Skolu direktoru padome – šāda profesionāla savienība pastāv ikvienā rajonā. Taču padomes loma un darbība var atšķirties. Tas vērojams arī Vidzemē. Atšķirības nosaka direktoru vēlme veidot ciešākus profesionālus kontaktus, piemēram, dalīties pieredzē ar nesen direktora amatā nākušajiem. Atšķirības veido arī direktoru prasme sastrādāties ar institūcijām, galvenokārt rajona izglītības pārvaldi un Izglītības un zinātnes ministriju.
Cēsu rajona direktoru padomes priekšsēdētāja Dina Dombrovska no Drabešu internātpamatskolas, kolēģu ievēlēta, padomes vadību uzņēmusies otro reizi. Raksturojot Cēsu pedagogu darbības stilu, viņa saka: ” Mēs vienmēr cenšamies būt tādi sarunu partneri, lai mūs allaž uzklausītu un mēs būtu zinoši valsts izglītības procesa jaunumos, lai direktoru padomes ieteikumus uz-klausītu un mēs būtu pirmie, kas uzzina par lemto vai diskutēto Izglītības un zinātnes ministrijā, arī izglītības darbinieku arodbiedrībā.”
Neatņemami direktorus interesē jautājumi par pedagogu darba samaksu, tās paaugstināšanu. ”Augstu novērtējam to, ka rajona izglītības darbiniekus sarunu procesā pārstāv arodkomiteju priekšsēdētājs Modris Krieviņš. Viņš, būdams arodbiedrības darbības valsts līmenī, vienmēr zina jaunāko par arodbiedrības sarunām ar valdību un direktoru padomi, par to informē. Ja arodbiedrība un valdība diskutējusi par kādiem variantiem, tad izmantojam iespēju izteikt savu viedokli. Jūtams, ka mūsu domas tālākās diskusijās tiek ņemtas vērā. M.Krieviņš ilgus gadus veica valsts inspektora pienākumus, tāpēc labi pārzina situāciju rajona skolās, viņš uzticas skolu direktoru viedoklim un tāpēc sajūt mūsu atbalstu,” vērtē Dina Dombrovska. ”Direktoru padomi, tajā aktīvi darbojamies astoņi cilvēki, par vērā ņemamu profesionālās domas pārstāvi uztver Cēsu rajona padome un izglītības pārvalde. Savstarpējās attiecības nerodas pēkšņi, tās veidojas gadu gaitā. To, ka esam strādājuši veiksmīgi, netieši apliecina pieredze citos rajonos, kur starp šīm trijām organizācijām pastāv pretrunas, kas reizēm tām liek nostāties pretinieku pozīcijā.”
Izglītības pārvalde ik mēnesi direktoriem rīko seminārus par aktualitātēm izglītībā, skolvadībā, izmaiņām likumdošanā. Seminārus sagatavojot, nereti uzklausa direktoru padomes ieteikumus. Skolu vadītāji jau novērtējuši, ka semināri nav formāli vai tikai šauri profesionāli. Tos veidojot, padomāts arī par emocionālu piepildījumu, kas tik nepieciešams vadītāja darbā. Uz Cēsīm aicināti arī lektori, kuri pievērsušies sabiedrisko norišu skaidrošanai un analīzei. Viņu sacītais noderējis skolas direktora ikdienā, kad jāprot orientēties ļoti daudzos tematos, svarīgos kā skolotājiem, tā skolēniem.
Novembrī vairākās Cēsu rajona skolās notika valsts izglītības inspekcijas pārbaudes, kurās vērtēja skolas dokumentācijas atbilstību juridiskām normām. Redzot, cik sarežģītas kļuvušas juridiskās nianses, skolu direktori izdarīja secinājumu, ka rajonā nepieciešams darbinieks, atbalsta persona izglītības vadītājiem. Direktoru padome šo secinājumu formulēja kā priekšlikumu un to iesniedza rajona padomei. Pedagogu priekšlikums ātri vien guva atbalstu. Rajona padome jau norādījusi, kurš speciālists skolu vadītājiem sniegs juridiskas konsultācijas.
