Kurš gan nav ievērojis, ka pēdējos divus gadus dzīvojām ne visai normālos klimatiskajos apstākļos. Ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu pie jūras, Latvijai neraksturīgos. Šādi mainoties klimatam, jāsāk atcerēties un runāt par aklimatizāciju. Pierašana pie izmainītiem laika apstākļiem ir ilgstoša un nav virspusēja. Aklimatizācija notiek septiņu gadu laikā. Tāpēc jārunā par jaunajiem laika apstākļiem. Dabas apstākļu ietekmē
Pērnā gada garā, sausā vasara, garais rudens, vēl aizvien nav iestājusies īsta ziema. Visi dzīvie organismi, protams, arī cilvēks, ir izsisti no līdzsvara jeb dabiskajiem cikliem. Visam, kas organismā notiek, jābūt ritmiskam, stabilam, jo organisms neatkarīgi no mūsu gribas tiecas uz stabilitāti. Esam atkarīgi no apkārtējās vides ārējiem kairinātājiem, kas izjauc organisma līdzsvaru. Es nesaku, ka rodas jaunas slimības, kaut gan nestabilā vidē organisms nevar būt stabils.
Klimata maiņa atstāj uz cilvēku gan fizioloģisku, gan psiholoģisku ietekmi. Nevienam, manuprāt, nav paticis šis pelēkais rudens ar minimālu sauli. Cilvēki jūt, kā tas ietekmē garastāvokli un pašsajūtu. Tas tikai pierāda, ka apkārtējā vide ir izmainīta un saites mūsu organismā kļūst vājākas, tas grūtāk tiek ar sevi un kairinātājiem galā.
Agrāk bija uzskats, ka cilvēks no dabas atrāvies tiktāl, ka vairs nedarbojas pat dabiskie evolūcijas faktori, dabiskā atlase, kad izdzīvo stiprākais. Tā nav taisnība. Saikne ar dabu ir, var būt ārēji ne tik labi redzama. Dzīvojam visdažādāko elektromagnētisko lauku vidē, tā ir Saule, gaisa plūsmas, kas rada šo lauku, un jebkurš no mums atkarībā no veselības stāvokļa izjūtam Saules ietekmi.
Cilvēks radījis savu mākslīgo vidi, kurā dzīvo. Visvairāk tas attiecas uz pilsētu iedzīvotājiem, bet sāk skart arī lauciniekus. Mūsu rīcībā ir ātras un jaudīgas automašīnas, pieaug autoavāriju skaits, rodas jaunas slimības, piemēram, AIDS. Cilvēks nav aizgājis projām no dabas, bet radījis jaunus faktorus, kas ietekmē populāciju uz Zemeslodes, un tik un tā dabiskā atlase notiek.
Šī mākslīgā vide piesātināta visdažādākajām vielām. Negribu teikt, ka tās visas ir kaitīgas, bet to ir ļoti daudz. Tās radītas no jauna, un organisms ar tādām agrāk nav sastapies. Nevar paredzēt, kādas būs šo vielu ietekmes sekas. Pārbaudīt visas šīs vielas nav iespējams. Statistika liecina, ka katru nedēļu pasaulē tiek sintezēti 40 tūkstoši jaunu ķīmisku savienojumu. Es varbūt pateikšu ķecerīgu domu, bet tieši Londonā man nācās pateikt, ka smēķēt ir slikti. Kaut reāli apzinos, ka šis viens faktors pastāvošajā Londonas smogā neko neizmainīs. Tas nenozīmē, ka mudinu smēķēt. Vide, kurā dzīvo Londonas iedzīvotāji, ir tāpat indīga. Džins no pudeles
Paraugieties, kāda reklāma televīzijā tiek rādīta par mazgāšanas līdzekļiem – traips acumirklī pazūd. Bet kā šīs ķīmiskās vielas ietekmē cilvēka organismu, neviens nerunā. Cik tālu ir pētīta šī iedarbība? Man nav pozitīvas pārliecības. Pēc tam viss nonāk attīrīšanas ietaisēs. Kādi ķīmiski savienojumi tur var rasties, mēs nespējam pat prognozēt. Bet tas var būt džins, kuru nejauši izlaiž no pudeles.
Šobrīd esam klimatiska stresa stāvoklī. Vienu dienu siltāks, tad vēsāks. Vēji neprognozējami mainās. Tas viss organismu rausta un tam ļoti grūti. Kļūstam neaizsargāti. Būtiski, ka tā nav tikai fizioloģija, bet arī psiholoģija. Visas klimatiskās svārstības ietekmē cilvēka psiholoģisko stāvokli. Centrālā nervu sistēma organismā ir regulators, kas nosaka visu.
Bieži piemin arī agrākos gadus, kad novēroja netipiskas parādības dabā, piemēram, puteni maijā. Tas tik un tā bija Latvijas klimats, pie kā bijām pieraduši un ar to ļoti normāli varējām sadzīvot. Vēl nevaram runāt par sasilšanu lielos mērogos, taču kaut kādi sasilšanas meti jau jūtami. Pēdējo trīs gadu pieredze parāda tendenci, kurp viss virzās. Tas nevar iepriecināt. Acīmredzot ar to visu sadzīvosim. Citas izvēles vienkārši nav.
Cilvēki kļuvuši nervozāki, retāk smaida, pārņemti ar problēmām. Tas arī nerada labvēlīgu auru, un tā jau ir bāze visādām slimībām. Cilvēkos notiek ne visai labas izmaiņas. Tā ir apstākļu kopsumma. Runā par mobilā telefona kaitīgumu, bet aizmirst, ka blakus vārās milzīgs kodolreaktors – Saule. Tās aktivitātei mainoties, daudz kas mainās atmosfērā un cilvēka organismā. Klimatiskā nestabilitāte, kas veidojas, padara cilvēku jūtīgāku pret Saules aktivitāti. Tāpēc parādās nemotivēta depresija, slikts garastāvoklis.
Daudz ko no manis teiktā var apstrīdēt. Bet jebkurā gadījumā mēs šobrīd dzīvojam ļoti sarežģītā periodā. Jādomā katram, kā sevi no kaitīgā pasargāt. Uzklausījusi Diāna Kaupe
Komentāri