Raunas pagasta zemnieku saimniecībā „Jaun-Ieviņas” norisinājās seminārs par ekoloģisko, videi draudzīgo celtniecību, saimniekošanu un sadzīves ķīmiju – kosmētiku un mazgāšanas līdzekļiem.
Semināru organizēja vides klubs sadarbībā ar vides veselības saimniecību kopu. To atbalstīja Itālijas bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji, sniedzot iespēju iepazīt Itālijas bioloģisko produkciju.
Seminārs pulcēja apmēram 70 interesentus no visas Latvijas, tai skaitā no mūsu rajona. Zemnieku saimniecības „Jaun-Ieviņas” saimnieks Uldis Rudzītis skaidro, kādēļ ir nepieciešama videi draudzīgā saimniekošana: „Pašlaik dzīvojam laikā, kad vajadzētu domāt, ko atstāsim aiz sevis. Visi semināra dalībnieki strādā bioloģiski, un tas tiek arī rādīts sabiedrībai. Tas nav neiespējams modelis, tā var dzīvot. Un nebūt nav jādzīvo mežā, zaru būdā.”
Tā kā viena no semināra tēmām bija videi draudzīgā būvniecība, „Druva” vaicāja, vai šādai celtniecībai nav daudz lielākas izmaksas. U. Rudzītis, vēlreiz atgādinot, ka ir jādomā par to, kas paliks pēc mums, atzina: „Pirmajā momentā skatoties, droši vien šķiet, ka tas ir dārgāk. Bet kas ir lēti? Var jau veikalā nopirkt preci par diviem latiem, bet jautājums, no kurienes produkts ir nācis, kā kalpos un kas paliek dabā, kad to izmetam.”
Biedrības „Vides un veselības saime” valdes priekšsēdētāja, Kuldīgas rajona Rendas pagasta zemnieku saimniecības „Upmaļi” saimniece Māra Bergmane seminārā informēja par ekotualetēm. M.Bergmane skaidro: „Galvenais mērķis ir padarīt saimniekus vēl zinošākus par to, kā būvēt, lai māja ir veselīga cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Seminārā runājām gan par būvniecību, gan ieteicamākajiem, izdevīgākajiem, lētākajiem un kvalitatīvākajiem materiāliem, par to, kādas kļūdas nedrīkst pieļaut. Runājam par kosmētiku, jo arī tā ir ļoti liela vides piesārņotāja.”
Cēsniece, Raiskuma pagasta saimniece, žurnāla „Vides Vēstis” redaktore Anitra Tooma – Rijniece iepazīstināja ar „zaļo kolekciju” – videi veselīgām zobu birstēm, kurām nav nepieciešama zobu pasta, ekoloģiskiem auduma, kukurūzas, kartupeļu cietes maisiņiem, krēmiem, dezodorantiem, pat kancelejas precēm.
A.Tooma – Rijniece uzsvēra, ka ir ļoti būtiski dot iespēju redzēt, kādos apstākļos bioloģiski tiek audzēti, piemēram, kartupeļi.
„Būvniecība pagaidām visiem ir tāds „melnais plankums uz saules”. Esam puslīdz iemācījušies veselīgi ēst, ģērbties, orientēties kosmētikā, pērties pirtī, ceļot zaļi, bet būvēt „zaļi” nemākam. Mēs vēl protam „zaļi” ielikt pamatus, izvēlēties materiālus sienām, griestiem, bet tad ienākam iekšā un visu noklājam ar plēvi, nolakojam, nokrāsojam, bet tad jau arī iepriekšējo varējām nedarīt.
Taču, arī būvējot no koka, jāsaprot, ka ne visi koki ir „zaļi”. Koksni var vērtēt no dažādiem aspektiem – vai ir bijusi godprātīga attieksme pret mežu, vai nav iznīcināti biotopi, vai koki nav ievesti no Āfrikas, Brazīlijas, kur tiek iznīcināti mūžameži,” skaidro A.Tooma – Rijniece.
Nikolajs Milovankins, kurš uz semināru atbraucis no Valmieras rajona Rencēnu pagasta zemnieku saimniecības „Dulbeņi”, vērtēja, ka bioloģiskā saimniekošana ir dzīves veids: „Tā kā ražoju un ēdu šādu produkciju, es gribētu, lai arī telpas būtu veselīgas. Jau tagad dzīvoju guļbūves mājā, ko cēlis mans vecvectēvs, bet māja ir veca un koks ir bojājies, tādēļ man interesē, kā šo ēku remontēt, lai tā būtu ekoloģiska. Uzzināju, kādi ir tīrie, ekoloģiskie materiāli.”
Vides veselības saimniecību kopā apvienojušās apmēram 70 saimniecības, kuras nodarbojas gan ar neliela apjoma bioloģisko produktu, piemēram, kazas siera ražošanu, kā arī informēšanu par šo procesu. Daudzi iesaistās arī tūristu uzņemšanā. Šīs saimniecības piedāvā iespēju pilsētniekiem atpūsties lauku vidē un redzēt, kā notiek saimniekošana laukos, turklāt bez ķimikālijām.
Komentāri