Liela daļa no mums par veselību atceras tikai tad, kad organisms piesaka, ka jūtas slikti un vienaldzību pret sevi necietīs. Tad cilvēks atsaucīgi skrien uz aptieku un meklē kādas drapes, lai organismu nomierinātu.
Tomēr izšķiršanās krasās situācijas par slimot vai neslimot, galu galā – būt vai nebūt, liek atcerēties, ka arī pavisam veselīgs cilvēks var saslimt, ja aizmirst, ka tāpat kā mašīnai nepieciešams benzīns, organismam nepieciešami vitamīni.
Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētais profesors Dr. med. Enoks Biķis raksta, ka bieži mēs svarīgas lietas pamanām tikai tad, kad tās pazūd vai iztrūkst.
“Senatnē jūras braucēji un tālu zemju ceļotāji, kas lietoja uzturu bez zaļumiem, mēdza slimot ar skorbutu (cingu). Pie šīs slimības parādījās nespēks, svara zudums, asinsizplūdumi uz ādas, smaganu iekaisums un zobu izkrišana, smagākos gadījumos iestājās nāve.
Attīstoties rūpniecībai, XVII gadsimtā Anglijas pilsētās, kuru šaurajās ielās gandrīz neiekļuva saules gaisma, bērni slimoja ar kaulu deformācijām un citu orgānu darbības traucējumiem. 1822.gadā publicēja novērojumus, ka lauku bērniem šo slimību nenovēro, kaut gan viņu uzturs ir tikpat trūcīgs kā strādnieku ģimenēm Anglijas pilsētās. Tajā pašā laikā arī eskimosu bērni, kas nāca pasaulē ļoti trūcīgas saules gaismas periodā, polārā naktī, tomēr ar rahītu neslimoja, ja viņu zīdītājas mātes uzturā saņēma zivju un citu jūras dzīvnieku produktus. Skandināvijā un Britu salās jau izsenis tautas medicīnā lietoja mencu aknu eļļu, lai augošos bērnus pasargātu no kaulu deformācijām.
Ārsts raksta, ka dzīvības un veselības saglabāšanai nepieciešamie vitamīni ir vielas, ko pavisam nelielos daudzumos sastop augu produktos un dzīvnieku gaļā, bet kas ir tikpat svarīgi vai vēl svarīgāki kā pietiekams olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un kaloriju saturs. Vitamīns D, kas aizsargā no rahīta, spēj veidoties dzīvnieku un arī cilvēka ādā saules ultravioleto staru ietekmē. Daļa vitamīnu ir nepietiekami izturīgi un var aiziet bojā, nepareizi sagatavojot un glabājot uzturu vai piekopjot nepareizu dzīves veidu.
A vitamīns – retinols ir eļļā šķīstoša viela, ko satur mencu aknas, olas dzeltenums, sviests u.c. produkti. Arī ar burkāniem vai apelsīniem uzņemtā dzeltenā viela karotīns aknās spēj pārveidoties par A vitamīnu. A vitamīns ir nepieciešams acu, ādas un gļotādu aizsardzībai, augšanai.
B1 (tiamīns) nepieciešams netraucētai nervu darbībai un nodrošina pareizu vielu maiņu. Daudz B vitamīna ir graudu apvalkos, tas sastopams arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.
B2 (riboflavīns). Tā trūkums rada mutes gļotādas, īpaši lūpu kaktiņu iekaisumu, arī lūpu sprēgāšanu, redzes traucējumus un ģenitāliju iekaisumu.
B6 (piridoksīns) nepieciešams asinsradei un nodrošina līdzsvarotu nervu darbību.
B12 arī pasargā no mazasinības un no nervu iekaisumiem.
B vitamīnu grupā vēl ietilpst folskābe, kas nodrošina normālu asinsradi un grūtniecības laikā spēj pasargāt no nervu sistēmas attīstības anomālijām.
D burts piešķirts vitamīnam, kas spēj veidoties ultravioleto staru ietekmē ādā. To satur, kā jau iepriekš minēts, zivju eļļa, bet arī ikri, arī olas dzeltenums, tas var veidoties arī no rauga šūnās sastopamām vielām.
E vitamīnu apzīmē par auglības vitamīnu, bet tam ir arī svarīga nozīme pareizā sirds un asinsvadu darbībā. Sevišķi daudz E vitamīna ir diedzētos graudos.
Pilnīgi visiem alfabēta burtiem vēl vitamīnu nepietiek, varbūt nākotnē būs. Vēl tikai var piemetināt, ka par F vitamīnu apzīmē uzturā nepieciešamās neaizvietojamās taukskābes, H vitamīna (biotīna) trūkums var radīt mēles iekaisumu un matu izkrišanu, K vitamīns trūkums pasliktina asins sarecēšanu, P vitamīns nostiprina asinsvadu sieniņas, PP – nepieciešams pilnvērtīgai nervu sistēmas darbībai, zarnu funkcijai un ādas aizsardzībai.”
Vai mūsu aptiekas var lepoties ar vitamīnu pieprasījumu?
Cēsu Centra aptiekas SIA Zāles vadītāja Dace Mačuka stāsta, ka mūsu pilsētas iedzīvotāji rudens un ziemas periodā visvairāk pērk vitamīnu C un Coldrex tipa karstos dzērienus pret saaukstēšanos. Farmaceite iesaka lietot pilnvērtīgu pārtiku, bet ziemas periodā to papildināt ar dabiskiem vitamīniem, tos papildinot arī ar sintezētajiem, jo pierādījies, ka tad organisma aizsargspēja pret vīrusiem un saaukstēšanos ir lielāka.
Līgatnes pagasta aptiekas „Bite” vadītāja Maija Šūmane atzīst, ka, salīdzinot ar aizvadīto padomju laiku, iedzīvotāji vitamīnus vairs īpaši nepērk. “Nezinu, vai viņi iztiek tikai ar svaigajiem augļiem, ko tagad vairumā iespējams nopirkt veikalos. Bet jāatgādina, lai nodrošinātu organisma aizsargspējas, dienā jāapēd vismaz puskilograms augļu,” teica farmaceite un atzina, ka lielāks pieprasījums ir pēc karstajiem dzērieniem ar C vitamīnu. M.Šūmane vērtēja, ka Līgatnes pagastā cilvēki veselības nostiprināšanai vairāk izvēlas medus produktus. Aptiekā labi pirkta prece ir ziedputekšņi. Farmaceite atgādināja, ka ļoti nozīmīgs dabisks produkts ir dzērvenes. Tiem, kuriem ir problēmas ar pārāk skābu barību, aptieka piedāvā dzērveņu vērtību tabletēs, kas ražotas tepat Latvijā.
Komentāri