“Gods kalpot Latvijai!” – šie vārdi 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmju pasniegšanā Cēsīs skanēja trīs valodās.
Tie apliecināja, ka dažādu tautību pārstāvji kopā bija uz barikādēm, aizstāvot tautas ievēlēto parlamentu un valdību.
Valsts apbalvojumu 28 cēsniekiem pasniedza Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Piemiņas zīmes saņēmējus sveica Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, dāvinot fotoalbumu par Cēsīm, pilsētas 800 gades izdevumu.
Ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi godina aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus – par pašaizliedzību un iniciatīvu barikādēs, kā arī organizējot braucējus vai aprūpējot aizstāvjus. “Latvijas valsts vārdā apliecinu cieņu, ka bijāt to daudzo tūkstošu vidū, kuri devās aizstāvēt jaunizveidoto valsti un parlamentu. Jūs esat aculiecinieki valstiskuma veidošanai, par ko bērni tagad mācās no grāmatām. Rit gadi, un bijušajam jūtama varoņteikas pieskaņa, zūd realitāte, bet piemiņas zīme apliecinās, ka esat piedzīvojuši gara skaidrību un tādu tautas vienotību. To var piedzīvot tikai reizi mūžā,” sacīja Indulis Emsis, apliecinot, ka turpmākajos 16 gados ne reizi viņam nav nācies piedzīvot tādu saikni ar tautu, kā barikāžu dienās.
Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka uz barikādēm bija daudz vairāk cilvēku, nekā redzējām, jo aizstāvjiem domās līdzi devās arī tuvinieki. Viņi pārdzīvoja visu notiekošo. “Tas laiks bija nozīmīgs mums visiem, jo pārdzīvojām bailes, ko iedvesa totalitārais režīms. Gūt uzvaru palīdzēja lielā apņemšanās nosargāt nākotni,” sacīja A.Jaunsleinis.
1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes locekļi atgādināja, ka apbalvojumu piešķir arī pēc nāves un to saņem piederīgie. Apbalvošanai ir jāiesaka. A.Jaunsleinis aicināja cēsniekus būt patriotiskākiem un aktīvāk aizpildīt pieteikuma anketas: “Šis apbalvojums ir vērtīgs ne tikai pašam dalībniekam, bet arī ģimenei. Tas paliks mantojumā nākamajām paaudzēm.” Viņš lūdza tikko saņemto apbalvojumu izņemt no kastītes un piespraust pie uzvalka atloka, ko visi arī izdarīja.
“Zinot latviešu dabu, var gadīties, ka piemiņas zīme vairs nekad tā arī netiks piesprausta,” piebilda A.Jaunsleinis. To “Druvai” apliecināja vairāki apbalvojuma saņēmēji, vērtējot, ka goda zīme tiešām būs dzimtas piemiņas lieta. Ivars Prauliņš gan izteicās, ka goda zīmi varētu pielikt Latvijas Tautas frontes dibināšanas gadskārtā. Viņam bija arī skaidrojums, kāpēc cēsnieki ir tik atturīgi pieteikumu rakstīšanā: “Mēs, Tautas frontes Cēsu runas vīri, apbalvojuma nodibināšanas laikā nolēmām, ka vispirms valstij jāpateicas tautai kopumā, tikai tad varēs domāt par katru indivīdu. Vienojāmies, ka atsevišķu cilvēku izvirzīšanu Cēsīs neveicināsim. Tagad iznācis, ka daži no mums piemiņas zīmes saņemšanai esam ieteikti un, kā es noskaidroju, tad ieteicēji bijuši rīdzinieki. Acīmredzot tagad, kad tautai ir izteikta pateicība un Rīgā izveidota piemiņas vieta barikāžu aizstāvjiem, mums, cēsniekiem, jāmaina sava nostāja. Nevaru uzņemties atbildību par visiem, bet to iestāžu vadītājus, kuri braukšanai uz barikādēm atvēlēja transportu, gan gribētu ieteikt apbalvošanai.”
Apbalvoto vidū bija Zoja un Nikolajs Samučonoki. “Esam krievi, bet Latvijas pilsoņi. Jutām pienākumu un aicinājumu aizstāvēt pašu vēlēto Saeimu. Šīs goda zīmes paliks mūsu bērniem un mazbērniem kā patriotiskās audzināšanas līdzeklis,” apbalvojumu saņemot, sacīja Nikolajs Samučonoks. Apbalvoto vidū bija arī tēvi un dēli – Rassi un Spulles. “Dienot armijā, zvērēju uzticību padomju valstij, bet dzīves pieredze liecināja, ka jaunībā biju kļūdījies. Tāpēc barikāžu dienās biju uzticīgs Latvijas valstij,” vēlreiz apliecinot godu kalpot Latvijai, sacīja Māris Spulle.
Barikāžu muzeja valdes sekretāre Elga Podniece pastāstīja, ka cēsnieku apbalvošana turpināsies. Jau saņemti iesniegumi no rajona padomes un no Cēsu slimnīcas, kurā ieteikts apbalvot 82 cilvēkus.
Komentāri