Trīs bullēni, kas pieder Raiskuma pagasta „Kubļu” mājas saimniekam Aivaram Driķim, jau no rudens tika turēti piesieti klajā vietā un iztika galvenokārt no tā, kas uz lauka atrodams.
„Jaunlopi klajumā tika turēti sešus un astoņus metrus garās ķēdēs,” „Druvu” informēja valsts Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas 1. iecirkņa priekšnieks Aivis Jakovels, kurš kopā ar pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes inspektorēm Inesi Petzāli un Anitu Apini bija ieradies „Kubļos”, lai pārbaudītu Raiskuma pagasta iedzīvotāju sūdzību par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumu.
A.Jakovels pastāstīja, ka policiju izsaucis pats „Kubļu” mājas saimnieks, ieraugot, ka pie laukā turētajiem bullīšiem uzturas sveši cilvēki. Baidījies, ka lopus grasās nozagt. Izrādījās, ka tie bija pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, kuri, pēc vietējo iedzīvotāju sūdzības par vienaldzīgu attieksmi pret dzīvniekiem, ieradušies faktu pārbaudīt.
Kad „Druva” ieradās „Kubļos”, bullēni jau bija ievesti mājas pagalmā un pilnām mutēm mielojās pie apsnigušas siena kaudzes. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektores stāstīja, ka vietā, kur bullēni atrasti, visapkārt nokasīts sniegs. To acīmredzot izdarījuši dzīvnieki, lai piekļūtu pērnās zāles kušķiem.
„Kubļu” mājas saimnieks Aivars Driķis pret avīzes pārstāvja ierašanos izturējās noraidoši, uzsverot, ka bez atļaujas viņa īpašumā neviens nedrīkst ienākt un ka fotografēt nav atļauts. Viņš arī norādīja, ka „Druva” tikai meklē sensācijas, ka tāds “sensacionāls” raksts par lopu turēšanu „Druvā” nesen tapis par Veselavas saimnieka Andra Actiņa lopiem. Te nu jāpiebilst, ka „Druva” meklē patiesību, bet sensācijas rada tie, par kuriem nereti nākas rakstīt.
„Kāda runa par lopiem, ja pats dzīvoju aukstumā,” satraukts teica Aivars Driķis. „Man ir veca māja. Kurinu krāsnis, bet vairāk par desmit grādiem telpas sasildīt nevaru. Man tādās jādzīvo,” viņš teica un atklāja, ka pēc profesijas ir inženieris, kurš, realizējot individuālu projektu, kūti uzcēlis 1983. gadā. Kūtī stāvēja zirgs ar sakām kaklā un iejūga siksnām uz muguras un divas govis. Kūts bija auksta un tumša pat dienas gaišākajā laikā.
„Par saviem lopiem gādāju ļoti labi,” nikni teica A. Driķis, īpaši uzsverot, ka pirmām kārtām gan rūpējas par savu maku un vēderu. „Neesmu vainīgs, ja nav līdzekļu, lai nodrošinātu dzīvniekiem ideālus apstākļus. Nevaru, kā veterinārais dienests raksta protokolā – ievērot temperatūru un mitrumu. Pēc profesijas būdams inženieris, ļoti labi pārzinu komforta prasības, ieskaitot gaisa kondensātus. Lopus baroju labi, tie ēd vislabāko sienu un kombinēto spēkbarību. Saprotu, ja ir nelabvēlīgi apstākļi, nāk slapjš sniegs, dzīvnieki jānodrošina ar nojumi. Bet neesmu vainīgs, ka neviena banka man vairāk par diviem tūkstošiem latu kredītu nedod, lai uzlabotu situāciju saimniecībā,” teica „Kubļu” mājas saimnieks.
Inspektore I.Petzāle pastāstīja, ka dienests saņēmis telefonisku sūdzību no vietējiem iedzīvotājiem, ka meža vidū, pļaviņā piesieti stāv trīs bullēni, par kuriem saimnieks nerūpējas. Pēc pārbaudes saimnieks apsolījis, ka dzīvniekus turēs mājās, un jau sagatavojis kūtī telpu, kur tiem patverties. Veterinārās pārvaldes inspektores secinājušas, ka bullēni pie dzīvošanas brīvā dabā pieraduši, bet galvenā problēma, lai tie tiktu pienācīgi pabaroti.
„Bullēni uzturējās nepļautā, apsnigušā pļavā. Tur bija izveidojusies sērsna, barību vajadzējis izkasīt,” teica I.Petzāle. Viņa vērtēja, ka lopiņi ir stīvi no aukstuma tādēļ, ka nav pilnvērtīgi paēduši.
Par lopu neatbilstošu turēšanu A.Driķim ierosināta administratīva lieta. „Siens ir pats labākais, ko šie lopiņi redzējuši,” vērojot, kā bullēni mielojas pie kaudzes, sacīja I.Petzāle. “Kad jautājām, ar ko tie tiek piebaroti, īpašnieks izvairījās atbildēt,” teica inspektores un „Druvu” informēja, ka šī saimniecība tiks uzraudzīta, lai te tiktu ievērotas dzīvnieku labturības prasības.
Komentāri