Zivis gadu mijā var arī neēst, bet to zvīņas vajag likt pašu kabatās un dāvināt.
“Tie ticējumi ir tādi, ka zvīņas jāglabā. Ja dāvina maku, tad tajā zvīņām ir jābūt klāt. Ar visiem jau var tā nejaukties, bet radu lokā, paziņām vajag uzdāvināt, lai tic, ka priekšā labs gads. Paši viens otram zvīņas iedalām. Bagāti neesam, bet iztikuši gan. Bagāti jau tagad ir tikai miljonāri,” sacīja zemnieku saimniecības “Jaunkausuļi” saimnieks Aivars Mārtiņjēkabs, kura dīķos zivis jau saldi snauž, jo līdzko ūdens temperatūra esot zemāka par astoņiem grādiem, tās vairs nebarojas un pierimst, bet baseinos karpas bija pavisam mundras un sietā saskrēja viena pēc otras.
“Ziemā karpas netirgoju. Reiz mēģināju, tas ir ļoti smagi. Vajag ūdeni, bet viss salst. Pāris mēnešus rudenī gan cēsnieki manas zivis vien pērk un citas nemaz nevēlas, jo zina, ka vietējās,” lepojās Aivars, kurš zivis kopj, sargā un tirgo jau gadus četrdesmit. Saimnieks spriež, ka zivju ēdāji visvairāk tīko pēc prāva pirkuma, ja vien uz andeles galda parādoties tādas sešus, septiņus kilogramus smagas karpu mammas, tad tās esot uz izķeršanu.
“Tā laikam iegājies, ka, jo lielāka zivs, jo labāka. Karpas jau arī vienīgās tik ātri paaugas, kaut ļoti izvēlīga zivs. Tirgoju arī līņus, karūsas un kādu līdaku, bet mazāk,” saka saimnieks un priecājas, ka daba šoziem zivis saudzē.
“Pagājušajā gadā bija šausmīga ziema. Daudziem zivis izsmaka. Zivij vissāpīgākais brīdis ir kārtīgs ledus. Šogad viņām ļoti labi klājas un, tā kā ziema būs īsāka, tad gan jau labi būs tikušas galā. Karpas galu galā arī vasara ļoti lutināja. Karpai vajag siltu vasaru. Izauga labi. Gandrīz nevienu nenācās atsijāt. Visas bija lielas, smukas,” vērtēja Aivars Mārtiņjēkabs, sakot, ka pēdējos gados jau daudzi tīko pēc dīķa un savām zivtiņām, bet cilvēkiem zināšanu tomēr pietrūkstot.
“Rok mazu dīķīti un prasa, cik var izaudzēt. Bez barošanas no hektāra nevar iegūt vairāk kā 200, 300 kilogramus gadā. Pašu priekam jau ar zivīm reti ņemas. Daudzi mudina uz makšķerēšanu. Peļņas ziņā tas, varbūt, ir izdevīgāk, bet tur ir jāstāv klāt. Mēs jau pagaidām Latvijā esam tādi… Neviens jau pats nepateiks, cik izvilcis. Makšķerēs un pa kluso nesīs uz mašīnu. Kā klāt piestāvēsi? Kam tas vajadzīgs? Tāpēc nevienam makšķerēt neļauju, pat draugiem ne. Audzēju, pārdodu,” noteica saimnieks, kurš pārliecināts, ka zivīm pasaulē ir visvairāk ienaidnieku, tās garšo mazajam zivju dzenītim, citiem putniem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Saimnieks saka, ka neesot liels zivju ēdienu cienītājs, vienīgā, kas ejot pie sirds, esot žāvēta karpa, kaut saimnieces jau cepot arī folijā, liekot garšvielas, daudz ķiploku klāt. Un vēl saimnieks piebilda, ka viņam esot lielas aizdomas, ka ne tikai zirgi un govis, bet arī zivis gadu mijā runājot. Ko mazās peldētājas stāsta, Aivars tieši nezināja sacīt, bet izstāstīja kādu gadījumu no dzīves.
“Izraku trīs hektārus plašu dīķi, ielaidu divas karpu mammas, trīs tēvus. Domāju, vai vispār viena otru tur atradīs? Rudenī, kad dīķi nolaidu, dabūjām vienu tonnu un 200 kilogramus mazuļu. Tātad atrada viena otru, sapratās, runājās,” nosmēja zivju saimnieks, visiem vēlot veselīgu, laimīgu un turīgu Jauno gadu.
Komentāri