, Gaujas NP informācijas speciāliste
Tāpat kā vasaras saulgriežu naktī, arī Ziemsvētki ne tikai latviešiem ir burvestību un maģijas laiks.
Lietuviešiem Ziemassvētki ir svarīga diena laika vērošanai. Senču pamanītās meteoroloģiskās likumsakarības vēsta – ja balti Ziemassvētki, būs zaļas Lieldienas, un otrādi. Jāņem vērā, ka šis novērojums attiecināms uz astronomiskā pavasara saulstāvju laiku.
Igaunijā saimnieks vai saimniece veic vairākus mājas un citu ēku aizsardzības rituālus – logus aizsedz, lai ļaunums netiek iekšā, uz durvīm savelk krustus, lai raganas nenāk, baro mājlopus ar maizi, lai tie nākošajā gadā aug un vairojas.
Vairākas senās Ziemsvētku tradīcijas pārcēlušās uz Jaungadu, kas, pēc vēstures dokumentiem, Igaunijā tiek svinēts kopš 1691.gada. Laimes liešana no svina, zīlējot, kāds nu kuram būs nākošais gads. Jaunas meitas zīlē, vai nākošajā gadā apprecēsies, vērojot, no kuras graudu kaudzītes ēdīs gailis, vai kuru kaulu paņems suns. Savukārt, Jaungada rītā saime gaida – kas, ciemos nākot, pirmais pārkāps slieksni – vīrietis vai sieviete. Ja vīrietis – tad viss gads būs veiksmīgs, ja sieviete, tad gaidāma kāda nelaime.
Polijā Ziemsvētku nakts ir pārpilna ar maģiju – dzīvnieki runā un cilvēki zīlē nākotni. 24.decembris iezīmē jauna gada sākumu, tāpēc ir ticējums – kas notiek Ziemassvētkos, tas notiks visu gadu. Cerot, ka nākamos 12 mēnešus pavadīs veiksme, ikviens cenšas būt devīgs, laipns un aizmirst vecu ienaidu. Ja Ziemsvētku rītā pirmais pār slieksni kāps vīrietis, būs labs gads, ja sieviete, tad gads neveiksmīgs un kūtī dzimšot tikai telītes.
Lai gan mūsdienās senos ticējumus vairs neuztver tik nopietni, tomēr poļu meitenes zīlē precību laimi, Ziemassvētkos maļ magoņu sēkliņas, cerot ātri un veiksmīgi apprecēties. Savukārt, pēc svētku pusdienām meitenes dodas laukā un klausās, kurās mājās ries suņi, no tām braukšot precinieki. Cits ticējums vēsta, ka meitām uzmanīgi jāieklausās, ko runā kaimiņu sētās. Ja sadzirdēšot vārdu “iet”, tad tajā gadā precēšoties, ja dzirdēšot vārdu “sēdēt”, tad nekā, vēl pāris gadi jāpavada neprecētai. Lai noskaidrotu, kāds tad būs līgavainis, naktī jāiet ķert žoga mietiņi. Taisns, līks, zarains vai resns – tāds pēc simboliskās maģijas būšot arī nākamais vīrs. Ja vēlas noskaidrot līgavaiņa amatu, tad esot jāiet uz upmalu, mēģinot satvert kādu priekšmetu, kas guļ ūdenī. Ja tas izrādoties akmens, tad iecerētais būs mūrnieks, ja koka gabals, tad namdaris, ja metāla gabaliņš, tad kalējs, utt.
Ziemsvētku dienā mājas saimnieks un saimniece iet augļu dārzā. “Es tevi nocirtīšu!” saimnieks draud ābelei. “Necērt mani, es došu daudz ābolu!” tā atbild sieva un apsien ap stumbru salmu grīsti. Šis rituālais dialogs pie katra kociņa nodrošinot augļu dārza ražību nākamajā gadā.
Vecāki ļaudis līdz pat 6.janvārim vēro debesis, lai prognozētu gaidāmo laiku. Ticējumi par sniegu un zaļajām Lieldienām poļiem ir līdzīgi, kā citām kaimiņtautām. Ja Ziemassvētki zaļi un lietaini, tad Lieldienās olas ripinās pa sniegu. Saulaini svētki nozīmē jauku laiku visu nākamo gadu. Savukārt zvaigžņota nakts nozīmē, ka tajā gadā vistas dēs daudz olu.
Komentāri