Zivju produkcijas ražotājs “Liepa-AR” izgatavo un patērētājam piedāvā vairāk nekā 100 izstrādājumu veidu.
Siļķes, reņģes, mencas, brētliņas, skumbrijas, asari, laši un sviesta zivs firmas “Liepa- AR” cehā cepas, kūpinās un marinējas, lai iegūtu jaunu garšu un smaržu. Tad tās sagulst dažāda tilpuma fasējumā un tiek nogādātas pircējam. Liepas uzņēmuma produkciju piegādā mazākiem veikaliem Latgalē, Vidzemē, arī Saldū.
“Mums tā sanācis, ka gandrīz visu darām paši. Izdomājam receptes, ražojam, piegādājam. Darbā gadās nākt jau piecos no rīta, tad palīdzu pat produkciju iekraut mašīnās. Šodien aizgāja divi furgoniņi, citudien pat trīs,” skaidroja SIA “Liepa- AR” īpašniece Irina Romuša.
Uzņēmums dibināts pirms gadiem desmit, bet konkrētu laiku īpašniece pat neatceras, jo kopā ar vīru vienmēr meklējuši jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Pirms gadiem divdesmit, kad abi strādājuši Lodes ķieģeļu rūpnīcā, blakus tiešajam darbam audzējuši puķes, cepuši vafeles un vārījuši cukurgailīšus, lai gūtu papildus ienākumus.
“Toreiz ar vafelēm, gailīšiem un krizantēmām braucām pie krieviem tirgoties. Daudzviet Padomju savienībā mūsu sastrādātais šķita ļoti labs. Kad tas tirgus beidzās, tad vajadzēja meklēt atkal ko jaunu. Mums paveicies, ka esam enerģiski un spējam dabūt uzrāvienu. Aivars (uzņēmuma realizācijas daļas vadītājs Aivars Romušs – I.K.) tolaik izdomāja, ka jāpamēģina ar zivīm. Es tik daudz zivju nebiju acīs redzējusi un nedomāju, ka protu no tām ko pagatavot, bet bija jāsāk,” atcerējās Irina Romuša. “Ja godīgi, tad es baidījos. Nebija ne mazākā priekšstata, kā viss darāms. Pārtikas produkta ražošana nav nekas viegls, tur strikti jāievēro visas prasības, ir konkrēts realizācijas laiks. Un arī tās receptes jau neviens nesaka, ja saka, tad par lielu naudu. Visu nācās izdomāt pašiem. Kā? Taisīju marinādes, griezu zivis gabaliņos, atstāju ievilkties, tad garšoju. Viena recepte patika, citu vajadzēja pielabot. Tagad liekas, ka izdomāt jaunumus nav grūti. Sarežģītāk ir atrast darbiniekus, kuri visas ieceres varētu realizēt,” tā Irina Romuša. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki, pārsvarā Liepas pagasta sievietes.
“Visi jau strādā, it kā cenšas, bet vienai sanāk, citai ne tā. Ir, kam darbs nepatīk, jo zivju pārstrāde jau ir ļoti specifiska. Tomēr ir radies priekš-stats, ka cilvēki grib nopelnīt, bet negrib sevi pārslogot, tāpēc gadās arī domstarpības. Mēs paši laikam par daudz uzņēmīgi, jo, kā sieva teica, ka prot kūpināt, es produkciju nereti izvadāju pa veikaliem,” sacīja realizācijas daļas vadītājs Aivars Romušs, kurš ir pārliecināts, ka salīdzinoši mazajam uzņēmumam Liepā jau tuvākajā laikā izdosies paplašināties, pilnveidot tehnoloģijas. Produkcijas kvalitāti novērtē zivju baudītājs.
“Es jau negribu sevi lielīt, bet kāda pārtikas tehnoloģe man reiz sacīja, ka pie labākajām receptēm tiksim paši, ja paļaušos uz savu garšas izjūtu. Tā arī tas sanācis,” sacīja Irīna, kura ir pārliecināta, ka darbā viss izdodas, ja to dara ar prieku. Viņa neslēpj, ka savulaik krizantēmas audzējusi dziedādama, un tagad kopā ar darbiniecēm var uzdziedāt zivju cehā.
“Mēs esam ļoti enerģiski cilvēki, izdomājam un darām. Es taču vienmēr esmu sapratusi. Mums vajag naudu, neviens nedos, tātad jānopelna. Esmu šajā darbā ielikusi savu dvēseli, ja kādreiz no tā nāktos atteikties, es sajuktu prātā. Es jau vairs nejūtu ne zivs smaku, ne garās stundas. Man patīk, ja cilvēki zivis apēduši, viņiem garšojis,” nosaka Irina, kura arī darbiniekus katru dienu cenšoties pārliecināt: “Tā zivs jāsagatavo tā, lai nav kauns ciemiņus cienāt. Par to katru brīdi jādomā.”
Komentāri