Nītaures pagasta “Lejas Suču” saimniece Aina Parandjuka pārliecināta, ka Cūkas gads nesīs veiksmi. Vai nu velti kūtī rukšķ vairāk nekā 40 cūciņas – lielas un mazas. Top atpūtas komplekss
Veiksme zemniecei tiešām vajadzīga. Nobeigumam tuvojas liels projekts – viesu nama “Ainskalns” būvniecība. Iecere vērienīga, vairākus simtus tūkstošus latu vērta. Saņemts arī atbalsts – 180 tūkstoši latu no Eiropas Savienības. Aina stāsta, ka fondu naudas “pēdējā vagonā” ielēkusi negaidīti. Sagatavojusi un iesniegusi projektu, neticot, ka tur kas iznāks. Kad uzzinājusi, ka tas atbalstīts, bijusi gan gandarīta, gan satraukusies. Liela nauda! Bet galā jātiek.
Aizvadītais gads biznesā nesis gan ieguvumus, gan pārbaudījumus. Viesu nama būvniecība iekavējusies. Lauku atbalsta dienests projekta termiņu pagarinājis līdz šī gada jūnija beigām. Taču viena no divām bankām, kas kreditē projektu, savā līgumā stingri pieturējusies pie norunātā datuma – 2006.gada jūnija. Turklāt mainījušies arī kredītiestādes īpašnieki. Jaunie nākuši ar jaunu politiku. Kreditēšanas peripetijas izstiepušās vairāku mēnešu garumā. Grūts bijis šis laiks, baidoties, ka divu gadu darbs, ieguldījumi un ķīlā liktie īpašumi pēkšņi var zust. Bet nu jau paspīdējusi gaisma tuneļa galā. Aizdevuma lietas pamazām risinās un nokārtojas.
“Ainskalns” būs vieta “ar šiku”, saka saimniece. Liela guļbaļķu ēka ar banketa zāli 80 vietām, semināra telpām, istabiņām.
– Viesu nams jau varētu strādāt uz Ziemassvētkiem, bet kreditēšanas sarežģījumu dēļ darbs kavējās. Pat mēbeles jau ir iegādātas. Izvēlējos dizaineru darinātas kvalitatīvas masīva koka, pazīstamo Talsu firmu “Žuburs A”. Ne tikai sabiedriskām telpām, bet arī viesnīcu numuriņiem, lai viss ir līmenī, – saka Aina.
Uzbūvēta jau ir pirts ēka ar saunu, banketa zāli 40 vietām, kamīnu, vairākām guļamtelpām. Tā gatava darbam. Ciemiņi jauno būvi novērtējuši un atzinuši esam par labu.
Jaunu veidolu iegūst “Ainskalns” apkārtne. Izrakti dīķi, izveidota pat saliņa, ko piedāvāt atpūtniekiem. Sākts iekārtot zālājus un apstādījumus. Labiekārtošanu pavasarī turpinās. Iecerēts ierīkot arī sporta laukumu.
– Piedāvājumam jābūt daudzpusīgam, lai cilvēkiem te ir ko darīt, lai varam uzņemt lielākas grupas, – vērtē saimniece. Sastopas lauksaimniecība ar tūrismu
Jaunajā viesu namā varēs arī paēst. Ne tikai maltīšu zāli, bet arī virtuvi saimniece grib aprīkot iespējami kvalitatīvi. Iekārtas pavāru darbam pasūtītas firmai “Vitrum”, kuras nosaukums jau apliecina augstu līmeni. Aina Parandjuka pēc profesijas ir pavāre un tirgotāja. Kaut sen šajā darbā nestrādā, zina, cik svarīgs ēdiena gatavošanai ir profesionāls aprīkojums.
Sarunās par virtuvi nokļūstam pie divu izraudzīto saimniekošanas virzienu – lauku tūrisms un lauksaimniecība – krustpunkta. Topošā viesu nama virtuve galdā cels galvenokārt pašu saimniecībā audzēto. Kūtī ir ne tikai cūkas. “Lejas Sucēs” tur piena lopus, mājputnus.
– Pašu audzētai produkcijai ir pavisam cita vērtība un garša. Ar to arī atšķirsimies no citiem. Cūkas nobarojam pa vecam, vārām putras, kartupeļus, nedodam moderno spēkbarību. Gaļai pavisam cita garša, -saimniece pauž ēdāju viedokli.
Kad visu nams sāks darboties, derēs gan pašu vistu olas, gan zosis un pīles cepetim, gan cūkgaļa. Droši vien arī piens. Un lieliski garšos “Lejas Suču” dārzeņi. Tos audzē ne tikai uz lauka, bet arī siltumnīcā. Uzcelta liela, plaša būve, kuru var saukt par ražošanas objektu. Aizvadītajā gadā bijusi lieliska tomātu un gurķu raža. Viss novāktais salikts burkās. Iekonservēti arī lauka dārzeņi. Ziemas krājumiem sagatavoti 1,5 tūkstoši litru konservu. Bijis iecerēts, ka tos izlietos viesu barošanai. Nu krājumiem jāmeklē cits izmantošana veids.