Pirms diviem gadiem rajona direktoru padome savam pulkam aicināja pievienoties arī pirmsskolas izglītības vadītāju pārstāvi, uzsverot, ka bērnudārzs ir svarīgs posms bērna ceļā uz skolu. Skolu direktori tādējādi uzsvēra, ka pirmsskolas izglītības darbinieki ir savējie, arī viņiem jājūt draudzīgs plecs, ko paši no sabiedriskās apvienības darba gaitās allaž cerējuši just.
Izglītībā bieži notiek izmaiņas. Vadītājiem ikdienā jāpieņem lēmumi, kuros svarīgi pārzināt likumdošanas aktualitātes. Par tradīciju kļuvusi Vidzemes direktoru padomju, arodkomiteju priekšsēdētāju un izglītības pārvalžu vadītāju tikšanās, aktualitātes pārrunājot. Iepriekšējā reizē Vidzemes direktori uz tikšanos ieradās Cēsīs, 2. pamatskolā, reizē iepazīstot modernās iespējas, ko jaunuzceltajai skolai sagādājusi valsts un pašvaldība.
Lai pašu vidū veidotos labāka sadarbība, nezustu profesionāla interese, pavasaros skolu direktorus padome aicina doties pieredzes braucienā, iepazīt jaunāko citos novados. ”Ļoti veiksmīgs bija brauciens uz Preiļu rajonu,” stāsta D.Dombrovska. ”Redzējām Preiļu ģimnāziju, pabijām vienā pamatskolā, pirmsskolas izglītības iestādē. Ja šoruden Cēsu rajona skolās jau skolotāji var strādāt pie interaktīvām tāfelēm, tad jāsaka, ka vairākiem direktoriem mērķis tādu sagādāt radās tieši Preiļos, kur direktori moderno tāfeli darbībā skatīja pirmo reizi un saprata, ka tā ir skolas nākotne.
Ar kolēģiem, kuriem ikdienā ir līdzīgs darba ritms, atbildība un pienākumi, sastopamies ne tikai darba sarunās, rīkojam arī saviesīgus pasākumus, kuros par darbu runā mazāk, bet nevar cerēt, ka par darbu nerunā nemaz. Tādas ir tikšanās Ziemassvētkos, mācību gada noslēgumā. Īpaši jauks pasākums ir padomes rīkotā ikgadējā tikšanās tagadējiem un bijušajiem skolu direktoriem. Sarīkotais koncerts ir skaista dāvana pensionētajiem kolēģiem. Pēc tam sarunās valda atkalredzēšanās prieks. To laimīgi izbauda vecākās paaudzes cilvēki. Mums šīs tikšanās ar priekštečiem direktora amatā apliecina, cik viņi ir vitāli.” Bijušie direktori saglabājuši ļoti aktīvu interesi par dzīvi, par norisēm izglītībā. Viņi ir vērtīgi sarunu biedri, un kopīgie pasākumi paliek prātā arī dēļ bagātām emocijām.
”Direktoriem ikdienā daudz laika jāvelta skolas dokumentācijas veidošanai un nemitīgi jāseko, kādas tajos jāveic izmaiņas, tāpēc reizēm nākas aizdomāties, kur gan rast laiku, lai veiktu īsto misiju – veidotu sadarbību ar pedagogiem un skolēniem,” darba dienu izglītības vadībā komentēja Drabešu internātpamatskolas direktore. ”Palīdz iedvesma. Ļoti jauku dāvanu mums, direktoriem, Ziemassvētkos pasniedza izglītības pārvalde – humānās pedagoģijas pamatlicēja, profesora Šalvas Amonašvili jaunāko izdevumu Latvijā. Grāmata stāsta par skolas būtību, uz ko jātiecas, lai izaugtu cilvēki, par kuriem prieks. Patīkami bija gadu mijā šo grāmatu lasīt, bet galvenais, ka tajā ļoti maz kam sakars ar visu, kādēļ tik bieži nākas lauzīt galvu – Ministru kabineta noteikumiem, likumu ievērošanu. Īsts pedagogs vairāk grib izpausties darbībā, nevis pie rakstu darbiem, tāpēc, veicot direktora amata pienākumus, starp visiem jāatrod zelta vidusceļš un tas jāmācās.”
Komentāri