Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Aizstāv mazo zemnieku intereses

Sarmīte Feldmane
23:00
10.10.2019
5
Paraksti 1

Oktobrī visā Eiropā notiek kampaņa “Good food, good farming” . Straupes lauku labumu tirdziņš svētdien bija kampaņas centrs Baltijā.

Te bija sabraukuši mazie ražotāji un amatnieki, pircēji ne tikai no tuvējiem novadiem, arī no Lietuvas un Igaunijas. Pavāri gatavoja tradicionālus ēdienus no zemnieku izaudzētā.

“”Slow food” ideja jau ir atbalsts mazajiem zemniekiem. Mēs gribētu, lai subsīdijas saņem tie, kuri strādā godprātīgi, ar videi draudzīgām metodēm, domā par ilgt­spēju. Uzskatām, ka viņi pelnījuši lielāku atbalstu,” uzsver biedrības “Vesels pilsētā un laukos” valdes priekšsēdētāja Astrīde Ro­zīte.

Kampaņas laikā ikviens aicināts paust viedokli par nākamo gadu lauksaimniecības politiku Eiropā. Arī Straupes tirdziņā katrs varēja uzrakstīt savu vēstījumu, to aizvedīs uz Briseli un nodos tiem, kuri pieņem lēmumus. Stalbes pagasta zemnieks Valters Dambe, bijušais Saeimas deputāts, kurš arī piedalījies lauksaimniecības politikas veidošanā, pauda atbalstu kampaņai. Arī pats ir mazais zemnieks un labi zina, ko nozīmē saimniekot līdzās lielajiem lauksaimniekiem.

“Kārtējo reizi stāvam krustcelēs. Eiropā plāno nākamo periodu no 2022.līdz 2027.gadam. Ir ievēlēts jauns Eiroparlaments. Tas ir gana raibs un ambiciozs. Ievēlēti arī diezgan radikāli spēki, arī zaļie, būs diskusijas. Pēdējā laikā aktu­āla ir diskusija par lauksaimniecību – vai ražosim ļoti daudz, intensīvi, ar ķimikālijām, vai ēdīsim tālu vestu pārtiku vai pašu zemē, mazās saimniecībās izaudzēto, nelielos uzņēmumos pārstrādātu. Nākamgad Eiropā jābūt skaidrai attieksmei pret lauksaimniecību un Eiroparlamentam jāizlemj, vai lauksaimniecībā izmantot glikofosfsātus. Pašreiz Eiropa svārstās, ir valstis, kas jau tos aizliegušas. Latvijā atļāva izmantot vēl piecus gadus. Mūsu nākotne atkarīga no tā, kā sadalīsies Eiroparlamenta deputātu balsis,” viedokli pauda V. Dambe un atgādināja, ka Latvijā nav daudz mazo saimniecību, zemnieki noveco, tie, kuri turpina strādāt, ir pelnījuši atbalstu. Zemnieks pastāsta par Austrijas pieredzi. Tur jau gadu desmitus atbalsta mazās saimniecības un populāra ir preču zīme – labs siens, daudz piena. Govju ganāmpulki labi iztiek bez skābbarības, konservantiem, pietiek ar sienu vien. “25 procenti Austrijas saimniecību saimnieko bioloģiski. Un šo zemnieku izaudzētajam ir pieprasījums,” uzsver zemnieks V.Dambe un atgādina, ka mazie zemnieki var Latviju pabarot. V.Dambe piebilst, ka balsošana Eiroparlamentā būs nākamgad, tad arī izšķirsies lauksaimniecības nākamo piecu gadu nākotne.

Latvijas šefpavāru alianses pārstāvis Ingemārs Ladigs pastāstīja, ka, gatavojot raidījumu “Ēdiens dabā”, izsekojis produktu ceļam no dārza līdz galdam. “Bija patīkami satikt zemniekus, kuriem svarīgi, kas paliks aiz viņiem, kādi nākotnē būs Latvijas lauki. Pavāriem ir jādodas tautā un jāstāsta par ēdieniem no vietējiem produktiem .Gatavojot no tepat audzētiem, bioloģiskiem produktiem, garša ir bagātāka. Par to jārunā un jārada iespēja nogaršot,” viedokli pauda I.Ladigs.

Straupes tirdziņā Igaunijas zemnieks no Pērnavas Rainers Arops pastāstīja, ka gadatirgi kaimiņzemē ir ļoti populāri. “Tajos var tirgot jebko, arī latvieši un igauņi brauc, tāpat pārpircēji. Noteikts, ka jānorāda, kur tas audzēts vai ražots, tad drīkst tirgot. Lielā­koties to ievēro, bet gadās visādi.

Tomēr daudziem tirdziņu apmeklētājiem svarīgāka ir cena, nevis tas, kur produkts audzēts. Ja ievestās zemenes būs lētākas, lielākā daļa pirks tās. Mēdz būt arī tirdziņi, kur tirgojas tikai zemnieki,” pārdomas izsaka saimnieks un pauž gandarījumu, ka Straupē patiešām ir tikai vietējie ražojumi un tepat audzētais. Igauņi lauku labumu tirdziņā bija arī pērn, tas, viņuprāt, ir labs piemērs, kā palīdzēt maziem zemniekiem.

Pirmoreiz uz Straupi bija atbraukuši lietuvieši no Ķēdaiņiem. Aušra Vaideikiene pastāstīja, ka tas, vai kādā pilsētā vai lielākos centros zemniekiem ir iespēja tirgot pašu produkciju, lielā mērā atkarīgs no vietējās varas atbalsta. “Mums, mazajiem, ir iespēja izmantot samazinātu nodokļu likmi. Ķēdaiņos pie lielveikala ir tirdziņš, kur varam pārdot savu izaudzēto. Zemnieki labprāt sadarbojas, kopā var izdevīgāk pārdot,” pastāsta A.Vaideikiene un piebilst, ka arī Lietuvā tāpat kā daudzviet pasaulē modē ir veselīgs dzīvesveids, bio un eko pārtika.

Pamazām vien krājās kartītes ar aicinājumu Eiroparlamentam un Eiropas Komisijai, domājot lauksaimniecības politiku Eiropā, atbalstīt mazos zemniekus. Savu viedokli rakstīja dažādas paaudzes. “Mazie zemnieki mūsu nākotne!”, “Lai zāles nav jālieto kā ēdiens, ēdīsim vietējo!”, “Kopējai pārtikas politikai jāatbalsta jaunie zemnieki!”, “ Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu nākotne , jāierobežo konservantu un piedevu lietošana!” – bija tikai daži aicinājumi ieklausīties un padomāt par nākotni.

“Uzticamies vietējiem, domāju, ka Straupes lauku labumu tirdziņā vismaz iegādājos ekoloģisku pārtiku. Tāpēc vien ir vērts braukt. Pašiem ir mazs dārziņš, bet šogad sīpoli neizauga, tirdziņā visai ziemai nopirkām. Maizīti visai nedēļai nopērkam, gaļu,” pastāstīja rīdziniece Ingrīda Miezava. Viņa arī uzrakstīja, ka, nedomājot par vidi un savu veselību, nākotnes nebūs. Mazās saimniecības domā un strādā ilgtspējīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi