Par lielisku tradīciju izveidojusies Rutas Paulsones veidotā ikgadējā senioru sadancošanās. Nosaukums ļoti trāpīgs – „Kam nav simts, tas var”. Šogad sadejoja septiņi kolektīvi: „Jersikietis” no Preiļu rajona, „Ēvele” no Valkas rajona, Jūrmalas pilsētas „Ābelīte”, Rīgas VEF kultūras pils „Sendancis”, Saulkrastu „Saulgrieži”, Latvijas lietuviešu biedrības „Bijunas”, Cēsu “Dzirnas”. Kolektīvi tiešām ar labu māksliniecisku un emocionālu sniegumu parādīja savu varēšanu. Koncertu kuplināja un izdziedāja savu 999. uzstāšanos dziesmu ansamblis Maijas Ozoliņas vadībā. Koncertā spēlēja lielisks dūdinieks Viļus Matutis. Ar lielu aizrautību koncertu vadīja Jānis Gabrāns, izdziedot E.Treimaņa – Zvārguļa kuplejas un citādi uzjautrinot skatītājus.
Deju kolektīvs „Dzirnas” koncertu sāka ar ilggadējās vadītājas Dzidras Rubenes deju „Likteņdzirnas”. Nezinu, vai kolektīva nosaukums “Dzirnas” radies dejas iespaidā, vai otrādi, bet deju kolektīvs dejoja ar lielu mīlestību. Kolektīva visi 13 dejotāju pāri bija uz skatuves un iznesīgi nodejoja „tituldeju”. Pēc nelielas uzrunas kolektīvs turpināja uzstāšanos ar nākamo – 2008.gada Deju svētku deju Andra Ezeriņa horeogrāfijā „Rotā, saulīt, rietēdama”. Deja ļoti piemērota senioru kolektīvam ar labu mūziku un horeogrāfiju. Ļoti jauku un skanīgu piesitienu koncertam deva Maijas Ozoliņas vadītais jauktais dziesmu ansamblis. Tas gandrīz nemainīgā sastāvā jau daudzus gadus priecē cēsniekus. Šoreiz kolektīvs niansēti dziedāja trīs Raimonda Paula dziesmas. Ansambļa uzstāšanās, manuprāt, bija nepelnīti aizmirstas tradīcijas atjaunošana dejotāju koncertos. Arī senāk bieži starp dejām dziedāja ansambļi, tā dažādojot koncerta noskaņu.
Turpinājumā tika rādītas deju vecmeistara Viļa Ozola dejas. Deju “Kas tur skan” izpildīja kolektīvs “Ēvele”. Dejā tika izmantoti pakavi vīru un trejdekšņi sievu rokās. Tas bija interesants priekšnesums bērniem, kuri pakavus nav nemaz tā īsti redzējuši. Precīzi un niansēti tika nodejota „Ko es jaunis nedarīju”. Ar šīs dejas izpildījumu „Dzirnas” Limbažos ieguva Lielo balvu un tā viņiem ir labi „iegūlusi kaulos”. Deju kolektīvs „Jersikietis” dejoja Viļa Ozola “Skatietiesi, jauni ļaudis”, kura daudzkārt bijusi senioru kolektīvu repertuārā pagājušā gadsimta 70., 80.gados.
Ļoti interesantu akcentu koncertam piedeva vācu deja „Sendanèa” priekšnesumā un īpašu prieku sagādāja “Šternpolka” Saulkrastu „Saulgriežu” izpildījumā. Vīri bija tērpušies vācu īsajās biksēs un galvā mednieku hūtītes. Tas skatītājos izraisīja sajūsmu.
Jūrmalas kolektīvs “Ābelīte” izpildīja sava vadītāja Andreja Ušacka dejas „Ziedēj` balta ābelīte” latgaliešu ritmos un „Tūdaliņ, tagadiņ” kurzemnieciskā atturībā un lepnumā.
Jersikas kolektīvs dejoja Latgales deju „Kūmas” Ilmāra Dreļa horeogrāfijā un „Ols lobs, gosti lobi” Skaidrītes Stapules horeogrāfijā ar latgaliešiem raksturīgo aizrautību. Ventiņu deju Alfrēda Rūjas horeogrāfijā ar īpašu šarmu dejoja „Sendancis”. Senioru deju kolektīviem raksturīga arī ziņģu izdejošana. Saulkrastu „Saulgrieži” izpildīja Ojāra Graša horeografēto, pašu autora Aleksandra Pētersona dziedāto “Atvasaru”, “Ēvele” – “Pagriezies, saulīte” kolektīva vadītājas Irīdas Jukāmes horeogrāfijā ar Māra Priedes mūziku. “Es ar savu vīriņu” Regīnas Grebežnieces horeogrāfijā, „Tur uz laukiem” Rutas Paulsones horeogrāfijā, Alfrēda Vintera mūzika, un „Lauku danci” Valentīnas Kalniņas horeogrāfijā, Raimonda Paula mūzika, ar iznesīgu saimniekpāri priekšplānā izdejoja „Dzirnas”.
Interesants pārsteigums bija Latvijas lietuviešu biedrības kolektīvs „Bijunas”. Viņi skatītājiem parādīja divas lietuviešu dejas no cikla „Vakarēšana”.
Vēl viens brīnišķīgs muzikāls akcents bija ķeltu tautas viduslaiku mūzikas spēlmanis, dūdinieks Viļus Matutis. Viņš, aizrautīgi spēlējot gan uz vienas, gan divām stabulēm, gan dūdām, gan piesitot takti ar zvārguļiem, kas piestiprināti pie kājas, piesaistīja publiku. Skatītāji sita līdzi takti ar plaukstām un kājām.
Koncerta noslēgumā „Dzirnas” izpildīja
vadītājas Rutas Paulsones horeografēto populāro deju “Mugurdancis” ar Raimonda Paula mūzikas apdari. Ar vārdiem „nu jau es vairs nevaru…” izskanēja koncerts, bet tūlīt piebilde, ka šogad tas ir tikai iesākums, jo „Dzirnām”
jubileja – 45 gadi, kas tiks svinēti marta beigās.
Paldies par koncertu !Zālē skatītāju bija pietiekami. Tie bija apmēram 140 dejotāji, kuri vēroja savus domu biedrus dejojam. Pārējie, kā parasti, bija tie paši, kas vienmēr apmeklē deju koncertus Cēsīs. Dejotāju radi, draugi un līdzīgi domājošie, bija arī ģimenes ar jauno paaudzi. Nevajag gausties, ka skatītāji nenāk. Vajag piedāvāt un tradīcijas saglabāt. Kas gribēs, atnāks un noteikti nenožēlos! Kur citur, ja ne Latvijā, dejosim latviešu tautas dejas un latviešu dejas. Mode mainīsies un atgriezīsimies pie pārbaudītām vērtībām.
Komentāri