Cēsīs tikās vairāku sociālo institūciju pārstāvji, lai diskutētu par to, kā sekmīgāk palīdzēt sociālā riska grupu iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū.
Sociālās jomas speciālistu tikšanos ierosināja profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) darbinieki, kuri veikuši pētījumus par to, kādas problēmas tieši skar Latvijas invalīdus, sievietes, kuras vienas audzina bērnus, ilgi bijušas bērnu kopšanas atvaļinājumā, tāpat izzināts, kas satrauc bezpajumtniekus, personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām.
“Vismaz trešdaļai, pat vairāk cilvēkiem, kuri pašlaik ir bez darba, būtu jāatgriežas darba tirgū, bet viņi to nevar. Kad cilvēks ir izkritis no sociālās vides, viņam ne tikai trūkst, bet viņš neprot izmantot informāciju, pakalpojumus. Bez tam šie pakalpojumi nav adekvāti. Mums darbs jāvērtē paškritiski un jāmeklē sadarbības iespējas. Speciālistiem jādarbojas komandā un smalki jāzina katras institūcijas iespējas, kurp cilvēku sūtīt, ko viņš saņems. Ja cilvēks speciālistam uzticas, tā ir vērtība. Profesionālim jāzina, kā var palīdzēt,” uzsvēra PKIVA Cēsu kabineta vadītāja Ligita Embrekte. Tajā pat laikā speciālisti atzina, ka komandas darbs, kopēja lēmumu pieņemšana nav valsts finansēta, tādējādi tas nebūtu darba pienākums,bet iedzīvotāju sociālā situācija neuzlabojas.
“Svarīgi iemācīt cilvēkam līdzdarboties savas situācijas uzlabošanai. Vienkārši ir jārīkojas. Arī informācijas cilvēkiem, kuri kādu laiku bijuši norobežoti no sabiedrības, informācijas nekad nav par daudz. Bez tam tā ir ļoti mainīga,” uzsvēra PKIVA Gulbenes kabineta vadītāja Iveta Bružāne, uzsverot, ka kaimiņu rajonā tomēr jau izveidota laba sadarbība vairāku bērnu aprūpes iestāžu starpā.
“Mēs esam ceļā uz to. Komandas darbs, savstarpēja problēmu un ideju izrunāšana ir pirmais solis. Cita lieta, ka mums jādomā par sava veida aprūpes iespējām smaga sociālā riska ģimenēm. Jāatrod iespējas, lai rehabilitētājs dotos pie vecākiem, skaidrotu, kas ir labākais bērniem. Pilsētā ir kādas piecas tādas ģimenes, nav alkoholiķi, bet neprot par bērniem gādāt. Kādreiz nevari saprast, ko mājās ēd, kā putru vāra,” tieši raksturoja Cēsu bāriņtiesas priekšsēdētāja Velga Ķeviņa. Līdzīgās domās bija sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” direktore Ina Ozola, sakot, ka institūcijām jāsadarbojas, lai sekmētu no bērnu nama iznākuša, tikko pilngadību sasniegušā bērna dzīves kvalitāti.
“Būtu labi, ja mūsu bērns kādu laiku, ienākot patstāvīgajā dzīvē, būtu sociālo dienestu uzraudzībā. Visbiežāk viņi nemāk rīkoties sadzīvē, plānot lielākus izdevumus. Reāli bieži gadās, ka zvana un padomu vaicā bērnu namā, paliek bez iztikas līdzekļiem, nonāk uz ielas,” tā Ina Ozola. Līdzīgas problēmas ir arī no cietuma iznākušajiem, kuriem pieklibo pašnovērtējums. Viņi nereti vēlas no dzīves saņemt vairāk nekā līdzcilvēki, kaut daudz no tā objektīvi nevar nopelnīt kaut vai iztrūkstošās izglītības un profesionālo iemaņu dēļ. Diskusijā daudz tika runāts arī par invalīdiem, jaunajām māmiņām, kuras izkritušas no aprites un nevar atrast darbu. Tika uzsvērts, ka īpašā kritiskā situācija pēdējos gados nonāk pirmspensijas vecuma cilvēki, kuru pieredze nav nepieciešama darba devējam.
“Ir cilvēki, kuri izmanto iespējas, pārkārtojas, atrod jaunas intereses. Daudziem vienkārši trūkst motivācijas. Nav darba, nav līdzekļu. Varu pieminēt, ka pensionāres, kas sevi uztur formā, mācās, sataisa tās pašas frizūras, strādā un ir vajadzīgas. Daudz ir atkarīgs no katra cilvēka,” situācijas vērtēja nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītājas vietniece Gunta Mika.
PKIVA speciālisti tagad apkopos diskusijā izskanējušās problēmas un idejas, lai pilnveidotu struktūru, kā mūsu pilsētā un rajonā saņemt sociālos pakalpojumus, ne tikai pabalstus, bet arī kursus, nodarbības, informāciju par darba iespējām. Karjeras centra klienti visbiežāk uzsvēruši, ka pietrūkst informācijas, tāpēc turpmāk par sociālā riska grupu interesēm vairāk plānots skaidrot informatīvos izdevumos, arī plašsaziņas līdzekļos.
Komentāri