Cēsīs iepazīšanās tūrē šonedēļ ieradās Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas vadība un pedagogi.
Rīdzinieki sāka ar savas skolas 2006. gada absolventu diplomdarbu izstādes iekārtošanu Izstāžu namā un Cēsu apskati. Izstādes atklāšanā viesi pieņēma Cēsu mākslas skolas pedagogu aicinājumu iepazīties ar skolu. Diena noslēdzās Rīgas un Cēsu pedagogu sarunās par mākslas izglītības prestižu, mākslas skolu attīstību Latvijā, iespējām saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, prasmi veidot sakarus, arī starptautiskus.
“Latvijas nākotne ir dizaina un mākslas zināšanās un spējās, cilvēkos, kuri prot radīt oriģinālas idejas. Tādi ir Rīgas dizaina un mākslas skolas absolventi. Par jauniešu spējām var pārliecināties, redzot, cik viegli viņi iztur konkursus, kur vērtē mākslas kritērijus – var iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā un akadēmijās ārzemēs,” vērtēja Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas direktors Alvis Līdaks. “Dizaina mākslā šobrīd vērtīgākās ir asprātīgās idejas, jo īstenošanas iespējas ir ļoti lielas. Ja Eiropā, pēc mūsu novērojumiem, māksla kļuvusi racionālāka, tad latviešos nav zudusi radošā dzirksts.”
Skola regulāri rīko audzēkņu un pedagogu darbu izstādes Latvijā un ārzemēs, piedalās starptautiskās mesēs un biennālēs. Nesen rīdzinieki piedalījās starptautiskajā jauno dizaineru biennālē Francijā, kur patiesībā bija pulcējušies topošie mākslinieki, kuri jau ir studenti, taču vidusskolēnu veikums daudzējādā ziņā bija līdzvērtīgs.
Par iespējām studēt mākslas vidusskolā Rīgā interesējas ļoti daudzi, un Cēsu bērnu mākslas skolas absolventiem, kuri stājas šajā vidusskolā, jāiztur liels konkurss. Rīgas skolas vadība Cēsīs nevēlējās publiski atklāt konkursa lielumu, jo tas, viņuprāt, varētu atbaidīt potenciālos audzēkņus, kuri pelnījuši mācīties mākslu un konkursu var izturēt. Vienīgi Armands Jēkabsons, vides dizaina nodaļas vadītājs, atzina, ka vislielākais konkurss pēdējā laikā ir tieši šajā nodaļā.
“Lai gan par skolu ir ļoti liela interese, mēs nepārtraucam to reklamēt. Absolventu darbu izstādes ir viens no veidiem. Pērn pēc izstādes Jēkabpilī pēkšņi daudz skolēnu atnāca no šī rajona,” pastāstīja Jānis Brants, direktora vietnieks radošajā darbā.
Rīdzinieki, iepazinušies ar Cēsu skolas telpām, atzina, ka skolai izveidojusies sava aura, pedagogi ir pacietīgi un darbā ar bērniem radoši. No mazām dienām, no sākumklasēm bērnos tiek atraisīta mākslas izpratne, prieks par spēju domāt un radīt pašu rokām. “Mazākie bērni visu grib paveikt ātri un drīz ieraudzīt darba rezultātu, tāpēc jāpiedāvā dažādas grūtības uzdevumi,” ādas apstrādes klasē viesiem stāstīja skolotāja Emma Rassa. Mākslas vēsturi, kurā jākoncentrējas uz teorētisku zināšanu apguvi, skolotājas Ingas Miezītes vadībā skolēni apgūst priekšmetā “Mākslas valoda”. To, kā bērni izpratuši baroka laika stilu, ciemiņi redzēja klases izstādē, bērnu veidotajos spoguļu rāmjos.
Latvijas neatkarības gados nodibinājušās daudzas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Latvijā varētu būt ap 70. Priekuļos un pēc tam Cēsīs bērnu mākslas skolu nodibināja 80. gadu beigās. Pēc mākslas skolām ir pieprasījums, jo ģimenes gaida ne tikai mākslinieku izaugsmi, bet cer, ka skola bērnā radīs interesi un sapratni par mākslas pasauli, tādējādi bagātinot cilvēku arī tad, ja tiks izraudzīta no mākslas tāla profesija.
Rīgas un Cēsu pedagogi bija vienisprātis, ka arī pašvaldībās arvien vairāk saprot mākslas skolu iespēju nopietnību, ar izpratni uztver mākslas izglītību. Ne velti pašvaldības atbalsta šo skolu darbību. Mākslas vidusskolām valsts arī izvirza prasības, kas saistītas ar vidējās izglītības iegūšanu. Šo skolu beidzēji tāpat kā visi pārējie kārto centralizētos eksāmenus pamat priekšmetos. Labi rezultāti nepieciešami, lai varētu studēt augstskolās – ne tikai Mākslas akadēmijā, arī universitātēs. Mākslas vidusskolu beidzēji ar savu aktīvo pozīciju ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras dzīvē.
Komentāri