzības līdzekļi – kalšana, gravēšana, metināšana, virpošana, frēzēšana, lūžņu smalcināšana un aizvākšana. Kāju un pēdu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja darbs saistīts ar mežizstrādi vai motorzāģi, ēku karkasu montāžu, pamatu likšanu, ceļu būvi un remontiem, jumiķa darbos, sastatņu montāžā, betonēšanā. Elpošanas aizsardzības līdzekļi lietojami, ja darbs saistīts ar stikla vati vai azbestu, arī kokapstrādes darbos, kur daudz putekļu.
Rajona valsts darba inspektore atzīst, ka katru gadu situācija darbavietās arvien uzlabojas.
“Pēdējā laikā ir nedaudz labāk. Īpaši jaunie darbinieki to ievēro. Dažkārt problēmas sagādā pieredzējuši darbinieki, kuriem šķiet, ka viņi visu zina un nekas vairs notikt nevar,” saka S. Jaunākā.
Arī SIA CED “Katrīnkalns” ražošanas vadītājs Romualds Stašķevičs atzīst, ka ne vienmēr darbinieki ievēro prasības un lieto individuālās aizsardzības līdzekļus.
“Cilvēkam strādājot, bieži individuālās aizsardzības līdzekļi traucē, tādēļ veidojas problēmas. Sapulcēs daudz esam runājuši par arodsaslimšanām un nelaimes gadījumiem darbā. Šādās reizēs darbinieki māj ar galvu un atbild, ka saprot, kādēļ individuālās aizsardzības līdzekļi jālieto. Taču nereti, ieejot cehā, redzu, ka nav austiņu vai aizsargbriļļu. Uzņēmumam nepieciešamie individuālās aizsardzības līdzekļi ir iegādāti. Darbinieki tos ir saņēmuši un parakstījušies, bet to lietošana vēl nedaudz pieklibo,” saka R.Stašķevičs.
Ražošanas vadītājs atklāj, ka nereti nākas dzirdēt darbinieku atrunas par to, ka, piemēram, cehā nav tik liels troksnis, lai vienmēr būtu jālieto austiņas. Kāds atrunājas, ka viņam tās nepatīk vai traucē strādāt.
“Vai ir kādi piespiedu līdzekļi? Karātavu nav. Taču domāju, ka uz priekšdienām drakoniskāki līdzekļi būs jāpieņem. Vai atvilkumi no algas būs izeja? Domāju, tas nebūs motivējoši. Vai darbinieks sapratīs, kāpēc un par ko, nezinu,” domās dalās SIA CED “Katrīnkalns” ražošanas vadītājs.
Kokapstrādes operators Aldis Ziemelis atzina, ka ne vienmēr darba laikā sanāk lietot austiņas, bet cenšas to darīt pats un ierādīt arī jaunajiem darbiniekiem.
“Individuālās aizsardzības līdzekļus cenšos lietot. Apzinos, ka tas ir nepieciešams gan paša drošībai, gan veselībai. Jaunajiem strādniekiem vairāk cenšamies sekot līdzi un ievadīt darbā,” saka A. Ziemelis.
Komentāri