Dabūt iespējami vairāk naudas lauku pašvaldībām, reģioniem gan valsts investīcijās, gan Eiropas Savienības fondu ietvaros, tā savu galveno uzdevumu, tiekoties ar Vidzemes pašvaldību vadītājiem, īsi definēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrs Aivars Štokenbergs.
Arī Ministru Kabineta izbraukuma sēdē, kas otrdien notika Valmierā un pēc kuras nozaru ministri tikās ar sava resora pārstāvjiem, A.Štokenbergs pauda viedokli, ka plānojot ES un arī valsts atbalstu, jāveicina visas valsts vienmērīga izaugsme. Tāpēc RAPLM ir gatava Eiropas Komisijā aizstāvēt savu pozīciju par pilsētvides prioritātei pieejamo līdzekļu koncentrēšanu reģionālajos attīstības centros.
– Ieguldīt tikai Rīgā un dažās citās lielajās pilsētās nozīmētu iet vieglāko ceļu. Mēs esam ieinteresēti atbalstīt tieši reģionālās pilsētas, jo no to izaugsmes nākotnē ir atkarīga visas valsts līdzsvarota attīstība, – sacīja A.Štokenbergs.
Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt publisko institūciju kompetences pārdali. Ministru Kabineta sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt RAPLM priekšlikumu nodot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detaļplānojumu izvērtēšanu plānošanas reģioniem. Vai pirmā MK izbraukuma sēde šim lēmumam – ministrijas funkciju decentralizācijai un tikko veidot sāktās reģionālās varas stiprināšanai – bija izraudzīta simboliski, vēstot, ka sācies centralizētās varas atkusnis? Vai varbūt tās ir tikai politiski teatrālas spēles, kur demokrātijas uzsildīšana tiek izmantota pavisam citiem mērķiem?
A.Štokenbergs apstiprināja, ka ministrijas funkcijām līdzi ies arī līdzekļi. Izmaiņas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu izvērtēšanā būtu iespējamas, sākot no 2008.gada. Līdz tam laikam jāsakārto normatīvā bāze, jānostiprina plānošanas reģionu kapacitāte. Tuvākajā laikā paredzēts izstrādāt mehānismu, kā nodot teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas reģioniem.
Patlaban teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem un augstāka līmeņa plānojumam izvērtē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. RAPLM uzskata, ka izvērtēšanu efektīvāk varētu veikt plānošanas reģionos, savukārt ministrija koncentrētos metodiskās vadības un telpiskās plānošanas attīstības jautājumiem.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kas Ministru Kabineta izbraukuma sēdē ministrus iepazīstināja ar reģiona attīstības perspektīvām. N.Stepanovs norādīja, ka pastāv vāja reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa attīstības plānošanas dokumentu sasaiste, kā arī saskaņotība ar nacionālajā līmenī noteiktajām valsts attīstības prioritātēm. Ir arī vairāki citi neatrisināti jautājumi. Trūkst integrēta skatījuma uz teritorijas attīstību. Problēma ir arī plānošanas speciālistu trūkums, kas kavē kvalitatīvi izstrādāt pašvaldību teritoriju un attīstības plānošanas dokumentus.
Pēc Ministru kabineta sēdes tiekoties ar A.Štokenbergu, pašvaldību vadītāji centās noskaidrot savam pagastam vai pilsētai sasāpējušus jautājumus. Tika diskutēts par pirmsskolas mācību iestāžu finansēšanu. Vai tiks veidots modelis, kurā “nauda seko bērnam”? Ministrs atzina, ka šis nav RAPLM kompetences jautājums, taču uzskata, ka viens no bērnudārzu problēmas risinājumiem ir publiskā un privātā partnerība, taču nav jāizvairās arī no privātajām pirmsskolas iestādēm.
– Ja nauda iet līdzi bērnam, vecāki var izvēlēties, kuru iestādi apmeklēs viņa bērns, vai varbūt izvēlēsies algot aukli, – sacīja ministrs.
Tomēr pašvaldības gaida investīcijas bērnudārziem. Te nu ministram nācās atzīt, ka valsts investīciju programmu prioritāte ir iesāktajiem objektiem, kā arī tiek plānots finansējums pašvaldībām, kurās ir kritiska situācija. Te A.Štokenbergs minēja Cēsis, kas “sēž rindā ar 400 bērniem”, un apstiprināja, ka mūsu pilsētā šogad uzsāks bērnudārza celtniecību.
Savukārt Eiropas nauda bērnudārzu renovācijai un paplašināšanai domāta reģionu centriem. Laukiem dažādiem infrastruktūras objektiem pieejami miljoni no līdzekļiem, kurus administrē Zemkopības ministrija.
Neatņemams temats, tiekoties ar valdības pārstāvjiem, ir ceļi. Ministrs apstiprināja, ka valdībā spēcīga ir doma par ieguldījumiem otrās šķiras valsts ceļu sakārtošanā, no kuriem trešā daļa ir gandrīz sabrukuši. Šogad šim mērķim paredzēti 12 miljoni latu, četras reizes vairāk nekā 2006.gadā. Taču, saglabājot šādu finansējumu, situācijas risināšana aizņemtu vairāk nekā 30 gadu. Savukārt atvēlot lielākus līdzekļus tūlīt, cietīs lielās maģistrāles. Kā variantu maģistrāļu sakārtošanai A.Štokenbergs izteica versiju par privāto partnerību. Kā hipotētisku variantu infrastruktūras sakārtošanai ministrs minēja iespēju pārdot kādu valsts īpašumu (kā reālāko – Lattelecom), atgādinot to pašu veco patiesību, ka novadu reformu nevar īstenot bez ieguldījumiem ceļos un sabiedriskajā satiksmē.
Pašvaldību vadītāji ar ministru pārsprieda vēl citus aktuālus jautājumus.
Komentāri