Produkcija tiek iegūta ar bioloģiskās saimniekošanas paņēmieniem. “Lejas Suces” ir otrā pārejas gada saimniecība. Piens, cūkgaļa, olas, augkopības produkcija drīz būs sertificēta. Ne vairāk, bet labāk
Līdztekus vērienīgajam projektam lauku tūrismā, tiek pilnveidota lauksaimnieciskā ražošana. Kūts, kas celta 80.gadu beigās, ir lopu piepildīta. Desmit sivēnmātes, sivēni un nobarojamās cūkas. Ir 32 liellopi, tajā skaita 17 slaucamās govis. Dzīvnieku skaits pēdējos gados palielinājies tā, ka tiek izmantots katrs lopu mītnes stūrītis. Nepieciešams to paplašināt. Piesaistīta Eiropas nauda. Tiks paplašināta kūts, lai tajā būtu vieta 50 liellopiem. Pārbūvēs cūku aizgaldus. Ierīkos piena vadu, lielāku piena dzesētāju. Ar Briseles finansējuma palīdzību arī ūdens apgādi.
Cūku ganāmpulku nav iecerēts īpaši palielināt, neplāno turēt vairāk par 15 vaisliniecēm. Gaļu ražo tikai pašu saimniecības vajadzībām. Daļu izmanto svaigu, daļu pārstrādā nelielā uzņēmumā, kur gatavo desas un žāvējumus mājas gaumē. Pieprasīti ir “Lejas Suču” sivēni. Reti kādu nākas aizvest uz tirgu, lielāko daļu nopērk pastāvīgie klienti.
Tā kā saimniekošana notiek ar bioloģiskām metodēm, arī lielāko daļu lopbarības turpinās ražot paši. Platībmaksājumi ļāvuši atjaunot tehnikas parku, nopirkt jaunu traktoru. Zemes netrūkst, saimniecībā ir apmēram 100 hektāru lauksaimniecībā lietderīgo platību. Pērn nepilnos 20 hektāros sēta labība. Šogad plāno lielāku sējplatību. Paši gatavo sienu, bet skābbarības rituļu sagatavošanai izmanto tehnikas pakalpojumus. Arī graudu novākšanai jāaicina talkā kombains. Tā kā labību apkaimē audzē aizvien mazāk, kombainu sāk trūkt. Aina patur prātā iespēju iegādāties savu graudu novācamo tehniku, kaut nelielas jaudas, bet tā, lai tā būtu pieejama tieši labākajā kulšanas laikā. Sāka ar 128. numuru
“Lejas Suces” ir Breša laika zemnieku saimniecība. Aina Parandjuka pat atceras apliecības numuru – 128. Māja iegādāta 80.gadu beigās. Uzcelta kūts. No kopsaimniecības nopirktas grūsnas teles. Kad piena cenas strauji kritās, piena lopkopība saruka. Vēlāk maksa par slaukumu sāka celties, ganāmpulku atkal papildināja. Cūkas tur kopš 1989. gada. Sākumā bijušas četras sivēnmātes, vēlāk to skaits pieaudzis, bet vairāk par desmit nekad nav bijušas.
Gadu gaitā palielinājušies zemes īpašumi. Patlaban saimniecībai pieder 204 hektāri. Pirms dažiem gadiem turpat Nītaurē iegādāts vēl viens īpašums – “Kalna Lielgalvji”. Šajā vietā tiek veidots atpūtas komplekss “Ainskalni”. Te uzcelta arī jauna dzīvojamā māja.
– Man ir divas meitas un trīs mazbērni. Gribu viņiem atstāt pamatu zem kājām. Sanita un Evita kopā ar vīriem un bērniem man palīdz daudz, bez viņiem galā netiktu. Jau te, “Lejas Sucēs” ir daudz ko darīt. Jāaprūpē ne tikai saimniecība. Mums ļoti patīk puķes. Tās jākopj, jāravē. Ir plaši zālāji, kas regulāri jāpļauj. Un lielu sakopšanu prasa “Ainskalni”. Gribu, lai ir sakoptība. Patīk, ja cilvēks strādā kulturāli. Nu, pašam taču vieglāk, ja uzturi ap sevi kārtību, – saka Aina.
Un viņas vārdus apliecina saimniecība, kas šī gada rudenīgajā ziemā neslēpj izkoptos zālājus un apstādījumus, dīķus un dīķīšus, labi aprūpētās ēkas.
Aizgājušais gads Ainai Parandjukai bijis grūts. Finansiālām problēmām pievienojušies smagi veselības sarežģījumi. Meitas un znoti nav bijuši tik tālu ievadīti biznesā, lai aizstātu māti lielajā projektā. Vienu brīdi šķitis, ka situācija ir bezcerīga.
-Taču es ne brīdi neticēju, ka ļaunā slimība mani var pieveikt. Esmu optimiste, ticu labajam,- saka Aina un saka ļoti paldies Cēsu slimnīcas ķirurģiskās nodaļas speciālistiem, ka tagad ir spara pilna.
“Lejas Suču” saimniece stāsta, ka pēc horoskopa ir Mežāzis. Kaut nav pārliecināta astroloģijas piekritēja, priecīga par ziņu, ka šis gads viņas zīmei soloties būt veiksmīgs. Un kā gan ne! Cūciņa taču apņemas atalgot visus, kas nebaidās no darba un ir gatavi rakt, rakt. Ainai Parandjukai neatņemt ne darba gribu, ne dzīvesprieku.
Komentāri